Akadēmiskais centrsProjekta nosaukums: Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem
Saīsinājums: "DemoMig"
Projekts uzsākts 2018. gada decembrī, ilgums 36 mēneši.
Projekta mērķis: attīstīt cilvēkkapitālu un paplašināt zināšanu bāzi par Latvijai nozīmīgiem izaicinājumiem demogrāfijā un migrācijā, par kultūras nozīmi teritoriju revitalizācijā, par intelektuālā darbaspēka kustību, tostarp talantu migrāciju, par reģionālo kontekstu šajos jautājumos, nodrošinot pētniecības rezultātu pieejamību sabiedrībai, kā arī sniedzot rīcībpolitikai nepieciešamos risinājumus.
Projektu īsteno Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, kā arī Sociālo zinātņu fakultāte; tajā iesaistīts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Reģionālistikas zinātniskais institūts un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte. Projektu īstenos vairāk kā 20 pētnieku, kā arī pārstāvēto zinātņu nozaru un apakšnozaru maģistra un doktora studiju programmu studenti.
Projekta apraksts
Prezentācija
REĢIONĀLO IDEJU DARBNĪCU APKOPOJUMS →
Buklets → "Reģionālo ideju darbnīcu apkopojums Rīgā, Pierīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē"
Projekta noslēguma konference
16. jūnijā plkst. 15.00 702. auditorijā, LU Dabas mājā Jelgavas ielā 1, Rīgā norisināsies valsts pētījumu programmas projekta "Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem" noslēguma konference.
Reģistrācija: ej.uz/DemoMig2022
Latvijas un Lietuvas ģeogrāfu tikšanās Viļņā
Fakultātes pētnieki 8. un 9. decembrī viesojās Viļņā, lai divu dienu seminārā apspriestu abām valstīm aktuālus jautājumus reģionu un pilsētu ģeogrāfijā. Pasākums notika Lietuvas Sociālo zinātņu centrā, kas mūsu kaimiņvalstī veic sabiedrībai un ekonomikai nozīmīgus pētījumus nacionālā un starptautiskā mērogā. Semināra dalībnieki pārrunāja ar iedzīvotāju migrāciju, demogrāfiju un sociāli telpisko attīstību saistītas tēmas.
Decembra sals netraucēja pētniekiem iepazīties ar Viļņas vecpilsētas jauno daļu, kas strauji attīstās Paupys apkaimē. Tas ir nozīmīga mēroga pilsētbūvniecības un pilsētvides reģenerācijas projekts, kur norisinās džentrifikācijas un sociāli telpiskās nošķiršanās procesi, kas bija seminārā apspriestās tēmas.
Seminārs norisinājās Valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0015) un Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Etnisko grupu izvietojuma iezīmes Latvijas lielajās pilsētās” (Nr. lzp-2020/2-0280) ietvaros.
LU pārstāvji piedalās starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Depopulācijas cēloņi un sekas"
No 29.novembra līdz 1.decembrim attālināti Zoom vidē vairāk nekā 160 dalībnieku no dažādām pasaules valstīm Austrijas Zinātņu akadēmijas Vitgenšteina institūta starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Depopulācijas cēloņi un sekas” apsprieda iedzīvotāju skaita samazināšanās jeb depopulācijas izaicinājumus. Aizvadītajā desmitgadē desmit Eiropas Savienības valstīs (t.sk. Latvijā) iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Pēc samazinājuma apjoma Latviju apsteidza tikai Lietuva. Kā liecina prognozes, depopulācija nākotnē aptvers arvien vairāk pasaules valstu un reģionu.
Valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem (DemoMig)” ietvaros demogrāfijas un iedzīvotāju migrācijas jautājumus risina Latvijas Universitātes un citu augstskolu demogrāfi, ģeogrāfi, ekonomisti un sociologi. Minētajā konferencē profesors Juris Krūmiņš ar līdzautoriem Ati Bērziņu un Pēteri Zvidriņu pirmajā atklāšanas sesijā sniedza ziņojumu “Depopulācijas samazināšanas izredzes Latvijā”. Ziņojumā analizētās iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas tendences un prognozes liecina, ka līdz 21.gs. vidum depopulācija visticamāk turpināsies. Tāpēc arvien aktuālāki kļūst iedzīvotāju kvalitatīvā sastāva (izglītības, profesionālās sagatavotības u.c.) jautājumi.
DemoMig pētnieki piedalās raidījumā "Zināmais nezināmais"
Intensīva migrācija mūsdienu pasaulē ir tik ikdienišķa parādība, ka būtu pārsteidzoši, ja Latviju tā neskartu. Pēdējās desmitgades laikā Latvija kļuvusi par dzīvesvietu dažādu tautību iebraucējiem, lai arī publiskajā telpā aizvien runājam par latviešu izbraukšanu no valsts. Kam un kāpēc Latvija ir pievilcīgs galamērķis? Par to vairāk zina stāstīt Latvijas Universitātes pētnieki, kuri par šo jautājumi veikuši arī pētījumu. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Bērziņš un šīs pašas fakultātes vadošā pētniece, docente Elīna Apsīte-Beriņa.
