Akadēmiskais centrs
ES LIFE programmas projekts “Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana”
Projekta mājaslapa: grasslife.lv
Norises laiks: 2017. gads – 2023. gads
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE programma
Izpildītājs: Latvijas Dabas fonds
Sadarbības partneri: Latvijas Universitāte, Vides Risinājumu institūts, 13 zemnieku saimniecības
Projekta vadītāja: Inga Račinska (LDF)
Projekta koordinatore LU: asoc. prof. Solvita Rūsiņa
Projekta ilgtermiņa mērķis ir uzlabot ES prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā (6120*, 6210*, 6230*, 6270* and 6530*) un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.
Projekta konkrētie mērķi:
- Atjaunot biotopus un uzlabot to aizsardzības stāvokli 1320,5 hektāros ES nozīmes prioritāro zālāju, izmantojot pārbaudītas metodes, kā arī testējot inovatīvas atjaunošanas metodes pilotteritorijās;
- Izveidot ilgtermiņa un ilgtspējīgu apsaimniekošanas (noganīšanas) sistēmu atjaunoto zālāju teritorijās, sadarbībā ar zemnieku saimniecībām;
- Sagatavot rekomendācijas zālāju aizsardzības statusa uzlabošanai un zālāju konektivitātei Latvijā;
- Veicināt izpratni par ilgtspējīgas zālāju apsaimniekošanas ekonomiskajiem aspektiem; un uzlabot sabiedrības zināšanas un informētību par prioritāro zālāju saglabāšanu Latvijā un Eiropas Savienībā.
LU uzdevumi projektā
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte kā partneris sagatavoja zālāju atjaunošanas plānus projekta teritorijām (detalizēti plānojot metodes, pieskaņojot tās situācijai dabā - augsnes, apsaimniekošanas tradīcijas, pieejamā tehnika utt.), nodrošina jaunāko zinātnisko atziņu pārnesi, Latvijai inovatīvu zālāju atjaunošanas metožu ieviešanu un to efektivitātes novērtēšanu (bioloģiski vērtīgo zālāju sēklu ievākšanu un piesēju, velēnas noņemšanu auglības samazināšanai, dziļo aršanu ekspansīvo sugu izplatības ierobežošanai u.tml.). LU eksperti veic arī zālāju monitoringu pirms un pēc atjaunošanas, lai novērtētu atjaunošanas aktivitāšu efektu, atbilstoši LIFE programmas prasībām.
Projekta ieviešanā iesaistīti LU ĢZZF studenti. Darba pieredzi ieguvuši seši bakalaura līmeņa studenti, pieci maģistra līmeņa studenti un trīs doktoranti, kā arī seši ERASMUS apmaiņas programmas studenti no Čehijas, Somijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. Aizstāvēti divi bakalaura darbi un divi maģistra darbi, tiek izstrādāti vēl trīs bakalaura darbi un divi maģistra darbi.
Jekaterina Bikova, 2020. Zvaguļu Rhinanthus spp. un nārbuļu Melampyrum spp. potenciāls dabisko zālāju atjaunošanā LIFE programmas projekta GrassLIFE saimniecībās.
Anna Marija Fīrere, 2021. Mitruma apstākļu ilgtermiņa ietekme uz dabisko ganību apsaimniekošanu kompleksā palienes ainavā.
Dainis Kļavinskis, 2019. Ilggadīgo zālāju augšņu un to īpašību raksturojums z/s “Sita” un z/s “Stirnas”.
Martin Franc, 2020. Relationship between vegetation and soil chemical properties across a grassland cultivation gradient in farms of GrassLIFE project (čehu valodā). Palacky University, Olomouc, Čehija.
Projektā veiktie pētījumi publicēti starptautiski citējamos žurnālos - sk. saitē.
Herzon, I., Raatikainen, K., Wehn, S., Rūsiņa, S., Helm, A., Cousins, S.A.O., Rašomavičius, V. 2021. Semi-natural habitats in boreal Europe: a rise of a socioecological research agenda. Ecology and Society 26(2): 13.
Bitomský, M., Pakeman, R.J., Schaefer, H., Klimešova, J., Rūsiņa, S., Lososova, Z., Mladkova, P., Duchoslav, M. 2021. Mycorrhizal status is a poor predictor of the distribution of herbaceous species along the gradient of soil nutrient availability in coastal and grassland habitats. Mycorrhiza 31, 577–587.
Rūsiņa S., Lakovskis P., Elferts D., Gustiņa L., Dūmiņa I. and Kupča L. 2020. The role of agri-environmental policy in the current trajectories of semi-natural grassland management in Latvia. Grassland Science in Europe, 25: 547-549.
Dengler, J., Birge, T., Bruun, H.H., Rasomavicius, V., Rusina, S. 2020. Grasslands of Northern Europe and the Baltic States. In: Goldstein, .I.; DellaSala, D.A., eds., Encyclopedia of the world’s biomes. Oxford: Elsevier. pp. 689-702.