Ierosinājumi kursa un noslēguma darba pētījumu tēmu izvēlei

Ģeogrāfija

KLIMATS UN ŪDEŅI, AEROBIOLOĢIJA, FENOLOĢIJA

Dr.ģeogr., profesore Agrita Briede, Dabas ģeogrāfijas katedra,
340. kab., e-pasts: agrita.briede@lu.lv

  • Klimatisko  rādītāju (piemēram, gaisa temperatūra, nokrišņi, vējš, sniega sega, augsnes temperatūra, Saules spīdēšanas ilgums) izmaiņu raksturs  Latvijas teritorijā;
  • Ekstremālo klimata parādību izvērtējums;
  • Latvijas klimata raksturojums reģionālā skatījumā;
  • Klimata pārmaiņu ietekme pētījumi;
  • Latvijas vidējo un mazo upju vides stāvokļa vērtējums (pēc River Habitat Survey metodes).

Dr.ģeogr., docente Gunta Kalvāne, Dabas ģeogrāfijas katedra,
328. kab., e-pasts: gunta.kalvane@lu.lv

  • Fenoloģiskie novērojumi Latvijā un pasaulē: izmaiņas, trendi un tos ietekmējošie faktori;
  • Agrometeoroloģisko datu analīze Latvijā;
  • Sezonalitāte cilvēka dzīvē;
  • Digitālo attēlu izmantošana bioklimatoloģijā;
  • Bioklimatiskā modelēšana.

Dr.ģeogr., asoc.prof. Raimonds Kasparinskis, Dabas ģeogrāfijas katedra,
337. kab., e-pasts: raimonds.kasparinskis@lu.lv

  • Sinoptisko procesu un meteoroloģisko elementu temporālās izmaiņas klimata mainības aspektā;
  • Sinoptisko procesu ietekme uz ekstremālo meteoroloģisko parādību sastopamību un izmaiņām Latvijā, to ietekmējošo faktoru izvērtējums;
  • Laika apstākļus ietekmējošo faktoru izpēte;
  • Klimata izmaiņu mazināšanas aspekti zemes izmantošanas sektorā;
  • Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā un nozīme klimata izmaiņu izraisošo siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistē.

Dr.ģeogr., doc. Jānis Lapinskis, Dabas ģeogrāfijas katedra,
312. kab., e-pasts: janis.lapinskis@lu.lv

  • Upju un ezeru hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas;
  • Plūdi, applūstošās teritorijas;
  • Jūras krasta izmaiņas, erozija, kāpu veidošanās;
  • Dabas un cilvēka mijiedarbība un konfliktsituācijas jūras krastā;
  • Jūras krasta erozijas apsaimniekošana, būvniecība jūras krastā.

Dr.geogr. Olga Sozinova, Dabas ģeogrāfijas katedra,
312. kab., e-pasts: janis.lapinskis@lu.lv

  • Atsevišķu putekšņu veidu statistiskā modelēšana prognozes mērķiem;
  • Alerģiju izraisošo putekšņu pētījumi, ieskaitot gaisa monitoringu, paraugu apstrādi. Darbs ar mikroskopu;
  • Putekšņi un sporas kā  klimata izmaiņu bioindikators;
  • Sēņu sporu nozīme lauksaimniecībā;
  • Gaisa kvalitātes pētījumi skolās un bērnudārzos.

 

AUGSNES UN BIOTA

Dr.ģeogr., asoc.prof. Raimonds Kasparinskis , Dabas ģeogrāfijas katedra,
337. kab., e-pasts: raimonds.kasparinskis@lu.lv

Vēsturiskās un mūsdienu zemes izmantošanas struktūras izmaiņas un to ietekmējošie faktori un procesi;
Zemes izmantošanas struktūras maiņas ietekme uz augsnes īpašībām un ilgtspējīgu apsaimniekošanu:

  • Augšņu daudzveidības, to īpašību (morfoloģisko, fizikālo un ķīmisko) ģeogrāfiskās un temporālās izplatības izmaiņas, to ietekmējošie faktori un veidošanās procesi
  • Ekstensīvas un intensīvas zemes apsaimniekošanas ietekme uz augsni
  • Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes īpašību izmaiņām

Augsnes informācijas izvērtējums un pilnveidošanas iespējas augsnes ilgtspējīgai izmantošanai un apsaimniekošanai lauksaimniecības un mežu zemēs;
Augsnes kartēšanas metodikas un starptautiskās augsnes klasifikācijas sistēmas. Problēmas un risinājumi;
Augsnes veidošanās procesi dažādas ģenēzes cilmiežos;
Oglekļa krājumu novērtējums un to ģeogrāfiskās izplatības ietekmējošie faktori un procesi Latvijas augsnēs;
Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā un nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistē;
Augsnes faktora nozīme ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā.