Ziņojumi par demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem Latvijas reģionos
Prezentācijas:
Māris Bērziņš (LU) “Reģionālās ideju darbnīcas”
Juris Krūmiņš (LU) “Reģionālās demogrāfiskas tendences Latvijā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un statistisko reģionu demogrāfiskās prognozes”
Baiba Bela, Inta Mieriņa (LU) “Remigrantu atgriešanās reģionos: izaicinājumi un iespējas”
Ženija Krūzmētra (LLU) “Kultūrā sakņotas vietas attīstības stratēģijas: labās prakses piemēri”
Konference // Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai
2020. gada 27. oktobrī Latvijas Zinātnes padome kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektu īstenotājiem - Latvijas Universitāti, Vidzemes augstskolu, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku - organizēja projektu vidusposma tiešsaistes konferenci. Tajā uzstājās vairāku valsts pētījumu programmas projektu īstenotāji. Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģijas akadēmijas pētnieki dalījās ar atziņām konferences sekcijā “Risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem reģionos”. Ar ziņojumiem par demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem Latvijas reģionos piedalījās pētnieki - Zaiga Krišjāne, Māris Bērziņš, Juris Krūmiņš, Atis Bērziņš, Aleksadrs Dahs, Inta Mieriņa, Baiba Bela, Ženija Krūzmētra, Dina Bite. vairāk informācijas
Publicēti rezultāti par koronavīrusa COVID-19 izraisītā uzliesmojuma ietekmi uz cilvēka ikdienu
LU ĢZZF Ģeogrāfijas nodaļas Cilvēka ģeogrāfijas katedras pētnieki, Valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekta "Latvija kā eskalators: internacionalizācija, jauniešu sniegums darba tirgū, reģionālā un cilvēku kapitāla nelīdzsvarotība Latvijā" (1.1.1.2/VIAA/1/16/184) ietvaros, nāk klajā ar rezultātiem par koronavīrusa (COVID-19) izraisītā uzliesmojuma ietekmi uz cilvēka ikdienu.
Pētījuma rezultāti atklāj iedzīvotāju paradumu maiņu, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā.
Rezultāti atklāj:
- Vairumā gadījumu ārkārtējā situācija ir negatīvi ietekmējusi respondentu kopējo labsajūtu.
- Respondentu vērtējumā Latvijas valdības veiktie pasākumi bijuši laicīgi un lēmumi efektīvi, un sniegtā informācija bijusi iedzīvotājiem saprotama. Atzinīgi novērtēti medicīnas pakalpojumu sniedzēji valstī.
- Vispretrunīgāk vērtēta izglītības pakalpojumu sniedzēju gatavība un efektivitāte ārkārtējās situācijas laikā.
- Visbūtiskākās izmaiņas saistītas ar darba režīmu, kā arī rast līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi.
- Ar tādām veselības problēmām kā miega traucējumiem un trauksmi saskaras tie respondenti, kuriem ir hroniskas saslimšanas un pensijas vecuma cilvēki, kas skaidrojams ar to, ka abas šīs cilvēku kategorijas iekļāvās riska grupās.
- Iezīmējas darba formu dažādība, kuras tika norādītas kā piemērotākās: pilnu darba laiks attālināti, pilnu laika darbs esot darba vietā, kā arī iespēja strādāt nepilnu laika darbu gan attālināti, gan esot darba vietā.
- Ceļošanas aizliegumi un ierobežojumi ietekmējuši vismaz pusi respondentu, vairumam nācās pārcelt vai atcelt ieplānotos braucienus. Ceļojumu aizliegumu ieviešana pilsētas iedzīvotājus ietekmēja vairāk kā lauku iedzīvotājus. Izmaiņas tūrisma paradumos biežāk skar sievietes nekā vīriešus.
Aptauja par uzvedības un paradumu maiņu koronovīrusa Covid-19 ietekmē
Jaunā koronavīrusa (COVID-19) izraisītais uzliesmojums ir ievērojami mainījis cilvēku ikdienu. Reaģējot uz Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka COVID-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, Latvijas valdība 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju.
Valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekta "Latvija kā eskalators: internacionalizācija, jauniešu sniegums darba tirgū, reģionālā un cilvēku kapitāla nelīdzsvarotība Latvijā" (1.1.1.2/VIAA/1/16/184) pētnieki aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā.
Mēs vēlamies uzzināt sabiedrības rīcību un lēmumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā. Aptaujā iegūtie dati tiks izmantoti tikai pētījuma vajadzībām un apstrādāti, ievērojot konfidencialitātes prasības. Iegūtie dati nodrošinās pierādījumos balstītus pētījuma rezultātus un būs noderīgi sabiedrības informēšanai. Iedzīvotāju dalība aptaujā ir ļoti nozīmīga.
Aptaujā aicināti piedalīties visi Latvijas iedzīvotāji, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.
Saite uz aptauju: ej.uz/aptauja-covid19
Latvijas Pašvaldību savienību iepazīstina ar projekta "DemoMig" rezultātiem
2020. gada 4. martā profesore Zaiga Krišjāne un asociētais profesors Māris Bērziņš tika uzaicināti uz Latvijas Pašvaldību savienību iepazīstināt ar Valsts pētījumu programmas projekta "DemoMig" rezultātiem. Pētnieki Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē ziņoja par demogrāfijas un migrācijas procesiem Latvijas reģionos, diskutējot par aktuāliem reģionu attīstības izaicinājumiem un ieteikumiem lēmumu pieņēmējiem.
