Katedras vadītāja

doc. Zanda Penēze
e-pasts: zanda.peneze@lu.lv

Mērķis
Šobrīd katedras darbības mērķis ir saistīts ar vides zinātnes bakalaura, vides zinātnes maģistra un vides zinātnes doktora akadēmisko studiju programmu īstenošanu tādās ar vides zinātni saistītās jomā kā, piemēram, vides piesārņojuma analīze un modelēšana, vides risku pārvaldība, vides politika un pārvaldība, vides plānošana (arī ainavu plānošana), dabas aizsardzība, vides filozofija un ētika, vides ilgtspējīga attīstība, atkritumu saimniecības pārvaldība, klimata pārmaiņu pārvaldība u.c., nodrošinot studentiem iespēju iegūt akadēmisko izglītību, kā arī veikt zinātniskus un lietišķus pētījumus.

Akadēmiskais personāls
Dr. geogr., docente Zanda Penēze 
Dr.geogr., profesors Oļģerts Nikodemus 
Dr.habil.paed., profesors Raimonds Ernšteins 
Dr.sc.eng., asociētais profesors Ivars Kudreņeckis
Dr.geogr., asociētā profesore Iveta Šteinberga
Dr.geogr., docente Kristīne Āboliņa 
Dr.phys., docente Rūta Bendere
Dr.habil.biol., pētnieks Indulis Emsis

Doktoranti
Kristīne Afanasjeva, Līga Bieziņa, Oskars Janavs, Zane Kalvīte, Ivars Kļaviņš, Zanda Krūkle, Ērika Lagzdiņa, Anita Lontone, Liene Šustere, Daniels Trukšāns, Ģirts Baranovskis

Pētījumu virzieni

  • Vides faktoru ietekme uz augšņu daudzveidību, to īpašību (morfoloģisko, fizikālo un ķīmisko) telpisko izplatību un izmaiņām; augsnes un augu izmantošana vides piesārņojuma indikācijā;
  • Zemes izmantošanas maiņa un ainavu ekoloģiskās sukcesijas attīstība;
  • Ainavu novērtēšanas un plānošanas metodoloģijas pilnveide;
  • Atmosfēras piesārņojuma analīze un modelēšana;
  • Kritisko slodžu noteikšana dažādās ekosistēmās;
  • Trokšņa līmeņa analīze un modelēšana;
  • Transporta radītā piesārņojuma analīze, modelēšana un prognozes;
  • Avārijsituāciju riska analīze;
  • Pilsētu un kopienu bioenerģijas ražošanas attīstības izpēte;
  • Sabiedrības dzīvesveida un patēriņa izpēte; vides ētikas jautājumi;
  • Integrētā vides pārvaldība un piekrastes integrētā  pārvaldība;
  • Ilgtspējīgas attīstības pārvaldība un plānošana;
  • Vides komunikācijas pārvaldība;
  • Klimata pārmaiņu pārvaldības instrumenti un to pielietojums Latvijā;
  • Atkritumu saimniecības pārvaldība.

  Studiju kursi
VidZ2013 Ievads vides zinātnes studijās
VidZ P083 Vides zinātnes pamati
VidZ2008 Vides piesārņojums
VidZ2011 Dabas aizsardzība
VidZ3013 Resursu vērtēšana un pārvaldība
Ģeog1060 Augsnes zinātne
Vides pārvaldība
SDSK1115 Darba vides aizsardzība un civilā aizsardzība
VidZ1008 Datu analīze vides un Zemes zinātnēs
VidZ1025 Atkritumu saimniecība
VidZ3016 Bakalaura darba projekts
VidZ5039 Dabas un vides procesu modelēšana
VidZ5048 Riska analīzes pamati
VidZ5777 Vides apstākļi telpiskās attīstības plānošanā
VidZ6046 Vides pārvaldības sistēmas
VidZ6038 Vides plānošana
Vides un civilā aizsardzība
Vides komunikācija
VidZ6055 Klimata pārmaiņu pārvaldība
Ģeog5038 Tehniskās infrastruktūras plānošana
VidZ5070 Atkritumu saimniecības pārvaldība
VidZ5046 Ainavu ekoloģija
ĢeogP030 Teritorijas plānošana
VidZ1029 Lauku kurss vides zinātnē
VidZ5008 Reģionālais lauka kurss vides zinātnē

  Zinātniskie projekti

“Integrated planning tool to ensure viability of grasslands (LIFE Viva Grass), EU LIFE+ programme project no. LIFE13 ENV/LT/000189);

Cost Action ES 1104. Arid Lands Restoration and Combat of Desertification: Setting Up Drylands and Desert Restoration Hub COST Action. ES 1104;

ES ERASMUS: Integrated Doctoral Program for Environmental Policy, Management and Technology (INTENSE);