Dr.ģeogr., asoc.profesore Solvita Rūsiņa, Dabas ģeogrāfijas katedra,
337. kab., e-pasts: agrita.briede@lu.lv

  • Zemes izmantošanas vēstures ietekme uz lauksaimniecības zemju  daudzveidību Ziemeļkurzemē;
  • Dabisko zālāju ģeogrāfija Latvijā un Eiropā;
  • Reto augu sugu izplatība un to noteicošie faktori Latvijā;
  • Biotas un augšņu daudzveidības kopsakarības;
  • Ainavas struktūras ietekme uz sugu izplatīšanos;
  • Natura 2000 tīkla efektivitāte biotopu un sugu aizsardzībā;
  • Medus bites barības resursi dažādās ainavās;
  • Platlapju mežu augu sabiedrību ģeogrāfija.

Pētniece Lauma Gustiņa, Dabas ģeogrāfijas katedra,
208. kab., e-pasts: lauma.gustina@lu.lv

  • Ainavas lineāro elementu nozīme augu sugu izplatībā fragmentētā ainavā.

Dokt. studente Ieva Kalka, Dabas ģeogrāfijas katedra,
208. kab., e-pasts: ieva.kalka@gmail.com

  • Oglekļa krājumu novērtējums un to ietekmējošie faktori.

Dokt. studente Ieva Rotkovska, Dabas ģeogrāfijas katedra,
208. kab., e-pasts: rotkovska.ieva39@gmail.com

  • Ekosistēmu pakalpojumu ietekmējošo faktori (galvenokārt augsnes faktori) un to izvērtēšana, pielietojot ĢIS un datu statistiskās apstrādes metodes.

 

AINAVAS UN KULTŪRĢEOGRĀFIJA

Dr.ģeogr., doc. Anita Zariņa, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: anita.zarina@lu.lv

  • Ainavas kā mantojums, vēsturiskās ainavas apsaimniekošanas prakses un pēctecības;
  • Post-produktīvisms un ainavu apsaimniekošanas prakses;
  • Ainavas pārmaiņas un to virzītājspēki pilsētās un laukos;
  • Ainavu plānošanas dažādie aspekti;
  • Vietu kultūrģeogrāfiskie aspekti (reliģijas, varas, patēriņa formas un ģeogrāfijas).

Dokt. grāda pretendents Ivo Vinogradovs, Dabas ģeogrāfijas katedra,
205. kab., e-pasts: ivo.vinogradovs@lu.lv

  • Ainavas struktūru un zemes izmantošanas intensitātes pētījumi;
  • Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana;
  • Zaļās infrastruktūras apzināšana un plānošana;
  • Ainavu izmaiņu modelēšana;
  • Ainavu pārvaldība.

Doktorante Kristīne Krumberga, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: kristine.krumberga@gmail.com

  • Vēsturisko un mūsdienu militāro un postmilitāro ainavu veidošanās;
  • Ainavas uztveres un vērtību veidošanās: prakses un diskursi;
  • Militārās ainavas un dabas aizsardzība.

Doktorants Margarita Vološina, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: vo.margarita@gmail.com

  • Ainavu plāni, plānošanas pieejas un ar ainavu aizsardzību, plānošanu vai pārvaldību saistītie jautājumi;
  • Sabiedrības iesaistīšana un līdzdalības iespējas/veidi teritorijas attīstībā;
  • Ainavu telpu izdalīšanas un novērtēšanas metodes.

Doktorants Jānis Matvejs, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: janis.matvejs@gmail.com

  • Simboliskā telpa: pilsētas atveids kinematogrāfijā/fotogrāfijās;
  • Pilsētvides vēstures vizualizēšana: Rīgas atveids grafiskajos attēlos un fotogrāfijās;
  • Pilsētvides atveids un tā pretrunas mūsdienu kino;
  • Viduslaiku sociālais reālisms: Vecrīgas atveids Padomju posma kino.

Dr.ģeogr., profesore Zaiga Krišjāne, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
216. telpa, e-pasts: zaiga.krisjane@lu.lv

  • Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
  • Iedzīvotāju novecošanās;
  • Apdzīvojuma attīstība;
  • Urbanizācijas procesi;
  • Iedzīvotāju migrācija un mobilitāte;
  • Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
  • Dzīves kvalitāte un vietas pievilcība;
  • Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija.

Dr.ģeogr., asociētais profesors Pēteris Šķiņķis, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
325. telpa, e-pasts: peteris.skinkis@gmail.com

  • Teritoriālā iedalījuma attīstība;
  • Vietu un reģionu attīstības plānošana;
  • Teritoriālo kopienu izpēte;
  • Latvijas reģionālās attīstības politika;
  • Iedzīvotāju sociālās struktūras pārmaiņas;
  • Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
  • Pilsētplānošanas politika un pārvaldība;
  • Brīvā laika ģeogrāfija.