Demogrāfijas un migrācijas procesi reģionu skatījumā
Valsts pētījuma programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” pētnieki sadarbībā ar plānošanas reģioniem Latvijā ir apkopojuši reģionu ideju darbnīcās izskanējušos viedokļus un risinājumus ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai Latvijā.
Vairāk - vietnē.
Reģionālo ideju darbnīcu noslēdzošais pasākums 2020. gada 18. februārī
Valsts Pētījuma programmas projekta “DemoMig” pētnieki, sadarbībā ar plānošanas reģioniem Latvijā, aicina uz reģionālo ideju darbnīcu noslēdzošo pasākumu “IZAICINĀJUMI UN RISINĀJUMI: ILGTSPĒJĪGAS SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ”, kas 2020. gada 18. februārī plkst. 12.30 norisināsies Latvijas Universitātes Dabas mājā 106. auditorijā Magnum, Jelgavas ielā 1, Rīgā.
Noslēdzošajā pasākumā tiks ziņots par galvenajām atziņām, apkopojot ideju darbnīcās iegūtos rezultātus visos plānošanas reģionos šādās tematiskajās grupās:
- izglītības loma kvalificēta darbaspēka saglabāšanā un piesaistē reģionos;
- kultūra kā reģiona attīstības virzītājspēks;
- demogrāfiskā politika;
- migrācija un demogrāfiskie procesi;
- kvalificētu speciālistu migrācija.
Pasākuma gaitā apspriedīsim risinājumus ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai Latvijā.
Uz pasākumu aicināti reģionālo pasākumu dalībnieki un citi interesenti. Īpaši aicināti pašvaldību pārstāvji un politiķi.
Projektā pārstāvētās starpdisciplinārās zinātnieku grupas, kuras apvieno demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas ekspertus no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, strādā profesores Zaigas Krišjānes vadībā.
Reģistrācija 2020. gada 18. februāra pasākumam: ej.uz/DemoMigLatvija
Veiksmīgi notikusi ideju darbnīca “Rīgas demogrāfiskais portrets”
2020. gada 14. janvārī LU Dabas mājā, veiksmīgi noslēdzās Valsts pētījuma programmas projekta ietvaros DemoMig reģionālā ideju darbnīca “Rīgas demogrāfiskais portrets”
Iepazīstinot dalībniekus ar projektu un pasākuma norisi, darbnīcu atklāja Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” vadītāja profesore Zaiga Krišjāne. Pētnieki - asociētais profesors Māris Bērziņš un asociētais profesors Atis Bērziņš - reprezentēja demogrāfiskās situācijas raksturojumu (prezentācija .pdf) un migrācijas izaicinājumus Rīgas pilsētā (prezentācija .pdf).
Modernu rīdzinieku 2020.gada sākumā raksturo viņa mobilitāte, aktīvais dzīvesveids, jaunu risinājumu meklējumi. Neatraujami no dinamiskā dzīvesveida pilsētā arvien svarīgākas ir fiziskās aktivitātes, zaļo zonu izmantošana, videi draudzīga dzīves stila piekopšana. Rīdzinieks plaši izmanto modernākās pārvietošanās ierīces, ikdienā ir aktīvs moderno tehnoloģiju lietotājs, jo dzīvo multikulturālā vidē un runā vairākās svešvalodās. Plašais sabiedrisko un kultūras pasākumu piedāvājums ļauj kļūt par kultūras baudītāju un sabiedriski aktīvu interešu aizstāvi.
Izmantoti: reģionālās ideju darbnīcas “Rīgas Demogrāfiskais portrets” materiāli.
Notiks otrā reģionālo ideju darbnīca "Rīgas demogrāfiskais portrets"
Valsts pētījumu programmas projekts "DemoMig" un Rīgas plānošanas reģions aicina uz “Reģionālo ideju darbnīcu: Rīgas demogrāfiskais portrets”, kas 2020. gada 14. janvārī notiks Latvijas Universitātes Dabas mājā, Rīgā, Jelgavas iela 1, 701. un 702. auditorijā. Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu.
Ar ideju darbnīcas palīdzību tiks skaidrots:
– reģiona problēmas un izaicinājumi, ar ko saskaras iedzīvotāji;
– iedzīvotāju koncentrēšanās un pārvietošanās reģionā;
– kultūra un izglītība kā priekšnosacījums reģiona attīstībai;
– ierosmju meklēšana migrācijas un demogrāfijas izaicinājumu mazināšanai.
Pasākuma programma:
13:00 Reģistrācija un pusdienas
13:30 Atklāšana
13:40 Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem (projekta vadītāja prof. Zaiga Krišjāne).
14:00 Demogrāfijas un migrācijas izaicinājumi Rīgā (projekta vadošie pētnieki: asoc. prof. Māris Bērziņš, prof. Juris Krūmiņš).
14:40 Ideju darbnīca par Rīgas ilgtspējīgu attīstību.
Izmantojot Pasaules kafejnīcas metodi apzināsim dalībnieku viedokļus par izaicinājumiem reģiona attīstībai, ko rada demogrāfiskie procesi un migrācija, sabiedrības novecošanās, kā arī cilvēkkapitāla piesaisti un noturēšanu reģionos, par kultūras nozīmi reģionu revitalizācijai, izglītību un inovācijām.
