TAP studentiem

Profesionālā maģistra studiju programmas (PMSP) "Telpiskās attīstības plānošana" (TAP) studiju plāns:

1. kursam - profesionālā maģistra studiju programmas studiju plāns 2022./2023. ak. g.
2. kursam - profesionālā maģistra studiju programmas studiju plāns 2021./2022. ak. g.

Maģistra darbu potenciālie vadītāji, konsultanti un piedāvāto darba tēmu priekšlikumi →

Aizstāvēto maģistra darbu tēmas →

Nolikums "Par noslēguma darba ģeogrāfijā, ģeoloģijā, vides zinātnē, telpiskās attīstības plānošanas un skolotāju profesionālajās studiju programmās izstrādes un aizstāvēšanas kārtību" (apstiprināts 2018. gada 19. marta LU ĢZZF Domes sēdē)

• nolikuma 1., 2., 3. pielikums (Noslēguma darba tēmas pieteikuma, titullapas noformēšanas, dokumentārās lapas paraugs);
• nolikuma 4., 5. pielikums (Literatūras atsauču un bibliogrāfisko norāžu noformēšanas noteikumi; Noslēguma darba tehniskās noformēšanas noteikumi);
• nolikuma 7. pielikums (maģistra darba – plānošanas projekta izstrāde profesionālā maģistra studiju programmā Telpiskās attīstības plānošana).

Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību reglamentē Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem LU

Noslēguma darba vērtēšanas kritēriji

Noslēguma darba recenzija

Profesionālajā maģistra studiju programmā  tiek īstenota prakse 26 kredītpunktu (KP) apjomā: I daļa – Prakse reģionos – plānotāja darba veidi, 2 KP, II daļa – Prakse pašvaldībā – plānošana un vadība pašvaldībā, 6 KP un III daļa – Prakse telpiskās attīstības plānošanā, 18 KP.

 Prakses nolikums →

Prakses saturs atbilst profesijas Telpiskās attīstības plānotājs standartam un ir atbilstošs iegūstamajam grādam.

Studiju sākuma posmā I semestrī, lai veidotu studējošo priekšstatu par daudzveidīgo telpiskās attīstības plānotāja profesiju un jomas aktualitātēm, tiek īstenota Prakse reģionos - plānotāja darba veidi. Praksi organizē prakses organizators, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un institūciju vēlmi nodot zināšanas studentiem. Prakses mērķis ir iepazīstināt studentus ar telpiskā attīstības plānotāja darba specifiku un nepieciešamajām prasmēm dažādās plānotāja darba vidēs.

Uzdevumi prakses laikā ir īstenot pasākumus ar telpiskās attīstības plānošanu saistītās plānošanas darba vietās: valsts institūcijās (ministrijas, pārvaldes, aģentūras), plānošanas reģionu administrācijās, pašvaldībās, plānošanas birojos un nevalstiskās organizācijās (piem., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionu administrācijas, Ķekavas un Mārupes novadu pašvaldības, SIA Metrum, SIA Reģionālie projekti, NVO Free Riga, u.c.)., lai katrā prakses pasākuma vietā, tiekoties ar plānošanas jomas speciālistiem, iepazītos un iesaistītos diskusijās par institūcijas veicamo darbu plānošanas jomā, darba specifiku, plānotāja lomu un uzdevumiem, plānotāja darbam attiecīgajā darba vietā nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzzinātu par plānošanas jomas aktualitātēm, tai skaitā iepazītos ar tām dabā vietu studiju laikā. Prakses noslēgumā studentu individuāls uzdevums ir izvirzīt potenciālo maģistru darbu tēmu/lauku/virzienu. Studenti, strādājot mazajās darba grupās, raksta prakses dienasgrāmatu, sagatavo prakses atskaiti un prakses rezultātus prezentē prakses noslēguma pārbaudījumā – prakses atskaitē.