Dr.ģeogr., asociētais profesors Māris Bērziņš, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: maris.berzins@lu.lv

  • Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
  • Urbanizācijas procesi;
  • Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija;
  • Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
  • Dzīves vietas pievilcības izpēte;
  • Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
  • Džentrifikācijas izpēte pilsētās;
  • Mājokļu segmentācija.

Dr.ģeogr., docents Juris Paiders, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: jpaiders@inbox.lv

  • Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
  • Rūpniecības, enerģētikas un pakalpojumu sektora teritoriālās struktūras;
  • Transporta sistēmu teritoriālās struktūras;
  • Latvijas ekonomiskā ģeogrāfija;
  • Matemātiskās metodes un statistiskā analīze;
  • Reliģiju ģeogrāfija;
  • Vēlēšanu (elektorāta) ģeogrāfija.

Dr.geogr. Elīna Apsīte-Beriņa, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: elina.apsite-berina@lu.lv

  • Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
  • Starpvalstu migrācija un transnacionālisms;
  • Migrantu grupu un diasporas analīze;
  • Migrācijas procesu vērtējums sabiedrībā;
  • Migrācijas ietekme uz reģioniem un vietām;
  • Sociālo tīklu nozīme migrācijas izpētē;
  • Tūrisma plānošana un pārvaldība.

PhD., pētnieks Guido Sechi, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
351. telpa, e-pasts: guido.sechi@lu.lv

  • Iedzīvotāju starpvalstu migrācija;
  • Vietu un reģionu attīstības plānošana;
  • Teritoriju pārvaldība un vietu identitāte;
  • Teritoriālo kopienu izpēte;
  • Pilsētplānošanas attīstības vēsture;
  • Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
  • Dzīves vietas pievilcības izpēte;
  • Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija.

Dr.ģeogr., pētnieks Ģirts Burgmanis, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: girts.burgmanis@lu.lv

  • Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
  • Ģeogrāfijas izglītība un izziņas procesi;
  • Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
  • Matemātiskās metodes un statistiskā analīze;
  • Dzīves vietas pievilcības izpēte;
  • Sociālo grupu aktivitāšu izpēte.

Dokt. students Toms Skadiņš, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
321. telpa, e-pasts: toms.skadins@lu.lv

  • Demogrāfiskie procesi;
  • Apdzīvojuma attīstība;
  • Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija;
  • Iedzīvotāju sociālās struktūras pārmaiņas;
  • Matemātiskās metodes un statistiskā analīze.

Dokt. students Jānis Krūmiņš, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
321. telpa, e-pasts: kruminsjanis3@gmail.com

  • Demogrāfiskie procesi;
  • Urbanizācijas procesi;
  • Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija;
  • Dzīves vietas pievilcības izpēte;
  • Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
  • Matemātiskās metodes un statistiskā analīze.

Dokt. studente Margarita Kairjaka, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
321. telpa, e-pasts: margarita.kairjaka@lu.lv

  • Iedzīvotāju sociālās struktūras pārmaiņas;
  • Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
  • Džentrifikācijas izpēte pilsētās;
  • Teritoriālo kopienu izpēte;
  • Iedzīvotāju migrācija.

Ģeoloģija

M.ģeol., pētniece Alise Babre, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: alise.babre@lu.lv

  • Dažāda mēroga hidroģeoloģiskā matemātiskā modelēšana (līmeņu vai ķīmiskā sastāva izmaiņas)
  • Gruntsūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas lielceļu vai cita piesārņotāja apkārtnē
  • Hidroģeoloģiskie apstākļi ūdensteces vai ūdenstilpes apkārtnē (kāds konkrēts ezers vai upes posms)
  • Pazemes ūdens neviendabīgas infiltrācijas eksperimentālie pētījumi laukā
  • Gruntsūdens sezonālās temperatūras izmaiņas parauglaukumā
  • Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs un tā izmaiņas Pļaviņu HES apkārtnē (tikai ar turpinājumu bakalaura darbā)

M.ģeol., pētnieks Jānis Bikše, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: janis.bikse@lu.lv

  • Ģeoloģisko problēmu risināšana ar inovatīvām elektrotehniskām metodēm (sensori, mikroprocesori);
  • Iežu daļiņu pētījumi cieto daļiņu veidā gaisa vidē – erozijas pētījums;
  • Pazemes ūdeņu trasēšanas eksperimenti (avotos, urbumos, ūdensrijējos);
  • Jūras ūdens intrūzijas pētījumi ar ievirzi ģeoķīmiskajā modelēšanā.

