Katedras vadītāja

prof. Agrita Briede
e-pasts: agrita.briede@lu.lv

Mērķis
Nodrošināt kvalitatīvas dabas ģeogrāfijas studijas un attīstīt uz ģeogrāfijas apakšnozaru sadarbību vērstus fundamentālos un lietišķos pētījumus Latvijas dabas ģeogrāfijā starpdisciplinārā un starptautiskā kontekstā.

Akadēmiskais personāls
Dr.geogr., profesore Agrita Briede
Dr.geogr., docente Gunta Kalvāne
Dr.geogr., asociētais profesors Raimonds Kasparinskis
Dr.geogr., asociētā profesore Solvita Rūsiņa
Dr.geogr., asociētā profesore Anita Zariņa
Dr.geogr., vadošā pētniece Elga Apsīte
Dr.geogr., vadošā pētniece Olga Sozinova
Dr.geogr., vadošais pētnieks Ivo Vinogradovs

Doktoranti
Līga Dzedule- pētījumu virziens: augu funkcionālo grupu daudzveidības nozīme sēto zālāju ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā klimata pārmaiņu kontekstā;
Baiba Galniece- pētījumu virziens: Latvijas mitro un slapjo zālāju veģetācijas daudzveidība un sintaksonomija;
Dāvis Immurs- pētījumu virziens: Ūdensmalu attīstība un izmantošana pilsētvidē;
Ieva Kalka- pētījumu virziens: Oglekļa krājumu novērtējums un to ģeogrāfiskās izplatības ietekmējošie faktori un procesi Latvijas augsnēs;
Kristīne Krumberga- pētījumu virziens: Militārās ģeogrāfijas. Militāro un post-militāro ainavu veidošanās;
Jānis Matvejs- pētījumu virziens: Pilsētvides reprezentācijas kinematogrāfijā un fotogrāfijās;
Agnese Reķe- pētījumu virziens: Postproduktīvisma idejas un prakses lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā Latvijā;
Ieva Rotkovska- pētījumu virziens: Zālāju ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājums Latvijā un to ietekmējošie faktori;
Margarita Vološina- pētījumu virziens: Ainavu plānošana un pārvaldība;
Andrejs Zubaničs- pētījumu virziens: Vidēja termiņa hidroloģiskās prognozes Latvijā un to ietekmējošie faktori.

Pētījumu virzieni
Klimats un ūdeņi, aerobioloģija, fenoloģija  
(E. Apsīte, A. Briede, G. Kalvāne, R. Kasparinskis, O. Sozinova (Ritenberga)

  • Latvijas virszemes ūdeņu hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas, to ietekmējošie dabiskie un antropogēnie faktori;
  • Klimata mainības ietekmes pētījumi hidroekosistēmās;
  • Latvijas klimatu noteicošo rādītāju izvērtējums;
  • Ekstremālās  klimatiskās parādības, to ilglaicīgās izmaiņas un izpausmes raksturs;
  • Klimata mainības tendences un to ietekmējošie faktori;
  • Klimata pārmaiņu risku un ieguvumu novērtējums;
  • Bioklimatoloģijas attīstība un metodika;
  • Bioklimatisko parametru (fenoloģiskie un agrometeoroloģiskie novērojumi) un to ietekmējošo faktoru izvērtējums;
  • Sezonalitātes pētījumi dabā un cilvēka dzīvē;
  • Aerobioloģisku rādītāju izmantošana atmosfēras piezemes slāņa biometeoroloģisku procesu izpētē;
  • Bioloģiskā piesārņojuma monitorings;
  • Bioloģiskā piesārņojuma prognostiskā modelēšana lokālā un reģionālā līmenī;
  • Biometeoroloģisko rādītāju ilglaicīgās izmaiņu tendences;
  • Aerobioloģisku procesu izpēte reālā laikā;
  • Sinoptiskā meteoroloģija;
  • Ģeogrāfijas izglītība ilgtspējīgai attīstība.

Augsnes un biota
(R. Kasparinskis, S. Rūsiņa, B. Galniece, L. Dzedule)

  • Augsnes informācijas izvērtējums un pilnveidošanas iespējas augsnes ilgtspējīgai izmantošanai un apsaimniekošanai Latvijā;
  • Augsnes veidošanās procesu un to ietekmējošo faktoru izpēte;
  • Zemes izmantošanas struktūras maiņas ietekme uz augsnes īpašībām;
  • Starptautiskā FAO WRB augšņu klasifikācija. Problēmas un risinājumi;
  • Veģetācijas ģeogrāfija, sugu un sabiedrību daudzveidība, ilgtermiņa izmaiņas;
  • Daļēji dabisko biotopu apsaimniekošana un aizsardzība;
  • Retas un aizsargājamas augu sugas un sabiedrības (biotopi): izplatība, vides apstākļi, izplatīšanās.

Ainavas un kultūrģeogrāfija
(A. Zariņa, R. Kasparinskis, S. Rūsiņa, I. Vinogradovs, A. Reķe)

  • Kultūrainavas un to veidošanās;
  • Ainavu plānošana: teorijas un prakse;
  • Ainavu pārmaiņas un to virzītājspēki;
  • Kultūrģeogrāfija: dabas un savvaļas vērtības, cilvēku-dzīvnieku attiecību ģeogrāfijas, vietu simboliskās vērtības;
  • Post-produktīvisms un tā izpausmes lauku ainavā;
  • Ainavu ekoloģiskie procesi un to nozīme biodaudzveidības saglabāšanā;
  • Vēsturiskās un mūsdienu zemes izmantošanas struktūras izmaiņas un to ietekmējošie faktori un procesi;
  • Kultūraugšņu veidošanās, to ģeogrāfiskās izplatības aspekti un to nozīme mūsdienu ainavā.

Zinātniskie projekti
2019.-2021. ES, ERAF Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekts "Reālā laika aerobioloģiskais monitorings un prognostiskā modelēšana sabiedrības veselībai ar putekšņu datu saplūšanas un asimilācijas metodēm" 1.1.1.2/VIAA/2/18/283 EU EC. (O. Sozinova)

2019.-2021. ES, ERAF Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekts "Jauno meža zemju nozīme ainavas telpiskās struktūras izmaiņās Latvijā no 1967. līdz 2017. gadam" Nr.1.1.1.2/VIAA/2/18/277. (Z. Rendenieks)

2018. – 2020. Et-Lat Interreg, projekts "Joint management of groundwater dependent ecosystems in transboundary Gauja-Koiva river basin (GroundEco)"  (G. Kalvāne)

2019.-2021. ES, ERAF Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekts Klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski Baltijas reģionā (1.1.1.2/VIAA/2/18/265) (G. Kalvāne)

2017.-2022. ES, LIFE programmas projekts “Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” GrassLIFE, LIFE16NAT/LV/000262 (vadošais partneris Latvijas Dabas Fonds)

2021.-2027. ES, LIFE integrētais projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature, LIFE19 IPE/LV/00 0010, vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde).

Līdzdalība profesionālās organizācijās
    Latvijas zinātnes padomes eksperta tiesības -
Dabaszinātnes-Zemes zinātnes, fiziskā ģeogrāfija un vides zinātnes:
Elga Apsīte, Agrita Briede, Gunta Kalvāne, Raimonds Kasparinskis, Olga Sozinova, Solvita Rūsiņa;
Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija:
Anita Zariņa

Vēsture
Dabas ģeogrāfijas katedra ir izveidota Latvijas Universitātes Matemātikas un Dabas zinātņu fakultātē 1920. gadā kā Fiziskās ģeogrāfijas katedra. Tā ir vecākā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes struktūrvienība.