Prakse pašvaldībā - plānošana un vadība pašvaldībā tiek īstenota II semestra sākumā pašvaldībā  ar mērķi iepazīstināt studentus ar pašvaldības un tās teritorijas attīstības plānošanas struktūrvienības funkcijām, struktūru, plānošanas praktisko norisi un attīstības jautājumu virzību pašvaldībā, teritorijas attīstības plānošanas struktūrvienības ikdienā veicamo darbu un plānotāja darbu un lomu.

 Prakses notiek pašvaldībās, ar kurām LU ir noslēgts prakses līgums vai tajās kuras sadarbībā ar prakses organizatori, izvēlas students. Studenta prakses vietas izvēles gadījumā tiek slēgts trīspusējs līgums starp LU, prakses vietu un studentu. Prakses sagatavošanas posmā studenti tiek iepazīstināti ar prakses uzdevumiem un nosacījumiem un atbalstīti prakses vietas izvēles procesā - prakses organizators iesaka prakses vietas, kurās strādā profesionāli plānotāji, daudzos gadījumos institūcijas, organizācijas kurās strādā programmas absolventi. Ar studentiem un prakses vadītājiem prakses vietās tiek pārrunāti un saskaņoti prakses uzdevumi. Nedēļu pirms prakses tiek sagatavots rīkojuma projekts par studentu došanos praksē. Prakses vietas izvēlē sadarbībā starp prakses organizatori un studentu, tiek ņemta vērā iepriekšējo gadu pieredze prakšu norisē un saņemtās atsauksmes no studentiem. Pēc studentu atsauksmēm un prakses laikā iegūtās pieredzes, tiek pilnveidota prakses programma.

Prakses pašvaldībā praktikanta uzdevumi ir iepazīties ar pašvaldības un tās teritorijas attīstības plānošanas struktūrvienības struktūru un funkcijām, un plānošanas struktūrvienības veicamo darbu, veikt tā vērtējumu, apzināt plānotāja darba problēmas un lomu pašvaldības attīstības veicināšanā, piedalīties teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un projektu izstrādes un to īstenošanas procesos un ikdienā veicamajā darbā plānošanas jomā un pasākumos, apzināt pašvaldības pieņemtos un izstrādes stadijā esošos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un izvērtēt vienu no tiem.  Studenti sagatavo ieteikumus teritorijas attīstības plānošanas procesa pilnveidošanai, ikdienas darba plānošanas jomā uzlabošanai, plānošanas dokumentu pilnveidei un to izstrādes procesa uzlabošanai.

Katru gadu LU starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē notiek sekciju sēdes arī telpiskās attīstības un plānošanas jomā, kurās ar referātiem piedalās gan ĢZZF mācībspēki, nozares profesionāļi, gan arī studējošie, iepazīstinot interesentus ar savu pētījumu rezultātiem.

Sekcijas vadītājs: Pēteris Šķiņķis, koordinatore: Gunta Lukstiņa

LU 79. starptautiskā zinātniskā konference 2021. gadā

LU 79. Starptautiskās zinātniskās konferences Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē sekcija “Telpiskā plānošana un attīstība” par Latvijas un citu valstu skatījumu uz nākotnes dzīves veidu, dzīves vidi un mājokli, 2021. gada 19. martā. Programma.

Sekcijas sēdes ieraksts (2021. g.)
►1.daļas tiešsaistes videoieraksts

I. daļa/ I part - Dzīves veids un nākotnes mājoklis/ Lifestyle and future housing 
Vadītājs/Chair: Sandris Mūriņš 

Runātāji /Speakers: 
Frank Eckardt (Bauhaus University Weimar): Housing admit Crisis: The post-corona City Programme in Germany
Tālis Tisenkopfs (University of Latvia Baltic Studies Centre): Inclusive health and wellbeing in cities
Sandra Treija, Alisa Koroļova (Riga Technical University): Collaborative housing: an innovation for neighbourhood development
Kristaps Kaugurs (Riga City Architect's Office): The possible future of housing in Riga: challanges and opportunities awarded by the smart housing policy
Jonas Buechel (University of Latvia Faculty of Social Sciences): Realities and myths in international housing policies in comparison with local situations and perceptions in Latvia

