Pētījumu tēmas

Ģeogrāfija

KLIMATS UN ŪDEŅI, AEROBIOLOĢIJA, FENOLOĢIJA

Dr.ģeogr., profesore Agrita Briede, Dabas ģeogrāfijas katedra,
340. kab., e-pasts: agrita.briede@lu.lv

Klimatisko rādītāju (piemēram, gaisa temperatūra, nokrišņi, vējš, sniega sega, augsnes temperatūra, Saules spīdēšanas ilgums) izmaiņu raksturs Latvijas teritorijā;
Ekstremālo klimata parādību izvērtējums;
Latvijas klimata raksturojums reģionālā skatījumā;
Klimata pārmaiņu ietekme pētījumi;
Latvijas vidējo un mazo upju vides stāvokļa vērtējums (pēc River Habitat Survey metodes).

Dr.ģeogr., docente Gunta Kalvāne, Dabas ģeogrāfijas katedra,
328. kab., e-pasts: gunta.kalvane@lu.lv

Fenoloģiskie novērojumi Latvijā un pasaulē: izmaiņas, trendi un tos ietekmējošie faktori;
Agrometeoroloģisko datu analīze Latvijā;
Sezonalitāte cilvēka dzīvē;
Digitālo attēlu izmantošana bioklimatoloģijā;
Bioklimatiskā modelēšana.

Dr.ģeogr., asoc.prof. Raimonds Kasparinskis, Dabas ģeogrāfijas katedra,
337. kab., e-pasts: raimonds.kasparinskis@lu.lv

Sinoptisko procesu un meteoroloģisko elementu temporālās izmaiņas klimata mainības aspektā;
Sinoptisko procesu ietekme uz ekstremālo meteoroloģisko parādību sastopamību un izmaiņām Latvijā, to ietekmējošo faktoru izvērtējums;
Laika apstākļus ietekmējošo faktoru izpēte;
Klimata izmaiņu mazināšanas aspekti zemes izmantošanas sektorā;
Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā un nozīme klimata izmaiņu izraisošo siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistē.

Dr.ģeogr., doc. Jānis Lapinskis, Dabas ģeogrāfijas katedra,
312. kab., e-pasts: janis.lapinskis@lu.lv

Upju un ezeru hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas;
Plūdi, applūstošās teritorijas;
Jūras krasta izmaiņas, erozija, kāpu veidošanās;
Dabas un cilvēka mijiedarbība un konfliktsituācijas jūras krastā;
Jūras krasta erozijas apsaimniekošana, būvniecība jūras krastā.

Dr.geogr. Olga Sozinova, Dabas ģeogrāfijas katedra,
312. kab., e-pasts: janis.lapinskis@lu.lv

Atsevišķu putekšņu veidu statistiskā modelēšana prognozes mērķiem;
Alerģiju izraisošo putekšņu pētījumi, ieskaitot gaisa monitoringu, paraugu apstrādi. Darbs ar mikroskopu;
Putekšņi un sporas kā klimata izmaiņu bioindikators;
Sēņu sporu nozīme lauksaimniecībā;
Gaisa kvalitātes pētījumi skolās un bērnudārzos.

AUGSNES UN BIOTA

Dr.ģeogr., asoc.prof. Raimonds Kasparinskis , Dabas ģeogrāfijas katedra,
337. kab., e-pasts: raimonds.kasparinskis@lu.lv

Vēsturiskās un mūsdienu zemes izmantošanas struktūras izmaiņas un to ietekmējošie faktori un procesi;
Zemes izmantošanas struktūras maiņas ietekme uz augsnes īpašībām un ilgtspējīgu apsaimniekošanu:

Augšņu daudzveidības, to īpašību (morfoloģisko, fizikālo un ķīmisko) ģeogrāfiskās un temporālās izplatības izmaiņas, to ietekmējošie faktori un veidošanās procesi
Ekstensīvas un intensīvas zemes apsaimniekošanas ietekme uz augsni
Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes īpašību izmaiņām

Augsnes informācijas izvērtējums un pilnveidošanas iespējas augsnes ilgtspējīgai izmantošanai un apsaimniekošanai lauksaimniecības un mežu zemēs;
Augsnes kartēšanas metodikas un starptautiskās augsnes klasifikācijas sistēmas. Problēmas un risinājumi;
Augsnes veidošanās procesi dažādas ģenēzes cilmiežos;
Oglekļa krājumu novērtējums un to ģeogrāfiskās izplatības ietekmējošie faktori un procesi Latvijas augsnēs;
Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā un nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistē;
Augsnes faktora nozīme ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā.

Dr.ģeogr., asoc.profesore Solvita Rūsiņa, Dabas ģeogrāfijas katedra,
337. kab., e-pasts: agrita.briede@lu.lv

Zemes izmantošanas vēstures ietekme uz lauksaimniecības zemju daudzveidību Ziemeļkurzemē;
Dabisko zālāju ģeogrāfija Latvijā un Eiropā;
Reto augu sugu izplatība un to noteicošie faktori Latvijā;
Biotas un augšņu daudzveidības kopsakarības;
Ainavas struktūras ietekme uz sugu izplatīšanos;
Natura 2000 tīkla efektivitāte biotopu un sugu aizsardzībā;
Medus bites barības resursi dažādās ainavās;
Platlapju mežu augu sabiedrību ģeogrāfija.