16:30 Noslēgums un kopīgs launags.
Pieteikšanās darbnīcai līdz 2020. gada 8. janvārim. Dalība pasākumā ir bezmaksas. Aicinām reģistrēties laicīgi, vietu skaits ierobežots!
Pieteikšanās: ej.uz/DemoMigRiga
Darbnīcas "Pierīgas demogrāfiskais portrets" atziņas
2019. gada 10. decembrī Ādažos, Valsts pētījuma programmas projekta ietvaros, norisinājās viena no reģionālajām ideju darbnīcām “Pierīgas demogrāfiskais portrets”. Iepriekš līdzīgi pasākumi norisinājušies citos plānošanas reģionos un 2020. gada 14.janvārī norisināsies pasākums, kura uzmanības centrā būs Rīga.
Iepazīstinot dalībniekus ar projektu un pasākuma norisi, darbnīcu atklāja Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” vadītāja profesore Zaiga Krišjāne. Pētnieki - asociētais profesors Māris Bērziņš un profesors Juris Krūmiņš - reprezentēja demogrāfiskās situācijas raksturojumu un migrācijas izaicinājumus Pierīgas reģionā.
Pēc pētnieku prezentācijām tika secināts, ka Pierīgā dzīvo veselīgākie Latvijas iedzīvotāji.
Pasākuma turpinājumā dalībnieki tika aicināti uz otro pasākuma daļu, dalību „Ideju darbnīcā”, kur pētniekiem vadot tematiskās grupas, dalībnieki apsprieda projektā iekļautās tēmas: kultūras nozīmi reģiona attīstībā, kvalificētu speciālistu migrāciju, demogrāfijas politiku, migrācijas un demogrāfiskos procesus, kvalificēta darbaspēka saglabāšana un piesaisti Pierīgas reģiona darba tirgum. Dalībniekiem bija iespēja ne vien izteikt viedokli, bet arī piedāvāt risinājumus kādam no jautājumiem.
Pasākumam noslēdzoties, tika konstatēts, ka ir jāstiprina reģiona koordinēšanas funkcijas, lai veicinātu straujāku attīstību un sadarbību novadu starpā. Apkopojot darbnīcas diskusiju rezultātus, grupu moderatori sniedza gūtās atziņas un priekšlikumus par iespējām situācijas pilnveidei Pierīgā. Kā redzams prezentētajā attēlā - Pierīgas iedzīvotāju ikdienā neatņemama dzīves sastāvdaļa ir privātais autotransports un ikdienas svārstmigrācija uz galvaspilsētu Rīgu. Kā zināms Pierīgas reģions nodrošina kvalitatīvu un pievilcīgu dzīvesvidi, taču vairumā gadījumu darba iespējas meklējamas citviet.
Bieži tika norādīta nepieciešamība paplašināt sabiedriskā transporta tīklu, kas nodrošinātu ne vien iedzīvotāju braucienus uz darbu, bet arī kultūras pasākumu apmeklēšanu Rīgā un citās Pierīgas pašvaldībās. Tāpat nepieciešams apkopot informāciju par pieejamajām darba vietām reģionā/pašvaldībā sadarbībā ar uzņēmējiem. Pierīgā joprojām aktuāls ir jautājums par īres namu būvniecību, bērnudārzu un skolu pieejamība.
Konferencē Krievijā prezentēti pētījumi par piepilsētu attīstību
Starptautiskā konferencē ""Suburban revolution" and peripheral urban territories in the post-soviet space" par piepilsētu attīstību, kura notika Ulanudē (Burjatijā, Krievijā) no 2019. gada 13. līdz 16. novembrim, ar ziņojumu “Ageing core-city and rejuvenated suburbia: evidence from Riga, 2000-2016” uzstājās profesore Zaiga Krišjāne un pētnieks Guido Sechi prezentēja pētījuma "Suburbanization and segregation after transition: a comparative analysis of Saint Petersburg and Riga functional areas" rezultātus.
Konference notika ar Rozas Luksemburgas fonda atbalstu.
Žurnālā "Journal of Ethnic and Migration Studies" publicēts nozīmīgs pētījums par jauniešu cirkulāro migrāciju Eiropā
Rakstā "Human capital and life satisfaction among circular migrants: an analysis of extended mobility in Europe" izvērtēta migrācijas un cirkularitātes pozitīvā ietekme uz cilvēkkapitālu.
Rakstu sagatavojuši LU ĢZZF Ģeogrāfijas nodaļas zinātnieki: Zaiga Krišjāne, Māris Bērziņš, Guido Sechi, Elīna Apsīte-Beriņa sadarbībā ar kolēģiem no Īrijas - Orla McGarry un Piaras MacEinri.
Saite uz raksta pilno versiju.
2019. gada 21. novembrī norisinājās Dr. Līgas Āboliņas vieslekcija un diskusija par demogrāfijas izaicinājumiem un demogrāfijas politikas aktualitātēm Latvijā
Lekcijas sākumā klausītājus iepazīstināja ar lietoto terminoloģiju un tas īpatnībām. Nereti publiskajā telpā tiek uzsvērts, ka Latvijā nepieciešams uzlabot demogrāfiju. Tomēr demogrāfija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – zinātni par tautu jeb zinātni par iedzīvotājiem. Tādēļ publiskajā telpā jālieto termins demogrāfiskās situācijas uzlabošana nevis demogrāfijas uzlabošana.