M.ģeol., zinātniskā asistente Aija Ceriņa, Kvartārvides laboratorija,
312. kab., e-pasts: aija.cerina@lu.lv

  •   Karpoloģiskās jeb augu makroatlieku (galvenokārt sēklas un augļi) metodes pielietojums Latvijas kvartāra nogulumu izpētē (pleistocēna interglaciālie, leduslaikmeta beigu posma nogulumi; ezera un tā piekrastes  veģetācijas izmaiņas holocēnā; arheobotāniskie pētījumi).

Daži iespējamie objekti (iespējama arī citu objektu izvēle):

  • Burtnieka ezera nogulumu rakstura un veģetācijas izmaiņas holocēnā Salacas iztekas rajonā.
  • Staldzenes stāvkrasta nogulumu veidošanās apstākļi un to paleokarpoloģiskais raksturojums.

Dr.ģeol., docente Aija Dēliņa, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: aija.delina@lu.lv

  • Gruntsūdens līmeņa režīmu ietekmējošie faktori Melnā ezera purvā
  • Gruntsūdens fizikāli ķīmiskie parametru režīms augstajos un zemajos purvos
  • Dažādas ģenēzes nokonsolidēto nogulumu filtrācijas īpašību pētījumi

Dr.ģeol., vadošā pētniece Vija Hodireva, Pamatiežu ģeoloģijas katedra,
227. kab., e-pasts: vija.hodireva@lu.lv

  • Latvijas (vai teritorijas daļas) klastisko iežu minerālu raksturojums un salīdzinājums
  • Latvijā sastopamo minerālu asociāciju raksturojums (darbam var tikt piedāvāts konkrēts materiāls)
  • Vizlu (vai citu minerālu) tipomorfo pazīmju atšķirības dažādos iežu paveidos (vai Latvijas  reģionos)
  • Metode minerālu frakcionēšanai smagajos šķīdumos (tiesu ekspertīzes vajadzībām, sadarbībā ar VTEB)
  • Dažādu granulometrisko frakciju smago minerālu daudzuma un graudu formas variāciju izpēte reģionā, izmantojot to kā diferencējošu pazīmi tiesu ekspertīzē (sadarbībā ar VTEB)
  • Dabīgie būvakmeņi Rīgas kultūrvēsturiskajos objektos (tai skaitā Doma baznīcā u.c. celtnēs)
  • Rīgas būvēs izmantoto akmens materiālu tipi un atradnes (iespējami varianti: par vietējiem materiāliem vai no ārvalstīm ievestajiem)
  • Akmens materiālu izmaiņu un dēdēšanas procesi pilsētvidē
  • Karbonātiežu tipi Latvijas (vai kāda reģiona, piemēram, Rīgas apkārtnes) dolomīta atradnēs un minerālā materiāla ieguves perspektīvas
  • Dēdēšanas un karsta procesi atšķirīgu tipu karbonātiežos
  • Manas dzīves vietas … (pagasts vai novads) apkaimes ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi

Dr.ģeol., docents Jānis Karušs, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
321. kab. e-pasts: janis.karuss@lu.lv

  • Radiolokācijas metodes izmantošana terigēno nogulumu pētījumos
  • Gruntsūdens līmeņa identifikācijas iespējas terigēnos nogulumos, izmantojot radiolokācijas metodi
  • (Smilšakmeņu, dolomītu, kūdras) īpašību pētījumi izmantojot radiolokācijas metodi
  • Ģeoradara izmantošana arheoloģiskos pētījumos
  • Elektroizpētes metodes izmantošana dažādu nogulumu, kā arī procesu pētījumos (kvartāra nogulumu pētījumos, aprakto ieleju pētījumos, karsta pētījumos, pazemes ūdeņu pētījumos utt..)
  • Magnētisko anomāliju, kas saistītas ar kristālisko pamatklintāju, kartēšana un interpretācija
  • Magnētisko anomāliju, kas saistītas ar tuvu zemes virskārtai iegulošu dzelzi saturošu nogulumu, kartēšana un interpretācija
  • Magnetometra izmantošana pleistocēna reljefa formu pētījumos
  • Gravitācijas anomāliju, kas saistītas ar kristālisko pamatklintāju, kartēšana un interpretācija
  • Gravitācijas metodes izmantošana aprakto ieleju pētījumos
  • Pleistocēna apledojumu izveidoto struktūru pētījumi (par konkrētu pētījumu objektu jāvienojas)

Dr.ģeogr., vadošā pētniece Laimdota Kalniņa, Kvartārvides laboratorija,
312. kab., e-pasts: laimdota.kalnina@lu.lv