Pētniece Lauma Gustiņa, Dabas ģeogrāfijas katedra,
208. kab., e-pasts: lauma.gustina@lu.lv

Ainavas lineāro elementu nozīme augu sugu izplatībā fragmentētā ainavā.

Dokt. studente Ieva Kalka, Dabas ģeogrāfijas katedra,
208. kab., e-pasts: ieva.kalka@gmail.com

Oglekļa krājumu novērtējums un to ietekmējošie faktori.

Dokt. studente Ieva Rotkovska, Dabas ģeogrāfijas katedra,
208. kab., e-pasts: rotkovska.ieva39@gmail.com

Ekosistēmu pakalpojumu ietekmējošo faktori (galvenokārt augsnes faktori) un to izvērtēšana, pielietojot ĢIS un datu statistiskās apstrādes metodes.

AINAVAS UN KULTŪRĢEOGRĀFIJA

Dr.ģeogr., doc. Anita Zariņa, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: anita.zarina@lu.lv

Ainavas kā mantojums, vēsturiskās ainavas apsaimniekošanas prakses un pēctecības;
Post-produktīvisms un ainavu apsaimniekošanas prakses;
Ainavas pārmaiņas un to virzītājspēki pilsētās un laukos;
Ainavu plānošanas dažādie aspekti;
Vietu kultūrģeogrāfiskie aspekti (reliģijas, varas, patēriņa formas un ģeogrāfijas).

Dokt. grāda pretendents Ivo Vinogradovs, Dabas ģeogrāfijas katedra,
205. kab., e-pasts: ivo.vinogradovs@lu.lv

Ainavas struktūru un zemes izmantošanas intensitātes pētījumi;
Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana;
Zaļās infrastruktūras apzināšana un plānošana;
Ainavu izmaiņu modelēšana;
Ainavu pārvaldība.

Doktorante Kristīne Krumberga, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: kristine.krumberga@gmail.com

Vēsturisko un mūsdienu militāro un postmilitāro ainavu veidošanās;
Ainavas uztveres un vērtību veidošanās: prakses un diskursi;
Militārās ainavas un dabas aizsardzība.

Doktorants Margarita Vološina, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: vo.margarita@gmail.com

Ainavu plāni, plānošanas pieejas un ar ainavu aizsardzību, plānošanu vai pārvaldību saistītie jautājumi;
Sabiedrības iesaistīšana un līdzdalības iespējas/veidi teritorijas attīstībā;
Ainavu telpu izdalīšanas un novērtēšanas metodes.

Doktorants Jānis Matvejs, Dabas ģeogrāfijas katedra,
352. kab., e-pasts: janis.matvejs@gmail.com

Simboliskā telpa: pilsētas atveids kinematogrāfijā/fotogrāfijās;
Pilsētvides vēstures vizualizēšana: Rīgas atveids grafiskajos attēlos un fotogrāfijās;
Pilsētvides atveids un tā pretrunas mūsdienu kino;
Viduslaiku sociālais reālisms: Vecrīgas atveids Padomju posma kino.

Dr.ģeogr., profesore Zaiga Krišjāne, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
216. telpa, e-pasts: zaiga.krisjane@lu.lv

Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
Iedzīvotāju novecošanās;
Apdzīvojuma attīstība;
Urbanizācijas procesi;
Iedzīvotāju migrācija un mobilitāte;
Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
Dzīves kvalitāte un vietas pievilcība;
Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija.

Dr.ģeogr., asociētais profesors Pēteris Šķiņķis, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
325. telpa, e-pasts: peteris.skinkis@gmail.com

Teritoriālā iedalījuma attīstība;
Vietu un reģionu attīstības plānošana;
Teritoriālo kopienu izpēte;
Latvijas reģionālās attīstības politika;
Iedzīvotāju sociālās struktūras pārmaiņas;
Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
Pilsētplānošanas politika un pārvaldība;
Brīvā laika ģeogrāfija.

Dr.ģeogr., asociētais profesors Māris Bērziņš, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: maris.berzins@lu.lv

Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
Urbanizācijas procesi;
Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija;
Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
Dzīves vietas pievilcības izpēte;
Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
Džentrifikācijas izpēte pilsētās;
Mājokļu segmentācija.

Dr.ģeogr., docents Juris Paiders, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: jpaiders@inbox.lv

Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
Rūpniecības, enerģētikas un pakalpojumu sektora teritoriālās struktūras;
Transporta sistēmu teritoriālās struktūras;
Latvijas ekonomiskā ģeogrāfija;
Matemātiskās metodes un statistiskā analīze;
Reliģiju ģeogrāfija;
Vēlēšanu (elektorāta) ģeogrāfija.

Dr.geogr. Elīna Apsīte-Beriņa, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: elina.apsite-berina@lu.lv

Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
Starpvalstu migrācija un transnacionālisms;
Migrantu grupu un diasporas analīze;
Migrācijas procesu vērtējums sabiedrībā;
Migrācijas ietekme uz reģioniem un vietām;
Sociālo tīklu nozīme migrācijas izpētē;
Tūrisma plānošana un pārvaldība.