Latvijā būtiskākais iedzīvotāju samazinājums saistīts ar dabiskā pieauguma līkni, kas Latvijā laika posmā no 2016. – 2019. gadam ir negatīva, proti, dabiskās iedzīvotāju kustības rezultātā iedzīvotāju skaits samazinās.
Ļoti aktuāla ir trešā bērna politika, kas pēdējos gados ieviesusi pozitīvas tendences. Kopš 90to gadu sākuma, proti, pēdējo 30 gadu laikā pieaudzis ģimeņu skaits ar 3 bērniem. 2010.gadā tas sastādīja 11.3%, bet 2018. gadā ģimeņu skaits ar 3 bērniem pieaudzis līdz 15.9%. Papildus tam bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā ir 1.8 bērni, kas pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, kas ir 1.59. Visaugstākais rādītājs ir Francijā – 1.9, bet viszemākais Maltā – 1.26.
Straujš pieaugums pagājušajā gadā vērojams noslēgto laulību skaita ziņā, kas tieši saistīts ar izmaiņām likumā, kas paredz vienu gadu saņemt 50% no mirušā dzīvesdrauga pensijas. Šī tiek uzsvērta kā tieša iedzīvotāju reakcija uz izmaiņām likumā.
Pēdējos gados Latvijā arī uzlabojies jaundzimušo mirstības rādītājs, kas iepriekš bija viens no augstākajiem Eiropā.
Tomēr eksperte atzīsta, ka ar dzimstības uzlabošanu vien Latvijā nevarēs atrisināt visus demogrāfiskās situācijas izaicinājumus. Politiskajā dienas kārtībā ir jautājums par remigrāciju, kas veiksmīgi darbojas caur plānošanas reģionu koordinētu reģionālo koordinatoru tīklu.
Neskatoties uz to, ka nepieciešams ieguldīt lielas pūles bērnu un senioru dzīves kvalitātes pilnveidei un atbilstošo pakalpojumu nodrošināšanai. Liela vērība jāpiegriež darba spējas vecuma cilvēkiem, kuri šobrīd ir tā saucamā “sandwich generation” jeb sviestmaizes paaudze, jo tie atrodas saspiesti un ir atbildīgi, gan par saviem bērniem, gan vecākiem. Lai to panāktu labāku līdzsvaru nodrošinot valsts finansētus pakalpojumi senioru aprūpei, valstij arī jānodrošina lielāks komforts strādājošajiem.
Ilustrācija no mājaslapas: www.gagasisterhood.com
Lekcijas noslēgumā lektore deva ieskatu par politikas dokumentu sagatavošanas kārtību un Labklājības ministrijas un pašvaldību atbildību katrā no jomām.
"Demogrāfijas izaicinājumi un demogrāfiskās politikas aktualitātes" lekcijas prezentācija (.pdf)
Plašāka informācija par ģimenes politiku atrodama šeit: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam ex-post novērtējums
Uzsākta reģistrācija reģionālo ideju darbnīcai "Pierīgas demogrāfiskais portrets”
Valsts pētījumu programmas projekts “DemoMig” un Rīgas plānošanas reģions aicina uz “Reģionālo ideju darbnīcu: Pierīgas demogrāfiskais portrets”, kas 2019. gada 10. decembrī notiks Ādažos gastrobārā “Klaips”. Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu.
Darbnīca tiek rīkota pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros. Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Projekta vadītāja prof. Zaiga Krišjāne.
Ar ideju darbnīcas palīdzību tiks skaidrots:
– reģiona problēmas un izaicinājumi, ar ko saskaras iedzīvotāji;
– iedzīvotāju koncentrēšanās un pārvietošanās reģionā;
– kultūra un izglītība kā priekšnosacījums reģiona attīstībai;
– ierosmju meklēšana migrācijas un demogrāfijas izaicinājumu mazināšanai.
Pasākuma programma:
9:00 Reģistrācija un rīta kafija
09:30 Atklāšana
09:40 Ilgtspējīga un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem (projekta vadītāja prof. Zaiga Krišjāne)
10:00 Demogrāfijas un migrācijas izaicinājumi Pierīgas reģionā (projekta vadošie pētnieki: asoc.prof. Māris Bērziņs, prof. Juris Krūmiņš)
11:00 Ideju darbnīca par reģiona ilgtspējīgu attīstību
Izmantojot Pasaules kafejnīcas metodi apzināsim dalībnieku viedokļus par izaicinājumiem reģiona attīstībai, ko rada demogrāfiskie procesi un migrācija, sabiedrības novecošanās, kā arī cilvēkkapitāla piesaisti un noturēšanu reģionos, par kultūras nozīmi reģionu revitalizācijai, izglītību un inovācijām.
12:30 Noslēgums un kopīgas pusdienas
Pieteikšanās darbnīcai līdz 2019. gada 3. decembrim. Dalība pasākumā ir bezmaksas. Aicinām reģistrēties laicīgi, vietu skaits ierobežots!