  • ... ezera ģeoloģiskās attīstība
  • Latvijas subglaciālo ezeru attīstības gaita. Salīdzinājums starp dažādiem Latvijas reģioniem
  • ... rajona purvi un kūdras resursi
  • Starppauguru ezera vai/un purva nogulumu uzkrāšanās apstākļi un raksturs (tiek piedāvāts konkrēts materiāls)
  • Litorīnas jūras lagūnu nogulumu uzkrāšanās apstākļu un izmaiņu raksturojums izmantojot sporu-putekšņu un/vai diatomeju (kramaļģu) analīžu rezultātus (tiek piedāvāts konkrēts materiāls)
  • Izvēlētā rajona ģeoloģiskie dabas pieminekļi un aizsargājamo teritoriju ģeoloģiskās uzbūves pamatiezīmes un to nozīme tūrismā
  • Sporu-putekšņu analīzes pamati un to pielietojums holocēna nogulumu pētījumos, tai skaitā cilvēka klātbūtnes un darbības konstatācija
  • Izvēlētā kvartāra nogulumu laboratorijas pētījumu metode, tās pamati un pielietošanas iespējas (tiek piedāvāts konkrēts materiāls)

Dr.ģeol., vadošais pētnieks Andis Kalvāns, Iežu pētījumu laboratorija,
328. kab., e-pasts: andis.kalvans@lu.lv

  • Nogulumu īpašību pētījumi, izmantojot attēla analīzes metodes
  • Gruntsūdens un jūras ūdens kontakta zonas hidrodinamisko un hidroģeoķīmisko procesu pētījumi
  • Grunts temperatūras un hidroģeoķīmisko procesu sezonālās dinamikas pētījumi
  • Glaciolimnisko nogulumu veidošanās apstākļu izpēte izmantojot augstas izšķirtspējas granulometriskā sastāva analīzes
  • Eksperimentāli sufozijas un erozijas procesu pētījumi
  • Pazemes un virszemes ūdens plūsmu izpēte ar fluorescentām krāsvielām
  • Mūsdienu klimata un ģeoloģiskās vides mijiedarbība (temperatūras režīms, ūdens resursi, dēdēšana)

Dr.ģeol., docents Māris Krievāns, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: maris.krievans@lu.lv

  • ... upes ielejas morfoloģija (Vidzeme)
  • Virspalu terases un terasveidīgās formas..... upes ielejā (Vidzemē)
  • Abula ielejas morfoloģija un attīstība leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā
  • ... palienes alūvija biezuma un faciālās struktūras izmaiņas
  • Ledājkušanas baseinu drenāžas ielejas
  • Vidzemes augstienes Gaujas pieteku ieleju morfoloģija
  • ... mālaino grunšu granulometriskā sastāva noteikšana izmantojot hidrometra, pipetes un lāzera difrakcijas metodes
  • Proktora sablīvējuma koeficienta noteikšana … gruntīm
  • ... glaciālā ezera attīstība un nogulumi
  • ... grunšu konsolidācijas indeksa noteikšana

Dr.ģeogr., Jānis Krūmiņš, Kvartāra vides laboratorija,
321. kab., e-pasts: krumins.janis@hotmail.com

  • Antropogēnās izcelsmes ķīmisko elementu akumulācijas raksturs zemajos purvos
  • Latvijas zemo purvu attīstības gaita, salīdzinājums starp dažādiem Latvijas reģioniem
  • Infrasarkanās spektroskopijas pielietojuma iespējas zemā tipa kūdras raksturošanai
  • 3D fluorescences pielietojuma iespējas zemā tipa kūdras raksturošanai
  • Purva ģeoloģiskās veidošanās apstākļu ietekme uz zemā tipa kūdras sastāvu
  • Klimata pārmaiņu un zemes lietojuma rakstura ietekme uz zemo purvu attīstību
  • Zemā tipa kūdras izmantošanas iespējas

M.env.sci., pētniece Inga Retiķe, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: inga.retike@lu.lv

  • Pazemes ūdeņu kvalitātes pētījumi
    • Lokālā mērogā (piemēram, avota ūdeņu kvalitāte un sezonalitāte kādā konkrētā vietā; jūras ūdeņu intrūzijas attīstība Liepājas apkārtnē; Inčukalna sērskābo gudronu dīķu radīto gruntsūdeņu piesārņojuma pētījumi; ceļu kaisīšanas ar sāli novērtējums u.c. tēmas)
    • Reģionālā mērogā (piemēram, zemes lietojuma veida izmaiņu ietekme uz pazemes ūdeņu kvalitāti, daudzfaktoru analīzes metožu pielietošana un prognozes u.c. tēmas)
  • Nacionālā mērogā (pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanas metodiku izstrāde un pielāgošana Latvijas pazemes ūdeņu apsaimniekošanas vajadzībām Ūdens struktūrdirektīvas, Nitrātu direktīvas un/vai Gruntsūdeņu direktīvas aspektā u.c. tēmas).