PhD., pētnieks Guido Sechi, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
351. telpa, e-pasts: guido.sechi@lu.lv

Iedzīvotāju starpvalstu migrācija;
Vietu un reģionu attīstības plānošana;
Teritoriju pārvaldība un vietu identitāte;
Teritoriālo kopienu izpēte;
Pilsētplānošanas attīstības vēsture;
Apdzīvoto vietu transformācijas procesi;
Dzīves vietas pievilcības izpēte;
Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija.

Dr.ģeogr., pētnieks Ģirts Burgmanis, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
352. telpa, e-pasts: girts.burgmanis@lu.lv

Demogrāfiskie procesi un tautas ataudze;
Ģeogrāfijas izglītība un izziņas procesi;
Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
Matemātiskās metodes un statistiskā analīze;
Dzīves vietas pievilcības izpēte;
Sociālo grupu aktivitāšu izpēte.

Dokt. students Toms Skadiņš, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
321. telpa, e-pasts: toms.skadins@lu.lv

Demogrāfiskie procesi;
Apdzīvojuma attīstība;
Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija;
Iedzīvotāju sociālās struktūras pārmaiņas;
Matemātiskās metodes un statistiskā analīze.

Dokt. students Jānis Krūmiņš, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
321. telpa, e-pasts: kruminsjanis3@gmail.com

Demogrāfiskie procesi;
Urbanizācijas procesi;
Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija;
Dzīves vietas pievilcības izpēte;
Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
Matemātiskās metodes un statistiskā analīze.

Dokt. studente Margarita Kairjaka, Cilvēka ģeogrāfijas katedra
321. telpa, e-pasts: margarita.kairjaka@lu.lv

Iedzīvotāju sociālās struktūras pārmaiņas;
Iedzīvotāju sociāli telpiskā diferenciācija;
Džentrifikācijas izpēte pilsētās;
Teritoriālo kopienu izpēte;
Iedzīvotāju migrācija.

Dr. ģeogr., docente Ineta Grīne, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra
208. telpa, e-pasts: Ineta.Grine@lu.lv

Sociāli ģeogrāfisko procesu pētījumi X pagastā
Apdzīvojuma struktūras izmaiņas X pagastā (pagastos) (20.gs)

Dr. ģeogr., vadoša pētniece Laimdota Kalniņa, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra
312. telpa, e-pasts: Laimdota.Kalnina@lu.lv

Purvu attīstības likumsakarības X dabas apvidū
Putekšņu analīze, tās izmantošana veģetācijas rekonstruēšanā
Veģetācijas dinamika kvartārā (starpledus laikmetos, starpstadiālos)
Purva atjaunošanas, apsaimniekošanas un aizsardzības problēmas
Paleoģeogrāfisko apstākļu pārmaiņas holocēnā un to ietekme uz seno apdzīvoto vietu izvietojumu un cilvēka nodarbošanos
Ar Baltijas jūras stadijām saistīto paleobaseinu attīstības gaitas un apstākļu rekonstrukcija

Dr. ģeol., docents Aivars Markots, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra,
307. telpa, e-pasts: Aivars.Markots@lu.lv

Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi
Pauguru ģenēze A-Latvijas augstienēs
Dronu pielietojums dabas pieminekļu izpētē
Kvartārnogulumu segas dešifrēšanas iespējas no ortofotokartēm

Dr. ģeogr., docents Māris Nartišs, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra

207. telpa, e-pasts: maris.nartiss@lu.lv

Ģeogrāfisko Informācijas Sistēmu izmantošana dabas un sabiedrības procesu izpētē
Sintezētās apertūras radara izmantošana Zemes monitoringam
Mākslīgo neironu tīklu izmantošanas iespējas Zemes tālizpētē
Latvijas deglaciācija

Dr.ģeol., asociētais profesors Kristaps Lamsters, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra
227. kab., e-pasts: kristaps.lamsters@lu.lv

Ledāja reljefa formu morfoloģija un veidošanās kādā Latvijas dabas apvidū;
Osu izplatība un morfoloģija Latvijā;
Burtnieka drumlinu lauka ģeomorfoloģija;
Karsta kritenes Baldones (vai kādā citā) apkārtnē;
Piekrastes kāpu un citu eolo reljefa formu morfoloģija un veidošanās apstākļi;
Jebkura dabas apvidus (zemiene, augstiene, līdzenums) ģeomorfoloģija, attīstība, veidošanās apstākļi;
Reljefa formu iekšējās uzbūves pētījumi konkrētā karjerā;
Mūsdienu zemes virsas procesu (piemēram, jūras krastu) monitorings, izmantojot attālās izpētes metodes;
Mūsdienu ledāju pētījumi, izmantojot datus no satelītiem un/vai bezpilota gaisa kuģiem.