Diskusija/ Discussion

LU 78. starptautiskā zinātniskā konference 2020. gadā

Ainavu telpas
Ivo Vinogradovs -  Zaļā infrastruktūra kā ainavu komponente Zemgales līdzenumā
Kristīna Veidemane, Anda Ruskule, M.Štube - Ainavas kvalitātes raksturiezīmju novērtēšana un sabiedrības iesaiste Dienvidkurzemes piekrastes attīstības plānošanai
Anna Karlsone - Ainavu telpu attīstība Ļaudonas pagastā

Reģioni un teritoriju attīstība
Eduardas Spiriajevas - Geographic Quest for Elaboration of Cross-border Functional Areas in Lithuanian-Polish Borderlands
Ivars Kudreņickis, Gaidis Klāvs, Jānis Reķis, Aija Zučika - Kopienu vēju parki – sociālās un ekonomiskās dimensijas: realitāte Eiropā un perspektīva Latvijā
Sabīne Skudra, Justīne Panteļējeva - Rīga un Rīgas Reģions - reģionāla attīstības perspektīva
Indra Purs - Resursu aprites meklējumi un risinājumi pilsētu būvniecībā 
Armands Pužulis, Elita Benga, Agnese Hauka, Lāsma Aļeksējeva - Bioloģiskās lauksaimniecības nozīme lauku attīstībā. Iesaistīto personu skatījums

Lauki, teritorijas un iniciatīvas
Jānis Upenieks - Administratīvo teritoriju raksturojums un dinamika pēc iedzīvotāju vecuma struktūras
Andris Miglavs, Pēteris Šķiņķis, Māris Pūķis - Latvijas teritoriju sarukšanas procesi un iespējamie risinājumi to pārvaldībai
Āris Ādlers - Kopienu pašiniciatīva un ārējais atbalsts virzībai uz mērķtiecīgu vietas attīstību
Ināra Stalidzāne - Kopienu motivācija iesaistīties savas teritorijas attīstībā

Revitalisation of places and territories
Helēna Gūtmane, Armands Pužulis, Pēteris Šķiņķis, Marc Geldof, Eduardas Spiriajevas - From degradation to regeneration. Focal points of complexity approach in healing degrated lands
Marc Geldof - Best practices of regeneration and revitalization in Europe
Jekaterina Baļicka - Brownfield as an alternative open space. Observations from Tallinn
Joanna Storie - Rural landscapes. When peace and quiet is not enough!

LU 77. starptautiskā zinātniskā konference 2019. gadā

Pārvaldība un attīstības virzība
Rūdolfs Cimdiņš, Sabīne Zāģere - Metropoles areāla plānošana un pārvaldība globālajā mainībā ideoloģijas ietekmē
Inta Jansone - Mazu pilsētu mūsdienu attīstības izaicinājumi
Anita Seļicka, Zane Seredina, Katrīna Miška Idū, Āris Ādlers - Mazapdzīvoto vietu sociālekonomiskās attīstības virzīšana „Sēlijas salās”
Laura Dimitrijeva - Vietrade lauku teritorijās
Anita Seļicka, Katrīna Miška-Idū, Zane Seredina - Attīstība no iedzīvotāju iniciatīvas līdz efektīvai pieejai ES mērogā – fakti un prakse par Sabiedrības virzītu vietējo attīstību