Dr.ģeol., vadošais pētnieks Kristaps Lamsters, Ģeoloģijas nodaļa,
321. kab., e-pasts: kristaps.lamsters@lu.lv

  • Ledāja reljefa formas Latvijā (jebkurā vietā un jebkāda tēmas specifika)
  • Jebkura dabas apvidus (zemiene, augstiene, līdzenums) ģeoloģiskā uzbūve, attīstība, veidošanās apstākļi utt.
  • Glaciotektonisko struktūru pētījumi (jebkādās reljefa formās)

Dr.ģeol., profesors Ervīns Lukševičs, Pamatiežu ģeoloģijas katedra,
349. kab., e-pasts: ervins.luksevics@lu.lv

  • Burtnieku svītas mikrofosīliju komplekss Rāmnieku klintīs
  • Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas
  • Augšējā devona nogulumi un fosīlijas kādā noteiktā vietā, piemēram, „Devona nogulumi un fosīlijas atsegumā Imulas krastā pie Bienēm
  • Mugurkaulnieku mikrofosīlijas Latvijas augšējā devona nogulumos (var izvēlēties kādu svītu: Ogres, Amulas, Elejas, Sniķeres, Žagares un apmeklēt 1-2 šīs svītas atsegumus)
  • Pēdu fosīlijas Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumos (vai arī Daugavas, Pļaviņu, Stipinu vai kādas citas svītas nogulumos)  
  • Mikrofosīlijas Baltijas juras nogulumos
  • Jebkura ar paleozoja vai mezozoja organismu atlieku pētījumiem saistīta tēma, t.sk. no Igaunijas un Krievijas teritorijas

M.ģeol., pētnieks Konrāds Popovs, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: konrads.popovs@lu.lv

  • Ģeoloģiskās modelēšanas metožu pielietojums ģeoloģiskajos pētījumos
  • Tektonisko struktūru fizikālā un matemātiskā modelēšana

Dr.ģeol., asociētais profesors Ģirts Stinkulis, Pamatiežu ģeoloģijas katedra,
329. kab., e-pasts: girts.stinkulis@lu.lv

Vispārējas tēmas ar objekta izvēles iespējām

  • Noteikta vecuma devona nogulumi un to slāņkopas uzbūve kādā vietā/rajonā. Piemēram - „Devona dolomīti Tilderu un Randātu klintīs”
  • ... novada (apkārtnes) kāds no pirmskvartāra derīgajiem izrakteņiem, piemēram, kvarca smilšu atradnes Valmieras apkārtnē
  • ... nogulumu tekstūras (slāņojuma veidi, slāņojuma deformācijas u.c.) un to veidošanās
  • Iežu tipi un to raksturojums ... atsegumā (klintī)

Konkrētas tēmas

  • Seno tuksnešu pazīmes devona nogulumos Šķerveļa upes krastos (Kurzemē)
  • Devona Narvas svītas nogulumieži Kurzemes ziemeļos
  • Devona dolomīti atsegumos pie Daugavas Pļaviņās
  • Paleokarsta (senā karsta) veidojumu aizpildījumu sastāvs un ģeoloģiskais vecums

Dr.ģeol., asociētais profesors Ivars Strautnieks, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra,
312. kab., e-pasts: ivars.strautnieks@lu.lv

  • Kaltenes laukakmeņu krāvumu radioaktivitāte
  • Pokaiņu laukakmeņu krāvumu radioaktivitāte
  • Laukakmeņu ēku un mūru petrogrāfiskā daudzveidība un radioaktivitāte
  • Glaciālās reljefa formas Austrumkursas augstienē
  • Zebrus paugurmasīva morfoloģija un uzbūve
  • Osi Austrumkursas augstienē
  • Morēnpauguru uzbūve un praktiskā nozīme
  • Glaciālās reljefa formas Ziemeļkursas augstienē
  • Glaciālās reljefa formas Rietumkursas augstienē
  • Subglaciālo iegultņu  ezeri Rietumlatvijā
  • Cieceres subglaciālā iegultne, tās morfoloģija un ģenēze
  • Mordangas ezeru ieplakas, to morfoloģija, izcelsme un attīstība
  • Reljefa morfoloģija, uzbūve un izcelsme Mordangas apkārtnē
  • Ledājkušanas ūdeņu baseini Bērzes augštecē (A Kursas augstienē)
  • Ledājkušanas ūdeņu baseini un glaciofluviālās deltas Austrmkursas augstienē
  • Glaciofluviālās deltas un kēmu terases Abavas ielejā 
  • Glaciofluviālās deltas un kēmu terases Augšabavas ielejā
  • Paugurmasīvu uzbūve un ģenēze (Kursas augstienēs, Vidzemes augstienē)
  • Paugurgrēdu uzbūve un ģenēze (Kursas augstienēs, Vidzemes augstienē)
  • Glaciofluviālās deltas uzbūve un veidošanās pie Tērvetes
  • Glacigēnā reljefa uzbūve un izcelsme Linkuvas vaļņa un A Kursas augstienes kontaktjoslā
  • Glaciālās reljefa formas un to uzbūve Pīslas ieplakā (Augšgaujas pazeminājumā)
  • Glaciālās reljefa formas Augšamatas pazeminājumā