Dr. ģeol., docents Jānis Lapinskis, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra
312. telpa, e-pasts: janisl@edu.lu.lv

Upju un ezeru hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas
Plūdi, applūstošās teritorijas
Jūras krasta izmaiņas, erozija, kāpu veidošanās
Dabas un cilvēka mijiedarbība un konfliktsituācijas jūras krastā
Jūras krasta erozijas apsaimniekošana, būvniecība jūras krastā

M.sc.ing., pētnieks Agnis Rečs Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra

207. telpa, e-pasts: Agnis.Recs@lu.lv

Ģeogrāfisko pētījumu ģeodēziskās metodes
Ģeodēzisko mērījumu precizitātes aspekti

Dr. ģeogr., vadoša pētniece Laimdota Kalniņa, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra

312. telpa, e-pasts: Laimdota.Kalnina@lu.lv

Purvu attīstības likumsakarības X dabas apvidū
Putekšņu analīze, tās izmantošana veģetācijas rekonstruēšanā
Veģetācijas dinamika kvartārā (starpledus laikmetos, starpstadiālos)
Purva atjaunošanas, apsaimniekošanas un aizsardzības problēmas
Paleoģeogrāfisko apstākļu pārmaiņas holocēnā un to ietekme uz seno apdzīvoto vietu izvietojumu un cilvēka nodarbošanos
Ar Baltijas jūras stadijām saistīto paleobaseinu attīstības gaitas un apstākļu rekonstrukcija

Dr. ģeol., PhD (Tallinas Tehnoloģiju Universitāte), asociētais profesors Normunds Stivriņš, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra
312. telpa, e-pasts: normunds.stivrins@lu.lv

Lauksaimniecības sākums Ķikuru ezera (Kuldīgas novads) apkārtnē
Ugunsgrēku biežuma rekonstrukcija Ķikuru ezera (Kuldīgas novads) apkārtnē pēdējo 8000 gadu laikā pielietojot makroskopisko ogļu analīzi
Ķikuru ezera (Kuldīgas novads) ekoloģiskā stāvokļa rekonstrukcija pēdējiem 8000 gadiem izmantojot zaļaļģu un ciānbakteriju analīzi
Mežu relatīvās sastāva izmaiņas Lilastes ezera (Ādažu novads) apkārtnē pēdējo 11 000 gadu laikā
Lilastes ezera (Ādažu novads) ekoloģiskais stāvokļa izmaiņas pēdējo 11 000 gadu laikā

Dr. ģeol., asociētais profesors Ivars Strautnieks, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra
312. telpa, e-pasts: ivars.strautnieks@lu.lv

Zebrus paugurmasīva uzbūve un veidošanās (Austrumkursas augstiene)
Āža kalna uzbūve un izcelsme (Ziemeļkursas augstiene)
Laukakmeņu koncentrācija un to radioaktīvais fons

Ģeoloģija

Msc.geol., Valters Alksnītis, Pamatiežu ģeoloģijas katedra, Mineraloģijas un paleontoloģijas laboratorija
316. telpa, e-pasts: valters.alksnitis@lu.lv

Fosīlijas/mikrofosīlijas augšējā/vidējā devona nogulumos X atsegumā/os;
Patoloģijas augšējā/vidējā devona fosīlijās;
Devona mugurkaulnieku zvīņu uzbūve, morfoloģija.

M.ģeol., pētniece Alise Babre, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: alise.babre@lu.lv

Dažāda mēroga hidroģeoloģiskā matemātiskā modelēšana (līmeņu vai ķīmiskā sastāva izmaiņas)
Gruntsūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas lielceļu vai cita piesārņotāja apkārtnē
Hidroģeoloģiskie apstākļi ūdensteces vai ūdenstilpes apkārtnē (kāds konkrēts ezers vai upes posms)
Pazemes ūdens neviendabīgas infiltrācijas eksperimentālie pētījumi laukā
Gruntsūdens sezonālās temperatūras izmaiņas parauglaukumā
Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs un tā izmaiņas Pļaviņu HES apkārtnē (tikai ar turpinājumu bakalaura darbā)

M.ģeol., pētnieks Jānis Bikše, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: janis.bikse@lu.lv

Ģeoloģisko problēmu risināšana ar inovatīvām elektrotehniskām metodēm (sensori, mikroprocesori);
Iežu daļiņu pētījumi cieto daļiņu veidā gaisa vidē – erozijas pētījums;
Pazemes ūdeņu trasēšanas eksperimenti (avotos, urbumos, ūdensrijējos);
Jūras ūdens intrūzijas pētījumi ar ievirzi ģeoķīmiskajā modelēšanā.

Msc.geol., Matīss Brants, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
227. kab. e-pasts: matiss.brants@lu.lv

Magnētisko anomāliju, kas saistītas ar kristālisko pamatklintāju, kartēšana un interpretācija
Magnētisko anomāliju, kas saistītas ar tuvu zemes virskārtai iegulošu dzelzi saturošu nogulumu, kartēšana un interpretācija
Magnetometra izmantošana pleistocēna reljefa formu pētījumos

M.ģeol., nozares speciāliste Aija Ceriņa, Kvartārvides laboratorija,
312. kab., e-pasts: aija.cerina@lu.lv

Karpoloģiskās jeb augu makroatlieku (galvenokārt sēklas un augļi) metodes pielietojums Latvijas kvartāra nogulumu izpētē (pleistocēna interglaciālie, leduslaikmeta beigu posma nogulumi; ezera un tā piekrastes veģetācijas izmaiņas holocēnā; arheobotāniskie pētījumi).