Projekti, idejas, metodes, rezultāti
Liene Stikāne - Iekļaujošs process izstrādājot starptautisku telpisku vīziju Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridoram
Evija Taurene - Satiksmes mierināšanas vadlīnijas Cēsu pilsētā: “vētra ūdens glāzē”
Jānis Andiņš - Degradēto teritoriju revitalizācija kā Rīgas pilsētas attīstības iespēja
Silvija Ozola - Liepājas pilsētas centra un Lielās ielas arhitektoniski telpiskās vides pārmaiņas ekonomisko apstākļu un politiskās ideoloģijas ietekmē
Helēna Gūtmane - Pētījuma metodes nemateriālo parādību pilsētvides plānošanā

Jaunas pieejas un risināmi jautājumi
Ivars Kudreņickis, Gaidis Klāvs, Aija Zučika - Vēja enerģija un vietējās kopienas: risinājumi sociālā akcepta veidošanai
Aija Peršēvica, Elīna Konstantīnova - Ekosistēmu pakalpojumu pieeja teritorijas attīstības plānošanā
Anda Ruskule - Ekosistēmu pakalpojumu pieeja zaļās infrastruktūras plānošanā - teorija un tās pielietojums Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā ENGRAVE
Ivo Vinogradovs, Anita Zariņa, Anda Ruskule - Ekosistēmu pakalpojumu pieeja - zaļās infrastruktūras plāna pamatnes izstrāde reģionālā mērogā

Spatial Planning and Governance
Jonas Buechel (DE, LV) -  Comparing administrative forms of governance in Latvia, Germany and Malta
Pēteris Šķiņķis - Key issues and principles of adminstrative territorial division reforms in Latvia and neighbouring countries
Māris Pūķis - Influence of interest groups on the administrative territorial reforms in Latvia
Eduardas Spiriajevas (LT) -  Challenges on reshaping of regions in Lithuania in geographic, demographic and regional governancea approaches 
Angelija Buciene, Erika Cepiene (LT) -  Recent demographic situation and challenges in the Lithuanian municipalities of different rurality
Māris Pūķis, Jānis Upenieks - Periphery effect after local government amalgamation in Latvia
Armands Pužulis, Pēteris Lakovskis, Andris Miglavs - Territory development governance in the context of shrinkage
Rūdofs Cimdiņš, Sabīne Zāģere - How to design spatial and economic strategy for metropolitan area? Functional areas and governance context
Inga Vilka, Valērijs Stūris - New tools of State Audit Office of Latvia for strengthening development of municipalities

LU 75. starptautiskā zinātniskā konference 2017. gadā

Telpiskā plānošana un attīstība
Ieva Immure Velosatiksme un gaisa piesārņojums: prakse un plānošanas risinājumi
Ieva Immure, Maija Bumbiere, Toms Skadiņš, Jānis Dumpis Liecības par divkopienu sabiedrību Rīgā: Maskavas foršstates un Pļavnieku piemērs
Agita Līviņa Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstības salīdzinājums
Pēteris Šķiņķis Latvijas reģionālā attīstība 100 gados
Rūdolfs Cimdiņš, Guntars Ruskuls Rīgas metropoles attīstībai būtiskās vajadzības un risinājumi
Ieva Kalniņa Mazo pilsētu attīstības iespējas Vidzemē: Raunas piemērs
Armands Pužulis Pierīgas apdzīvojums sarukšanas kontekstā
Laura Auliciema Slēgto vārtu kopienas un ierobežotas piekļuves dzīvojamās teritorijas fenomens Pierīgas novados – Babītes pagasta piemērs
Marc Geldof Starppašvaldību sadarbība reģionu un vietu attīstībai 