Vides zinātne

Profesors, Dr.h.ķīm. Māris Kļaviņš
e-pasts: maris.klavins@lu.lv

  • Klimata pārmaiņu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos: cik klimatskeptiska ir Latvijas sabiedrība
  • Plūškoka ziedu polifenolu sastāvs
  • Kūdras organiskā sastāva izpēte un frakcionēšana

Profesors, Dr.ģeogr. Oļģerts Nikodemus
e-pasts: olgerts.nikodemus@lu.lv

  • Mežu apsaimniekošanas ierobežojumi Baltijas jūras aizsargjoslā un to risinājumi
  • Vēja ģeneratoru parka izbūve Zemgalē – konflikta cēloņi starp sabiedrību un parka attīstītājiem un iespējamie risinājumi (pamatā socioloģisks pētījums)
  • Mazo ainavas elementu sniegtie ekosistēmu pakalpojumi un to izmaiņas 20.–21. gs. Latvijas n pagastā
  • Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo augšņu raksturojums pēc vēsturiskajām augšņu kartēm
  • Smago metālu satura izmaiņas Latvijas mežu augsnēs 20.– 21. gs. mijā
  • Ainavu telpiskās struktūras izmaiņas 20.-21. gs. Kurzemes jūrmalas vēsturiskajos ciemos
  • Virzošie spēki lauksaimniecības zemju izmantošanā n pagastā

Profesors, Dr.biol. Viesturs Melecis
e-pasts: viesturs.melecis@lu.lv

  • Vides stāvokļa bioindikācija
  • Epifītiskie ķērpji vides stāvokļa monitoringā
  • Priežu meža zemsedzes veģetācijas ilglaicīgās izmaiņas
  • Zāles stāva posmkāju monitorings

Profesors, Dr.habil. paed. Raimonds Ernšteins
e-pasts: raimonds.ernsteins@lu.lv

  • Integrētās vides pārvaldības attīstība/plānošana un novērtēšana (teritorijas/pārvaldes līmeņi/pašvaldības)
  • Piekrastes kā sociāli-ekoloģiskas sistēmas integrētas pārvaldības attīstība/plānošana un municipālās prakses novērtējums
  • Ilgtspējīgas attīstības pārvaldības monitoringa (indikatoru) sistēmu izstrāde un attīstības prakse/novērtēšana (piekraste/sektori, pašvaldības/pārvaldes līmeņi/kopsistēma)
  • Vides komunikācijas (informācijas, izglītība, līdzdalība, VDR) pārvaldības attīstība (vides sektori/pārvaldes līmeņi/teritorijas)
  • Videi draudzīgas rīcības attīstība/pārvaldība (pārvaldes līmeņi un mērķgrupas)

Asociētā profesore Dr.biol. Gunta Spriņģe
e-pasts: gunta.springe@lu.lv

  • Latvijas iekšzemes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte
  • Latvijas iekšzemes ūdeņu bioloģiskā daudzveidība
  • Latvijas iekšzemes ūdeņu bioloģiskie resursi
  • Latvijas ūdens vides aizsardzība un apsaimniekošana

Asociētā profesore, Dr. ģeogr. Iveta Šteinberga
e-pasts: iveta.steinberga@lu.lv

  • Atmosfēras piesārņojuma analīze un modelēšana
  • Kritisko slodžu noteikšana dažādās ekosistēmās
  • Trokšņa līmeņa analīze un modelēšana
  • Transporta radītā piesārņojuma analīze, modelēšana un prognozes
  • Avārijsituāciju riska analīze

Docente, Dr. ģeogr. Zanda Penēze
e-pasts: zanda.peneze@lu.lv

  • Lauku ainavu/zemes lietojumveidu izmaiņu ietekmējošie faktori mūsdienās Engures ezera sateces baseinā (vai kādā citā vietā Latvijā (pēc studenta priekšlikuma)
  • Kopējās ES Lauksaimniecības politikas ietekme uz lauksaimniecības zemju ainavām
  • Iedzīvotāju attieksmju pret ainavu izmaiņām pētījumi 
  • Vēsturiskās lauku un pilsētas ainavu izmaiņas
  • Vizuālā piesārņojuma ietekme uz ainavas kvalitāti
  • Klimata izmaiņas un Latvijas ainavas