Daži iespējamie objekti (iespējama arī citu objektu izvēle):

Burtnieka ezera nogulumu rakstura un veģetācijas izmaiņas holocēnā Salacas iztekas rajonā;
Staldzenes stāvkrasta nogulumu veidošanās apstākļi un to paleokarpoloģiskais raksturojums.

Dr.ģeol., docente Aija Dēliņa, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: aija.delina@lu.lv

Gruntsūdens līmeņa režīmu ietekmējošie faktori Melnā ezera purvā;
Gruntsūdens fizikāli ķīmiskie parametru režīms augstajos un zemajos purvos;
Dažādas ģenēzes nokonsolidēto nogulumu filtrācijas īpašību pētījumi.

Dr.ģeol., vadošā pētniece Vija Hodireva, Pamatiežu ģeoloģijas katedra,
226. kab., e-pasts: vija.hodireva@lu.lv

Latvijas (vai teritorijas daļas) klastisko iežu minerālu raksturojums un salīdzinājums.
Latvijā sastopamo minerālu asociāciju raksturojums (darbam var tikt piedāvāts konkrēts materiāls).
Vizlu (vai citu minerālu) tipomorfo pazīmju atšķirības dažādos iežu paveidos (vai Latvijas reģionos);
Metode minerālu frakcionēšanai smagajos šķīdumos (tiesu ekspertīzes vajadzībām, sadarbībā ar VTEB);
Dažādu granulometrisko frakciju smago minerālu daudzuma un graudu formas variāciju izpēte reģionā, izmantojot to kā diferencējošu pazīmi tiesu ekspertīzē (sadarbībā ar VTEB);
Dabīgie būvakmeņi Rīgas kultūrvēsturiskajos objektos (tai skaitā Doma baznīcā u.c. celtnēs);
Rīgas būvēs izmantoto akmens materiālu tipi un atradnes (iespējami varianti: par vietējiem materiāliem vai no ārvalstīm ievestajiem);
Akmens materiālu izmaiņu un dēdēšanas procesi pilsētvidē;
Karbonātiežu tipi Latvijas (vai kāda reģiona, piemēram, Rīgas apkārtnes) dolomīta atradnēs un minerālā materiāla ieguves perspektīvas;
Dēdēšanas un karsta procesi atšķirīgu tipu karbonātiežos;
Manas dzīves vietas … (pagasts vai novads) apkaimes ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi.

Msc.geol., Jurijs Ješkins, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
329. kab., e-pasts: jurijs.jeskins@lu.lv

Fotogrammetrijas pielietojums ģeoloģijas nozares pētījumos
Mūsdienu ģeoloģisko procesu izpēte, pielietojot bezpilota lidaparātus/lāzerskenēšanu/fotogrammetriju
Ģeoloģisko procesu 3D modelēšana
Ģeofizikālā izpēte ģeoarheoloģijas kontekstā

Dr.ģeol., docents Jānis Karušs, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
227. kab. e-pasts: janis.karuss@lu.lv

Radiolokācijas metodes izmantošana terigēno nogulumu pētījumos
Gruntsūdens līmeņa identifikācijas iespējas terigēnos nogulumos, izmantojot radiolokācijas metodi
(Smilšakmeņu, dolomītu, kūdras) īpašību pētījumi izmantojot radiolokācijas metodi
Ģeoradara izmantošana arheoloģiskos pētījumos
Elektroizpētes metodes izmantošana dažādu nogulumu, kā arī procesu pētījumos (kvartāra nogulumu pētījumos, aprakto ieleju pētījumos, karsta pētījumos, pazemes ūdeņu pētījumos utt..)
Gravitācijas metodes izmantošana aprakto ieleju pētījumos
Pleistocēna apledojumu izveidoto struktūru pētījumi (par konkrētu pētījumu objektu jāvienojas

Dr.ģeol., vadošais pētnieks Andis Kalvāns, Iežu pētījumu laboratorija,
328. kab., e-pasts: andis.kalvans@lu.lv

Nogulumu īpašību pētījumi, izmantojot attēla analīzes metodes
Gruntsūdens un jūras ūdens kontakta zonas hidrodinamisko un hidroģeoķīmisko procesu pētījumi
Grunts temperatūras un hidroģeoķīmisko procesu sezonālās dinamikas pētījumi
Glaciolimnisko nogulumu veidošanās apstākļu izpēte izmantojot augstas izšķirtspējas granulometriskā sastāva analīzes
Eksperimentāli sufozijas un erozijas procesu pētījumi
Pazemes un virszemes ūdens plūsmu izpēte ar fluorescentām krāsvielām
Mūsdienu klimata un ģeoloģiskās vides mijiedarbība (temperatūras režīms, ūdens resursi, dēdēšana)

Dr.ģeol., docents Māris Krievāns, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
227. kab., e-pasts: maris.krievans@lu.lv