Vietu plānošana un attīstība
Ilze Rukšāne, Evita Zavadska Prototipa ‘Baltā kāpa – Saulkrasti’ izveides rezultāti Saulkrastos projekta ‘Ekosistēmu pakalpojumi’ ietvaros
Sabīne Zāģere Ekosistēmu pakalpojumu pieeja teritoriju attīstības plānošanā: jauna tendence vai vērā ņemama iespēja
Dāvis Valters Immurs Ūdensmalas bez attīstības: to apdzīvošana, izmantošana un pieradināšana Rīgā
Liene Stikāne Bērnu līdzdalība plānošanas procesā
Alija Turlaja Pilsētvides plānošana – kur ir palikuši jaunieši?   
Jānis Ķīnasts Vietrades pieeja pilsētvides plānošanā un dizainā
Rūdolfs Cimdiņš, Sabīne Zāģere Sociālais dizains plānošanā, radot pārmaiņas ar sabiedrības kopdarbībā balstītu pieeju
Evija Taurene Līdzdalības nozīme vietu attīstībā un plānošanā: dizaina domāšanas pieeja
Kristīne Krumberga Ainavu uztveres un vērtēšanas politiskie aspekti: Padomju militārais mantojums Latvijā

LU 74. starptautiskā zinātniskā konference 2016. gadā

Vietu plānošana un attīstība
Visvaldis Valtenbergs - Mazās un vidējās pilsētas Eiropā: tendences un attīstības potenciāls
Helena Gūtmane - Par ko nerunā plānošanas teorija: sociāli psiholoģiskā pieeja urbānajā plānošanā
Baiba Bela - Sociālās politikas un personīgās pieredzes sadursme mazo vietu attīstībā
Āris Ādlers - Iedzīvotāju uz vietējo resursu balstītas plānošanas rezultātu atspoguļojums vietējā attīstības stratēģijā
Rūdolfs Cimdiņš, Maija Usča - Darbīgums un tā novērtēšana teritorijās
Ināra Stalidzāne, Edgars Pudzis - Vietējais potenciāls ciemu un novadu attīstībai: svarīgākās vietējās attīstības komponentes. Vietējās rīcības grupas un kopienas novada attīstībai
Nika Kotoviča - Talsi: pilsētvides dzīvināšanas pieeja, plānošanas risinājumi un rīcības
Liene Stikāne, Evija Taurene, Atis Tenbergs - Mazpilsētu attīstības izaicinājumi, Kamenes Vācijā pilsētas piemērs, iespējas to pielietot plānošanā Latvijā
Kristīne Āboliņa - Latvijas pilsētu pieejas ģimenes dārziņu potenciālās nākotnes atspoguļojumam teritoriju attīstības plānos
Alise Koroļova - Urbānās dārzkopības nozīme pilsētvides reģenerācijā
Ilze Rukšāne, Evita Alle, Inga Hoņavk - Prototipa – Dabas dizaina parka izveides metodoloģija Saulkrastos projekta Ekosistēmu pakalpojumi ietvaros
Ivo Vinogradovs, Oļģerts Nikodemus, Rūta Abaja, Juris Taškovs - Cēsu novada ainavu tematiskais plāns: izstrādes specifika un metodoloģiskie risinājumi, tā integrācija teritorijas plānojumā
Juris Burlakovs - Green solutions for glass industry degraded sites in Sweden - PHYTECO project
Linda Skreitule - Dienas vides troksnis 7 Rīgas mikrorajonos
Aleksandrs Feļtins - Konteksta faktoru novērtējuma problemātika pilsētvides adaptācijas stratēģijas klimata pārmaiņām izstrādes gaitā
Linda Danefelde - Teritoriju pagaidu izmantošana un tās potenciāls pilsētvides veidošanā
Irbe Karule - Sabiedrības līdzdalības process Rīgas jaunā teritorijas plāna izstrādes ietvaros
Egons Bērziņš - Cilvēka faktors Rīgas ūdens telpā
Inga Vilka - Pašvaldību budžetā atrodamie vietu attīstības komponenti
Zintis Hermansons - Latvijas teritoriālo vienību reģionālās attīstības vērtēšana
Silvija Ozola - Administratīvā iedalījuma un pārvaldes centru izveide un izmaiņas Latvijas teritorijā
Armands Pužulis, Andris Miglavs, Pēteris Šķiņķis - Apdzīvojuma un lauku attīstības atslēgas jautājumi Latvijā