EC BONUS: The joint Baltic Sea research and development programme - Systems Approach Framework for Coastal Research & Management in the Baltic (BaltCoast);

ES INTERREG: Ūdens emisijas un to samazināšana ciemu kopienās – Baltijas Jūras Reģionu piekrastes ciemi kā pilotteritorijas (VillageWater);

COST Action CA16109 “Chemical On-Line cOmpoSition and Source Apportionment of fine aerosoL”, 2017-2021;

Approbation of nanosensing methods for odour pollution assessment in atmosphere within Saldus municipality, 2018-2019;

Militārā trokšņa izplatības modelēšanas aplikācijas izstrāde, 2019;

Valsts pētījumu programma: projektu pakotne Inovācija un ilgtspējīga attīstība (SUSTINNO) - 4. projekts Vides daudzveidība un ilgtspējīga izmantošana;

 “Noteiktu otrreizēji izmantojamu polimēru materiālu pārstrādes produktu gala statusa noteikšana” (Reģ. Nr. 1 08/209/2018);

Marginālo teritoriju veidošanās cēloņi un sekas Latvijā (Nr. 514/2012)., LZP pētījuma projekts;

EEZ projekta Nr. 4.3-23/EEZ/INP-001 „Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” apakšprojekti nr. VARAM 2016/55 ”Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas priekšlikuma izstrāde” un nr. VARAM 2016/55 ”Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas priekšlikuma izstrāde”.

  Līdzdalība profesionālās organizācijās

Katedras akadēmiskais personāls darbojas vairākās starptautiskās un vietējās profesionālās organizācijās:

  • UNESCO CHAIR in Sustainable Coastal Development;
  •  European Union for Coastal Conservation (Starptautiskās Eiropas piekrastes aizsardzības asociācija);
  • Science for Environmental Policy – EU DG Environment, News Allert Service;
  • Starptautiskā Vides komunikācijas asociācija;
  • Starptautiskā Ilgtspējīgas attīstības pētniecības biedrība;
  • Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA);
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas; Atkritumu saimniecības konsultatīvās padomes;
  • Latvijas augšņu biedrība;
  • Latvijas Ģeogrāfijas biedrība.

  Sadarbības partneri

Īstenojot pētījumu projektus un docējot studiju kursus, katedras akadēmiskais personāls sadarbojas ar zinātniskām un pētniecības institūcijām Latvijā un ārvalstīs, ar komersantiem, valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.
Sadarbība notiek ar:

  • Lineburgas Universitāti, Vācijā;
  • Stokholmas Universitāti, Zviedrijā;
  • Tartu Universitāti, Igaunijā;
  • Klaipēdas Universitāti, Lietuvā;
  • Lietuvas Izglītības zinātņu universitāti, Lietuvā;
  • Jokohamas Universitāti, Japānā;
  • Dabas aizsardzības pārvaldi;
  • Pasaules Dabas fondu;
  • Baltijas Vides forumu.

Vēsture
Vides aizsardzība ieņem nozīmīgu vietu mūsu valsts ekonomiskajā attīstībā, taču tā nav īstenojama bez profesionālas pieejas vides problēmu risināšanā. Pēdējos desmit gados Latvijā darba tirgū ir izveidojies pieprasījums pēc vispusīgi sagatavotiem vides zinātnes nozares speciālistiem, kuriem jāpārzina vides plānošanas aspekti gan globālā skatījumā, gan arī jābūt zinošiem atsevišķu vides sektoru jomā. Kā piemēri minami: vides piesārņojuma konstatēšana un novēršana, atkritumu saimniecības plānošana, ūdens resursu saglabāšana, to racionāla izmantošana un upju sateces baseinu apsaimniekošana, racionāla un ilgtspējīga zemes resursu izmantošana, Eiropas Savienības īstenotās vides politikas aspekti, vides likumdošana, vides ekonomika, tautsaimniecības projektu un plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtēšana, ilgtspējīga attīstība, vides ētika un citas vides pārvaldības jomas.

Lai nodrošinātu darba tirgu ar nepieciešamajiem vides speciālistiem, pie Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes kā Vides zinātnes nodaļas apakšstruktūra 2004. gadā tika izveidota Lietišķās vides zinātnes katedra. Tās vadīšanu tolaik uzņēmās asoc.prof. Dr. phys., Dr. habil.chem. Magnuss Vircavs - pieredzējis radioķīmijas zinātnieks un eksperts stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, kādreizējās Vides valsts ekspertīzes vadītājs, kas bija šobrīd atbildīgās valsts institūcijas par ietekmi uz vidi novērtējuma (Vides pārraudzības valsts birojs) priekštece. Par savu zinātnisko darbību asoc. prof. Magnuss Vircavs savulaik ir ticis apbalvots ar Eiropas goda zinātnieka titulu un Gotfrīda Vilhelma Leibnica medaļu.