... upes ielejas morfoloģija (Vidzeme)
Virspalu terases un terasveidīgās formas..... upes ielejā (Vidzemē)
Abula ielejas morfoloģija un attīstība leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā
... palienes alūvija biezuma un faciālās struktūras izmaiņas
Ledājkušanas baseinu drenāžas ielejas
Vidzemes augstienes Gaujas pieteku ieleju morfoloģija
... mālaino grunšu granulometriskā sastāva noteikšana izmantojot hidrometra, pipetes un lāzera difrakcijas metodes
Proktora sablīvējuma koeficienta noteikšana … gruntīm
... glaciālā ezera attīstība un nogulumi
... grunšu konsolidācijas indeksa noteikšana

M.env.sci., pētniece Inga Retiķe, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: inga.retike@lu.lv

Pazemes ūdeņu kvalitātes pētījumi
- Lokālā mērogā (piemēram, avota ūdeņu kvalitāte un sezonalitāte kādā konkrētā vietā; jūras ūdeņu intrūzijas attīstība Liepājas apkārtnē; Inčukalna sērskābo gudronu dīķu radīto gruntsūdeņu piesārņojuma pētījumi; ceļu kaisīšanas ar sāli novērtējums u.c. tēmas)
- Reģionālā mērogā (piemēram, zemes lietojuma veida izmaiņu ietekme uz pazemes ūdeņu kvalitāti, daudzfaktoru analīzes metožu pielietošana un prognozes u.c. tēmas)
Nacionālā mērogā (pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanas metodiku izstrāde un pielāgošana Latvijas pazemes ūdeņu apsaimniekošanas vajadzībām Ūdens struktūrdirektīvas, Nitrātu direktīvas un/vai Gruntsūdeņu direktīvas aspektā u.c. tēmas).

Dr.ģeol., asociētais profesors Kristaps Lamsters, Ģeoloģijas nodaļa,
227. kab., e-pasts: kristaps.lamsters@lu.lv

Ledāja reljefa formas, to morfoloģija un uzbūve Latvijā (konkrētā dabas rajonā);
Karsta kritenes Baldones (vai kādā citā) apkārtnē;
Piekrastes kāpu un citu eolo reljefa formu morfoloģija un veidošanās apstākļi;
Jebkura dabas apvidus (zemiene, augstiene, līdzenums) ģeoloģiskā uzbūve, attīstība, veidošanās apstākļi;
Glaciotektonisko struktūru pētījumi konkrētā karjerā;
Reljefa formas uz kādas no Saules sistēmas planētām vai pavadoņiem;
Mūsdienu zemes virsas procesu (piemēram, jūras krasti) monitorings, izmantojot attālās izpētes metodes;
Mūsdienu ledāju pētījumi, izmantojot datus no satelītiem un/vai bezpilota gaisa kuģiem.

Dr.ģeol., profesors Ervīns Lukševičs, Pamatiežu ģeoloģijas katedra,
349. kab., e-pasts: ervins.luksevics@lu.lv

Burtnieku svītas mikrofosīliju komplekss Rāmnieku klintīs
Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas
Augšējā devona nogulumi un fosīlijas kādā noteiktā vietā, piemēram, „Devona nogulumi un fosīlijas atsegumā Imulas krastā pie Bienēm”
Mugurkaulnieku mikrofosīlijas Latvijas augšējā devona nogulumos (var izvēlēties kādu svītu: Ogres, Amulas, Elejas, Sniķeres, Žagares un apmeklēt 1-2 šīs svītas atsegumus)
Pēdu fosīlijas Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumos (vai arī Daugavas, Pļaviņu, Stipinu vai kādas citas svītas nogulumos)
Mikrofosīlijas Baltijas juras nogulumos
Jebkura ar paleozoja vai mezozoja organismu atlieku pētījumiem saistīta tēma, t.sk. no Igaunijas un Krievijas teritorijas

M.ģeol., pētnieks Konrāds Popovs, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
328. kab., e-pasts: konrads.popovs@lu.lv

Ģeoloģiskās modelēšanas metožu pielietojums ģeoloģiskajos pētījumos
Tektonisko struktūru fizikālā un matemātiskā modelēšana

Dr.ģeol., asociētais profesors Ģirts Stinkulis, Pamatiežu ģeoloģijas katedra,
329. kab., e-pasts: girts.stinkulis@lu.lv

Vispārējas tēmas ar objekta izvēles iespējām

Noteikta vecuma devona nogulumi un to slāņkopas uzbūve kādā vietā/rajonā. Piemēram - „Devona dolomīti Tilderu un Randātu klintīs”
... novada (apkārtnes) kāds no pirmskvartāra derīgajiem izrakteņiem, piemēram, kvarca smilšu atradnes Valmieras apkārtnē
... nogulumu tekstūras (slāņojuma veidi, slāņojuma deformācijas u.c.) un to veidošanās
Iežu tipi un to raksturojums ... atsegumā (klintī)

Konkrētas tēmas

Seno tuksnešu pazīmes devona nogulumos Šķerveļa upes krastos (Kurzemē)
Devona Narvas svītas nogulumieži Kurzemes ziemeļos
Devona dolomīti atsegumos pie Daugavas Pļaviņās
Paleokarsta (senā karsta) veidojumu aizpildījumu sastāvs un ģeoloģiskais vecums