Pieteikšanās: ej.uz/PierigaDemoMig
Seminārā-ideju darbnīcā rod jaunas ierosmes Latgales reģiona attīstībai
Otrdien, 2019. gada 5. novembrī Rēzeknes novada viesu namā “Zaļā sala” notika valsts pētījumu programmas projekta “DemoMig” un Latgales plānošanas reģiona rīkotais seminārs- reģionālā ideju darbnīca “Latgales demogrāfiskais portrets”.
Uzrunā Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis Monvīds Švarcs akcentēja demogrāfisko un migrācijas problēmu sasaisti un būtisko ietekmi uz reģiona, valsts un ikviena iedzīvotāja labklājību, iespējām un izaicinājumiem. Latgales reģions visaugstāko punktu iedzīvotāju skaita statistikā sasniedza pagājušā gadsimta beigās, un kopš tā laika līkne iet tikai uz leju. Tomēr pesimismam nav pamata, ir jādomā par risinājumiem!
Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” vadītāja profesore Zaiga Krišjāne pasākuma apmeklētājus iepazīstināja ar projektu, tā uzdevumiem, iesaistītajām pusēm, rezultatīvajiem rādītājiem un citu informāciju.
Savukārt projekta vadošie pētnieki profesori Māris Bērziņš (prezentācija.pdf) un Juris Krūmiņš (prezentācija.pdf) stāstīja par iedzīvotāju skaitu, tā izmaiņām, vecumstruktūru Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot Latgales datiem.
Reģionālā semināra – ideju darbnīcas “Latgales demogrāfiskais portrets” turpinājumā norisinājās grupu diskusijas “darba pakās”, apskatot piecas dažādas tēmas – izglītības loma kvalificēta darbaspēka saglabāšanā un piesaistē reģionā, kultūra kā reģiona attīstības virzītājspēks, demogrāfijas politika, migrācija un demogrāfiskie procesi, kvalificētu speciālistu migrācija. Katram dalībniekam bija jānovērtē situācija jomās, jārod risinājums un jāpadiskutē ar kolēģiem. Grupu moderatori apkopoja idejas, priekšlikumus un ieteikumus, kā uzlabot situāciju reģionā. Apkopojumus publicēsim pēc to sagatavošanas.
Pasākumā kopā ar augstskolu pētniekiem diskutēja arī pašvaldību speciālisti un guva jaunas prasmes un iemaņas problēmu identificēšanā un attiecīgu risinājumu meklēšanā, kā arī koprades aktivitāšu veiksmīgā norisē.
Darba devējs, elastīga nodarbinātība, uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un pašu motivācija: faktori, kas veicinātu iedzīvotāju atgriešanos reģionos
2019. gada 22. oktobrī Līgatnē, Valsts pētījumu programmas ietvaros, norisinājās viena no četrām reģionālajām ideju darbnīcām “Vidzemes demogrāfiskais portrets”. Darbnīcu atklāt tika aicināta Vidzemes plānošanas reģiona vadītāja Guna Kalniņa-Priede, savukārt, Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” vadītāja Zaiga Krišjāne darbnīcas dalībniekus iepazīstināja ar projekta norisi. Lai klātesošajiem radītu skaidrāku izpratni par esošo situāciju valstī, projekta vadošie pētnieki Māris Bērziņš un Juris Krūmiņš pastāstīja par demogrāfiskajiem procesiem Vidzemē un Latvijā.
Dažāda profila vidzemnieki aktīvi piedalījās piecās dažādās diskusiju grupās, skarot tādas tēmas kā: kultūra kā reģiona attīstības virzītājspēks, kvalificētu speciālistu migrācija, demogrāfijas politika, migrācija un demogrāfiskie procesi, kvalificēta darbaspēka saglabāšana un piesaiste Vidzemes reģiona darba tirgum. Apkopojot darbnīcu diskusiju rezultātus, secināti vairāki būtiski pieturpunkti tālākai tēmas virzībai.
Attiecībā uz darbaspēka saglabāšanu un piesaisti reģionam, kā būtiskākie ietekmējošie faktori tika minēti: darba dēvēja loma, elastīga nodarbinātība, pozitīvi apstākļi uzņēmējdarbības uzsākšanai un pašu iedzīvotāju motivācija atgriezties reģionā. Apkopojums liecināja, ka pozitīvs, prestižs un motivējošs darba devējs tiek uzskatīts par nozīmīgu iemeslu un iedvesmu, lai strādātu reģionā. Darba grupās piedalīties tika aicināti arī jaunieši. Viņu nosauktie faktori, kas ļautu saglabāt spēcīgu darbaspēku reģionā, bija: elastīgs darba grafiks, attālināta darba iespējas, atsaucīga un pozitīva darba vide, vadītājs, kurš ir līderis un iedvesmo. Diskusijas dalībnieki, arī jaunieši, uzsvēra, ka ir būtiski motivēt iedzīvotājus pašus kļūt par darba devējiem un radīt jaunas darba vietas.
Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, diskusija par iedzīvotāju iesaisti darba tirgū pamatā koncentrējās uz senioru nodarbinātības jautājumiem. Dalībnieki norādīja, ka Vidzemes reģionā bieži sastopami tautas daiļamata meistari, kuri savu darbu turpina līdz ievērojamam vecumam. Tieši viņi ir tie, kuri pilda kultūras mantojuma saglabātāju lomu. Darba grupās izskanēja secinājums, ka viens no faktoriem, kas sekmē senioru palikšanu darba tirgū, ir finansiālie apsvērumi, piemēram, salīdzinoši nelielās pensijas. Šādi apstākļi rosina cilvēkus strādāt ilgāk.
Diskutējot par senioru iespējām ilgāk atrasties darba tirgū, īpaša uzmanība tika vērsta uz dažādu t.s. soft-skills attīstības nepieciešamību konkrētajai mērķgrupai. Piemēram, novērots, ka pirms-pensijas pedagogiem nereti ir grūtības sazināties ar jauno paaudzi, tāpēc, iespējams, būtu jāmotivē un jāpiedāvā iespējas attīstīt vairākas prasmes attiecībā uz starp-paaudžu dialogu.
Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu. Darbnīca tiek rīkota pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros. Pētījuma mērķis ir rast Latvijai piemērotus risinājumus attiecībā uz novecošanās, migrācijas, darba spēka trūkuma un reģionālās attīstības jomām.
Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Prezentācijas pieejamas šeit:
Reģionālā ideju darbnīca “Vidzemes demogrāfiskais portrets” (.pdf)
Demogrāfijas un migrācijas izaicinājumi Vidzemes reģionā (.pdf)
Latvijas un Vidzemes demogrāfijas izaicinājumi (.pdf)
Vidzemes TV sižets "Diskutē par problēmām reģionos"
Jautājumiem:
Elīna Apsīte-Beriņa, LU ĢZZF vadošā pētniece
tel. 28613939; e-pasts: demomig@lu.lv
Iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties reģionālajā ideju darbnīcā “Vidzemes demogrāfiskais portrets”
Valsts pētījumu programmas projekts “DemoMig” un Vidzemes plānošanas reģions aicina uz “Reģionālo ideju darbnīcu: Vidzemes demogrāfiskais portrets”, kas 2019. gada 22. oktobrī notiks Līgatnē, kafejnīcā “Zeit”, Gaujas ielā 4. Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu. Darbnīca tiek rīkota pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros.
Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Projekta mērķis ir izvērtēt un rast risinājumus migrācijas un demogrāfijas izaicinājumiem, lai sekmētu ilgtspējīgas un saliedētas sabiedrības attīstību Latvijā. VPP projektā tiks meklēti Latvijai piemēroti risinājumi novecošanās, migrācijas, darba spēka trūkuma un reģionālās attīstības jomās.
Ar ideju darbnīcas palīdzību tiks skaidrots:
- reģiona problēmas un izaicinājumi, ar ko saskaras iedzīvotāji;
- iedzīvotāju koncentrēšanās un pārvietošanās reģionā;
- kultūra un izglītība kā priekšnosacījums reģiona attīstībai;
- ierosmju meklēšana migrācijas un demogrāfijas izaicinājumu mazināšanai.
Projekta vadītāja: prof. Zaiga Krišjāne
PIETEIKŠANĀS: vietnē
Pieteikšanās darbnīcai līdz 15. oktobrim. Dalība pasākumā ir bezmaksas. Aicinām reģistrēties laicīgi, vietu skaits ierobežots!
Reģionālā ideju darbnīca Zemgalē
Aizvadīta valsts pētījumu programmas un Zemgales Plānošanas reģiona rīkotā reģionālā ideju darbnīca “Zemgales demogrāfiskais portrets”, kas 24. septembrī norisinājās Bauskas novada Ceraukstē, atpūtas kompleksā “Rožmalas”.
Atklājot ideju darbnīcu, Zemgales Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis akcentēja, ka Zemgale var lepoties ar pievilcīgu dzīves vidi, tomēr nepieciešamas jaunas idejas teritorijas attīstībai. Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, ir līdzīgās domās kā A. Okmanis: “Nākotnē ir jādomā par jaunām iespējām, lai ikviens šeit turpinātu dzīvot un strādāt, tāpēc jārod veidi, lai jaunieši paliktu dzīvot un saimniekot lauku teritorijās.”
Ideju darbnīcas dalībnieku skatījumā mūsdienu zemgalieši ir strādīgi, zinoši, daudzpusīgi, kuri dzīvo stratēģiski svarīgu autoceļu tuvumā, apstrādā bagātīgās lauksaimniecības zemes un tai pat laikā izjūt Rīgas tuvumu. Īpaši lepni par to, ka 4 Latvijas valsts prezidentiem ir zemgaliešu saknes.
Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” vadītāja Zaiga Krišjāne ideju darbnīcas apmeklētājus iepazīstināja ar projektu, tā uzdevumiem, datiem un metodēm, rezultatīvajiem rādītājiem un citu saistošu informāciju. Savukārt projekta vadošie pētnieki Māris Bērziņš un Juris Krūmiņš stāstīja par iedzīvotāju skaita un izvietojuma izmaiņām Latvijā, migrāciju un atpakaļmigrāciju, kā arī to iemesliem.