LU 73. starptautiskā zinātniskā konference 2015. gadā

Telpiskā plānošana un attīstība - vietu reģenerācija, tās „zaļā” un sociālā dimensija
Maija Usča Kvalitātes un izmantojamie rādītāji teritoriālo kopienu rīcībspējas novērtēšanai
Pēteris Šķiņķis Vadošie faktori teritoriju sociālās struktūras reprezentācijās un aktivitāšu izpausmēs Latvijas  teritorijās
Rūdolfs Cimdiņš, Pēteris Šķiņķis, Kristaps Kaugurs Novada sociālā potenciāla „kartēšana”: pieeja un metodes Jaunpils gadījumā
Juris Burlakovs, Līga Zariņa, Māris Kļaviņš Multikritēriju analīzes priekšrocības un trūkumi lēmumu pieņemšanas procesa optimizēšanai rekultivācijas projektos
Eduardas Spiriajevas Spatial Changes of Criminality in Klaipėda (1990-2014): Social and Territorial Approach
Daiva Verkulevičiūtė-Kriukienė The Change of Socio-Economic Differences Between the Regions of Lithuania, Latvia and Estonia After the Accession to the EU
Marc Geldof, Guido Sechi , Sabīne Zāģere, Helena Gūtmane  Vieda attīstība – lozungs, brends vai kvalitatīvas attīstības ceļš
Māra Kalvāne Ūdens objektu un krastmalu kvalitātes Rīgā
Egons Bērziņš Akvatektūras telpa zilās Rīgas plānos
Katrīna Šķiņķe Rīgas apkaimju sasniedzamība izmantojot sabiedrisko transportu
Gunta Lukstiņa, Sandra Plēpe, Iveta Zālīte Faktiskās Rīgas urbānās struktūras attīstība: politikas, ieceres un realitāte
Irbe Karule, Nika Kotoviča Publiski stratēģisko vietu plānošana Rīgā: meklējumi un risinājumi
Marc Geldof, Guido Sechi, Sabīne Zāģere, Helena Gūtmane Smart development in cities and regions  Vieda attīstība – lozungs, brends vai kvalitatīvas attīstības ceļš

Teritorijas, resursi un plānošana
Inga Vilka Sabiedrības politiskā aktivitāte Latvijas pašvaldībās
Kristīne Vugule Ceļu ainavas plānošana Latvijā
Jānis Lejnieks Kuldīgas vēsturiskā centra aizsardzības procesa izcelsme un attīstība
Baiba Bela, Līga Rasnača Sociālās drošības loma teritoriju dzīvotspējā
Austra Irbe Skolēnu pārvadājumi Zemgales plānošanas reģionā: iespējas un riski
Armands Pužulis Atslēgas vārdu semantika telpiskajā plānošanā – Kurzemes piemērs
Silvija Ozola Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma koncepcijas un pilsētvides attīstība atjaunotās Latvijas Republikas laikā (1990-2015)
Kristīne Krumberga Saikņu ģeogrāfija: ekspertu un vietējo zināšanu savietojuma konceptuāla pieeja plānošanas praksēs
Edgars Bērziņš, Uģis Kaugurs, Kristaps Kaugurs, Marc Geldof, Helena Gūtmane,  Sabīne Zāģere Vadlīniju izstrāde apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tīklojuma nodrošināšanai Rīgā