Dr. geol, profesors Normunds Stivriņš, Kvartārvides laboratorija,
230. kab., e-pasts: normunds.stivrins@lu.lv

Ugunsgrēku rekonstrukcijas izmantojot makroskopisko ogļu analīzi
Fosilo kurināmo izdedžu sfērisko daļiņu izkliede ezeru un purvu nogulumos
Purva ūdens līmeņa izmaiņu rekonstrukcijas izmantojot čaulamēbu analīzi
Ezeru ūdens līmeņa izmaiņu rekonstrukcijas izmantojot augu makroskopisko analīzi
Ezeru un dīķu virsējo nogulumu pētījumi
Pētījumi par antropogēnās darbības ietekmi uz ezeru un dīķu ekosistēmām izmantojot aļģu atlieku analīzi
Putekšņu analīzes izmantošana meža sastāva izmaiņu pētījumos
Ģeoarheoloģiskie pētījumi pielietojot putekšņu un citu mikroskopisko atlieku (neputekšņi) analīzi

Msc.geol., Viesturs Zandersons, Lietišķās ģeoloģijas katedra,
321. kab. e-pasts: viesturs.zandersons@lu.lv

Gravitācijas anomāliju, kas saistītas ar kristālisko pamatklintāju, kartēšana un interpretācija
Seismisko notikumu lokalizēšanas metodika
Zemes dziļāko slāņu īpašību kartēšana izmantojot seismoloģiskās metodes

Vides zinātne

Profesors, Dr.h.ķīm. Māris Kļaviņš
e-pasts: maris.klavins@lu.lv

Klimata pārmaiņu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos: cik klimatskeptiska ir Latvijas sabiedrība
Plūškoka ziedu polifenolu sastāvs
Kūdras organiskā sastāva izpēte un frakcionēšana

Profesors, Dr.ģeogr. Oļģerts Nikodemus
e-pasts: olgerts.nikodemus@lu.lv

Mežu apsaimniekošanas ierobežojumi Baltijas jūras aizsargjoslā un to risinājumi
Vēja ģeneratoru parka izbūve Zemgalē – konflikta cēloņi starp sabiedrību un parka attīstītājiem un iespējamie risinājumi (pamatā socioloģisks pētījums)
Mazo ainavas elementu sniegtie ekosistēmu pakalpojumi un to izmaiņas 20.–21. gs. Latvijas n pagastā
Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo augšņu raksturojums pēc vēsturiskajām augšņu kartēm
Smago metālu satura izmaiņas Latvijas mežu augsnēs 20.– 21. gs. mijā
Ainavu telpiskās struktūras izmaiņas 20.-21. gs. Kurzemes jūrmalas vēsturiskajos ciemos
Virzošie spēki lauksaimniecības zemju izmantošanā n pagastā

Profesors, Dr.biol. Viesturs Melecis
e-pasts: viesturs.melecis@lu.lv

Vides stāvokļa bioindikācija
Epifītiskie ķērpji vides stāvokļa monitoringā
Priežu meža zemsedzes veģetācijas ilglaicīgās izmaiņas
Zāles stāva posmkāju monitorings

Profesors, Dr.habil. paed. Raimonds Ernšteins
e-pasts: raimonds.ernsteins@lu.lv

Integrētās vides pārvaldības attīstība/plānošana un novērtēšana (teritorijas/pārvaldes līmeņi/pašvaldības)
Piekrastes kā sociāli-ekoloģiskas sistēmas integrētas pārvaldības attīstība/plānošana un municipālās prakses novērtējums
Ilgtspējīgas attīstības pārvaldības monitoringa (indikatoru) sistēmu izstrāde un attīstības prakse/novērtēšana (piekraste/sektori, pašvaldības/pārvaldes līmeņi/kopsistēma)
Vides komunikācijas (informācijas, izglītība, līdzdalība, VDR) pārvaldības attīstība (vides sektori/pārvaldes līmeņi/teritorijas)
Videi draudzīgas rīcības attīstība/pārvaldība (pārvaldes līmeņi un mērķgrupas)

Asociētā profesore Dr.biol. Gunta Spriņģe
e-pasts: gunta.springe@lu.lv

Latvijas iekšzemes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte
Latvijas iekšzemes ūdeņu bioloģiskā daudzveidība
Latvijas iekšzemes ūdeņu bioloģiskie resursi
Latvijas ūdens vides aizsardzība un apsaimniekošana

Asociētā profesore, Dr. ģeogr. Iveta Šteinberga
e-pasts: iveta.steinberga@lu.lv

Atmosfēras piesārņojuma analīze un modelēšana
Kritisko slodžu noteikšana dažādās ekosistēmās
Trokšņa līmeņa analīze un modelēšana
Transporta radītā piesārņojuma analīze, modelēšana un prognozes
Avārijsituāciju riska analīze