Docents, Dr.biol. Jānis Ventiņš
e-pasts: janis.ventins@lu.lv

  • Augsnes fauna dažādos vides apstākļos
  • Augsnes faunas ievākšanas un izpētes metodoloģija
  • Latvijas faunas daudzveidība un aizsardzība

Docente, Dr.ģeogr. Inese Silamiķele
e-pasts: inese.silamikele@lu.lv

  • Dabas vērtību apsaimniekošana un aizsardzība
  • Purvu resursu apsaimniekošana

Docents, Dr.ģeogr. Juris Aigars
e-pasts: juris.aigars@lu.lv 

  • Prioritāro piesārņojošo vielu un mikroplastmasas aprite jūras ekosistēmā
  • Piekrastes biotopu funkcionēšanu ietekmējošo faktoru izpēte

Docente, Dr.ģeogr. Kristīne Āboliņa
e-pasts: kristine.abolina@lu.lv

  • Rīgas transporta politikas analīze (dažādi aspekti, kritēriji atkarībā no studenta interesēm)
  • Gājēji un velotransports Rīgā
  • Pilsētas vides attīstība  un vieta bērniem
  • Sabiedrības viedoklis pilsētas attīstībā – problēmas un risinājumi
  • Pašpārvaldes mērogs lielpilsētas pārvaldē
  • Rekreācija pilsētā un vides jautājumi
  • Mazdārziņi pilsētā – pasaulē, Latvijā, mūsdienās
  • Ilgtspējīgas attīstības īstenošana

Pētniece, Dr.ģeogr. Laura Kļaviņa
e-pasts: Laura.klavina@lu.lv

  • Latvijā augošu ogu ķīmiskā sastāva analīze
  • Superkritiskā CO2 ekstrakcija - ogas/ citi augi, metodes optimizācija
  • Latvijā augošu augu ekstrakcijas optimizācija un iespējama ekstraktu izmantošana
  • Ogu ķīmiskā sastāva telpiskā mainība
  • Multifaktoriālu metožu izmantošana ķīmiskajā taksonomijā
  • Polifenolu izdalīšana un attīrīšana no augu materiāla

Docents, Dr.ģeogr. Oskars Purmalis
e-pasts: oskars.purmalis@lu.lv

  • Humusvielu īpašību izpēte un praktiski izmantojamu produktu izstrāde
  • Vides renaturalizācijas efektivitātes izvērtējums

Pētnieks, Dr. ģeogr. Imants Kukuļs
e-pasts: Imants.kukuls@lu.lv

  • Meža augšņu humusa formu morfoloģiskās un ķīmiskās īpašības
  • Augsnes organisko vielu frakcijas un īpašības

Vadošais pētnieks, Dr. ģeogr. Jānis Krūmiņš
e-pasts: krumins.janis@hotmail.com

  • Antropogēnās izcelsmes ķīmisko elementu akumulācijas raksturs zemajos purvos
  • Latvijas zemo purvu attīstības gaita, salīdzinājums starp dažādiem Latvijas reģioniem
  • Infrasarkanās spektometrijas pielietojuma iespējas zemā tipa kūdrai
  • Purva ģeoloģiskās veidošanās apstākļu ietekme uz zemā tipa kūdras sastāvu
  • Klimata pārmaiņu un zemes lietojuma rakstura ietekme uz zemo purvu attīstību

Doktorante Karina Stankeviča
e-pasts: karina.stankevica@lu.lv

  • Sapropeļa humusvielu raksturojums un izmantošanas iespējas
  • Sapropeļa izmantošana augu lauksaimniecībā
  • Sapropeļa izmantošana balneoloģijā
  • Sapropeļa ieguves ietekme uz ezera ekosistēmu 

Doktorante Zane Kalvīte
e-pasts: z.kalvite@gmail.com

  • Meliorācijas sistēmu renovācijas ietekme uz ūdens kvalitātes kritērijiem
  • Sedimentācijas dīķu ierīkošanas ietekme uz biogēno elementu koncentrāciju pēc meža meliorācijas sistēmu renovācijas
  • Biogēno elementu satura izmaiņas pēc bebru uzstādinājuma likvidēšanas 

Doktorants Ivars Kļaviņš
e-pasts: klavinc@gmail.com

  • Biogēno elementu saturs jaunaudžu skujās pēc dažādas intensitātes mežizstrādes

 

Piedāvātās tēmas var izvērst un pielāgot studentu idejām.

Aicinām piedāvāt savas oriģinālās idejas un priekšlikumus!