LU 71. starptautiskā zinātniskā konference 2013. gadā

Teritorijas resursi un plānošana
Krists Legzdiņš,  Armands Pužulis. Pētnieciskie darbi telpiskās attīstības jomā – piedāvājums un pieprasījums.
Armands Pužulis, Rūdolfs Cimdiņš. Teritoriālās statistikas problēmas - Rīgas reģiona piemērs.
Māra Brūne, Zanda Penēze. Zemes apsaimniekošanas problēmas polderos Latvijā mūsdienās.
Ivo Vinogradovs.  Agromežsaimniecība: vēsturisko prakšu nākotnes potenciāls.
Daina Roga. Ierobežotas piekļuves dzīvojamās teritorijas Rīgā un Pierīgā.
Iveta Baltiņa. Teledarbs kā Latvijas lauku attīstības iespēja.
Inese Biukšāne. Zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju ilgtspēja.
Krists Legzdiņš. Rīgas Ziemeļu transporta koridora pieguļošā teritorija.
Sabīne Zāģere. Sociāli un ekonomiski pamatotas pieejas nepieciešamība kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību teritoriju attīstības plānošanā: Līgatnes piemērs.
Silvija Ozola. Dabas elementi Latvijas rietumu reģiona pilsētu arhitektoniski telpiskajā struktūrā.
Ieva Renkvica. Ūdens telpas plānošana un tās realizācijas iespējas Rīgā.
Egons Bērziņš. Akvatektūra Rīgas pilsēttelpā.
Ilze Rukšāne. Fitoremediācija kā degradēto teritoriju attīstības instruments integrētā pilsētplānošanā.
Linda Balode. Sajūtu dārzu  plānošanas specifika. 21. gadsimta tendences.
Jevgēnijs Duboks. Skaņu ainavas – pilsētvides akustiskās kvalitātes uzlabošanas iespējas.

Telpiskā plānošana un attīstība
Andis Kublačovs. Labās pilsētas sapratne – fiziskās un sociālās kvalitātes.
Atis Jakovļevs. Šodienas urbānisms - diskusija par pilsētvides kvalitātēm un prakse.
Edgars Bērziņš. Telpas klasifikācija kā nepieciešams instruments vides kvalitātes attīstībai.
Armands Pužulis, Gunta Lukstiņa, Marks Geldofs. Telpiskās plānošanas ievirzes Latvijā – teorētiskie un praktiskie aspekti.
Pēteris Škiņķis, Anita Zariņa, Margarita Vološina, Jānis Saulītis, Matīss Mālers. Apdzīvoto vietu telpiskās plānošanas principi un pieejas: ciemu plānošana
Maija Ušča. Teritoriālo kopienu veidošanās Rīgā.
Artis Zvirgzdiņš. Apkaimes identitāte un tā stiprināšana. Sarkandaugavas piemērs.
Alise Vītola. Mazpilsētu un lauku attīstības stratēģijas 21.gs. : Durbes attīstības perspektīves.
Edgars Bērziņš. Dzīvojamo namu apbūves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas pēckara mikrorajonos. Possibilities to rise the quality of housing in Riga postwar residental microdistricts.
Gvido Princis, Ilvars Metnieks. Ilgtspējīgas pilsētvides un arhitektūras attīstība Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonos:  izaicinājumi un iespējas. Sustainable city environment and architecture development in Riga residential  multistory areas (mikrorajoni):  challenges and opportunities.
Fona prezentācija.
Jonas Buechel, Pēteris Šķiņķis. Sociālās plānošanas principi: mājokļu teritoriju revitalizācija un mājokļu kopienu attīstība. Principles of social planning: revitalisation of housing areas and development of housing communities.
Līga Rasnača. Mājokļu politikas reģionālās atšķirības Latvijā. Regional differences in housing policies in Latvia.

Darba devēju aptaujas anketēšanas kopsavilkums (2021. gads)

Studiju programmas “Telpiskās attīstības plānošana” 2013.-2020. gada absolventu aptaujas kopsavilkums

Lai veicinātu studiju procesa kvalitāti, norisi, docēto kursu pilnveidi un to savstarpējo sasaisti,  periodiski tiek veiktas absolventu un absolventu darba devēju aptaujas.

⇒ Vadlīnijas un kritēriji detālplānojumu izvērtēšanai un integrēšanai teritorijas plānojumos (2023.gads)