Reģionālās ideju darbnīcas “Zemgales demogrāfiskais portrets” turpinājumā norisinājās grupu diskusijas, apskatot piecas dažādas tēmas - izglītības loma kvalificēta darbaspēka saglabāšanā un piesaistē reģionā, kultūra kā reģiona attīstības virzītājspēks, demogrāfijas politika, migrācija un demogrāfiskie procesi, kvalificētu speciālistu migrācija. Ideju darbnīcas noslēgumā diskusiju grupu moderatori iepazīstināja ar nozīmīgākajiem tematiem un ieteikumiem kā tos uzlabot.
Izglītības sadaļā kā ieteikumi minēti - turpināt iesākto praksi, aicinot uzņēmējus ieteikt tēmas skolēnu pētnieciskajiem darbiem, veidot sadarbību starp skolēniem un uzņēmējiem, pielāgot elastīgas mācību programmas, kas iespēju robežās tiktu īstenotas, iepazīstinot skolēnus ar reālu darba vidi. Tāpat jau skolas laikā skolēnos nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu, kas sasaucas ar Zemgales Plānošanas reģiona projektu E-COOL - Jauniešu uzņēmējdarbības izpratnes veicināšana, attīstot kompetences, mācību metodes un uzņēmējdarbības vidi. Kā ieteikumi kultūras sadaļā minēti - vietas atpazīstamības un piederības sajūtas veicināšana, nacionālās pašapziņas veidošana, informācijas pieejamība. Tāpat izskanējis aicinājums nepadarīt kultūras notikumus kā komercpasākumus, bet gan koncentrēties uz vietējām vērtībām, ieklausīties un ņemt vērā sabiedrības lūgumus un norādījumus. Demogrāfiskās politikas uzlabošanai nepieciešams atbalsts arī citām kopdzīves formām, pārdomāta banku kredītpolitika, kā arī citas vajadzības kā mājoklis, darbs, bērnudārzs, skola, kultūra, pieaugušo izglītības iespējas. Savukārt, lai novērstu kvalificētu speciālistu migrāciju, kā ieteikumi minēti - dzīvesvietu trūkuma risināšana, infrastruktūras sakārtošana, pašvaldību stipendiju piešķiršana jaunajiem speciālistiem, pašvaldību komunikācijas uzlabošana ar iedzīvotājiem, pakalpojumu pieejamības un to kvalitātes uzlabošana, pozitīva dzīvesvietas tēla popularizēšana. Migrācijas un demogrāfisko procesu sadaļā ideju darbnīcas dalībnieki kā ieteikumus minējuši stabilu nodokļu politiku, plašākas līdzdalības iespējas, šķēršļu mazināšanu iesaistei vietējās politikas veidošanā, veselības aprūpes iespējas, kā arī veiksmīgu teritorijas mārketingu, kas mudinātu iedzīvotājus palikt vai izvēlēties Zemgali kā dzīvesvietu.
Darbnīca tiek rīkota pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros. Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju.
Prezentāciju materiāli:
par projektu un tēmu "Demogrāfijas un migrācijas izaicinājumi Zemgales reģionā".
“DemoMig” un Zemgales plānošanas reģions aicina uz "Reģionālo ideju darbnīcu: Zemgales demogrāfiskais portrets"
Valsts pētījumu programmas projekts “DemoMig” un Zemgales plānošanas reģions aicina uz "Reģionālo ideju darbnīcu: Zemgales demogrāfiskais portrets", kas 2019. gada 24. septembrī notiks Bauskas novada Ceraukstē, atpūtas kompleksā "Rožmalas", Nameju iela 2. Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu.
Valsts pētījumu programmas projekts “DemoMig” un Zemgales plānošanas reģions aicina uz "Reģionālo ideju darbnīcu: Zemgales demogrāfiskais portrets", kas 24. septembrī notiks Bauskas novada Ceraukstē, atpūtas kompleksā "Rožmalas", Nameju iela 2. Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu.
Darbnīca tiek rīkota pētījuma "Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem" ietvaros. Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti (LU ĢZZF), Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Projekta vadītāja - LU ĢZZF prof. Zaiga Krišjāne.
Aicinām zemgaliešus piedalīties ideju darbnīcā, lai kopīgi ar pētniekiem apspriestu tādus jautājumus kā sabiedrības novecošanās, talantu migrācija, izglītība un inovācijas, un citus reģiona attīstībai aktuālos jautājumus.
Pasākuma programma:
plkst. 9:30 Reģistrācija un rīta kafija
10:00 Atklāšana
10:05 Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem (projekta vadītāja prof. Zaiga Krišjāne)
10:20 Demogrāfijas un migrācijas izaicinājumi Zemgales reģionā (projekta vadošie pētnieki)
11:00 Kafijas pauze
11:10 Ideju darbnīca par reģiona ilgtspējīgu attīstību
Izmantojot World Cafe metodi apzināsim dalībnieku viedokļus par izaicinājumiem reģiona attīstībai, ko rada demogrāfiskie procesi un migrācija, sabiedrības novecošanās, kā arī par cilvēkkapitāla piesaisti un noturēšanu reģionos, par kultūras nozīmi reģionu revitalizācijai, izglītību un inovācijām.
13:30 Noslēgums
Kopīgas pusdienas
Pieteikšanās darbnīcai līdz 17. septembrim. Dalība pasākumā ir bezmaksas. Aicinām reģistrēties laicīgi, vietu skaits ierobežots!
Pieteikšanās: vietnē