Docente, Dr. ģeogr. Zanda Penēze
e-pasts: zanda.peneze@lu.lv

Lauku ainavu/zemes lietojumveidu izmaiņu ietekmējošie faktori mūsdienās Engures ezera sateces baseinā (vai kādā citā vietā Latvijā (pēc studenta priekšlikuma)
Kopējās ES Lauksaimniecības politikas ietekme uz lauksaimniecības zemju ainavām
Iedzīvotāju attieksmju pret ainavu izmaiņām pētījumi
Vēsturiskās lauku un pilsētas ainavu izmaiņas
Vizuālā piesārņojuma ietekme uz ainavas kvalitāti
Klimata izmaiņas un Latvijas ainavas

Docents, Dr.biol. Jānis Ventiņš
e-pasts: janis.ventins@lu.lv

Augsnes fauna dažādos vides apstākļos
Augsnes faunas ievākšanas un izpētes metodoloģija
Latvijas faunas daudzveidība un aizsardzība

Docente, Dr.ģeogr. Inese Silamiķele
e-pasts: inese.silamikele@lu.lv

Dabas vērtību apsaimniekošana un aizsardzība
Purvu resursu apsaimniekošana

Docents, Dr.ģeogr. Juris Aigars
e-pasts: juris.aigars@lu.lv

Prioritāro piesārņojošo vielu un mikroplastmasas aprite jūras ekosistēmā
Piekrastes biotopu funkcionēšanu ietekmējošo faktoru izpēte

Docente, Dr.ģeogr. Kristīne Āboliņa
e-pasts: kristine.abolina@lu.lv

Rīgas transporta politikas analīze (dažādi aspekti, kritēriji atkarībā no studenta interesēm)
Gājēji un velotransports Rīgā
Pilsētas vides attīstība un vieta bērniem
Sabiedrības viedoklis pilsētas attīstībā – problēmas un risinājumi
Pašpārvaldes mērogs lielpilsētas pārvaldē
Rekreācija pilsētā un vides jautājumi
Mazdārziņi pilsētā – pasaulē, Latvijā, mūsdienās
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana

Pētniece, Dr.ģeogr. Laura Kļaviņa
e-pasts: Laura.klavina@lu.lv

Latvijā augošu ogu ķīmiskā sastāva analīze
Superkritiskā CO2 ekstrakcija - ogas/ citi augi, metodes optimizācija
Latvijā augošu augu ekstrakcijas optimizācija un iespējama ekstraktu izmantošana
Ogu ķīmiskā sastāva telpiskā mainība
Multifaktoriālu metožu izmantošana ķīmiskajā taksonomijā
Polifenolu izdalīšana un attīrīšana no augu materiāla

Docents, Dr.ģeogr. Oskars Purmalis
e-pasts: oskars.purmalis@lu.lv

Humusvielu īpašību izpēte un praktiski izmantojamu produktu izstrāde
Vides renaturalizācijas efektivitātes izvērtējums

Pētnieks, Dr. ģeogr. Imants Kukuļs
e-pasts: Imants.kukuls@lu.lv

Meža augšņu humusa formu morfoloģiskās un ķīmiskās īpašības
Augsnes organisko vielu frakcijas un īpašības

Vadošais pētnieks, Dr. ģeogr. Jānis Krūmiņš
e-pasts: krumins.janis@hotmail.com

Antropogēnās izcelsmes ķīmisko elementu akumulācijas raksturs zemajos purvos
Latvijas zemo purvu attīstības gaita, salīdzinājums starp dažādiem Latvijas reģioniem
Infrasarkanās spektometrijas pielietojuma iespējas zemā tipa kūdrai
Purva ģeoloģiskās veidošanās apstākļu ietekme uz zemā tipa kūdras sastāvu
Klimata pārmaiņu un zemes lietojuma rakstura ietekme uz zemo purvu attīstību

Doktorante Karina Stankeviča
e-pasts: karina.stankevica@lu.lv

Sapropeļa humusvielu raksturojums un izmantošanas iespējas
Sapropeļa izmantošana augu lauksaimniecībā
Sapropeļa izmantošana balneoloģijā
Sapropeļa ieguves ietekme uz ezera ekosistēmu

Doktorante Zane Kalvīte
e-pasts: z.kalvite@gmail.com

Meliorācijas sistēmu renovācijas ietekme uz ūdens kvalitātes kritērijiem
Sedimentācijas dīķu ierīkošanas ietekme uz biogēno elementu koncentrāciju pēc meža meliorācijas sistēmu renovācijas
Biogēno elementu satura izmaiņas pēc bebru uzstādinājuma likvidēšanas

Doktorants Ivars Kļaviņš
e-pasts: klavinc@gmail.com

Biogēno elementu saturs jaunaudžu skujās pēc dažādas intensitātes mežizstrādes

Piedāvātās tēmas var izvērst un pielāgot studentu idejām.

Aicinām piedāvāt savas oriģinālās idejas un priekšlikumus!

Bakalaura līmeņa studijas

Maģistra līmeņa studijas

Doktorantūra

Topošajiem studentiem

Studentiem

Ģeogrāfijas nodaļa

Ģeoloģijas nodaļa

Vides zinātnes nodaļa

Radošā darbība

Pētījumu tēmas

Ģeogrāfija

Ģeoloģija

Vides zinātne