Akadēmiskais centrs
Projekta ietvaros tika digitizēti vēsturiskie fenoloģiskie dati. Datu bāzē ir gandrīz 47 tūkstoši ierakstu par 148 fenoloģiskajām fāzēm gan par augu attīstību kā lapu plaukšanas sākums, lapu krāsošanās sākums, augļu nogatavošanās, gan zivju nārsts, gan putnu migrācijas norises, gan abiotiskās parādības kā pirmais sniegs vai salna, kā arī notikumi, kuri iezīmē saimnieciskās darbības.
Gunta Kalvāne min, ka “datu bāzes izveide – kopā ar studentiem digitizējot, sistematizējot un pārbaudot datus – ir mans lielākais pēcdoktoratūras projekta veikums. Dati ir brīvi pieejama ikvienam lietotājam pasaulē, jo Latvijas fenoloģijas dati ir pievienoti Eiropas vienotajai fenoloģisko novērojumu datu bāzei, kā arī atvērto datu glabātuvei jeb repozitorijam Zenodo, un līdz šim lejuplādēti vairāk kā 150 reizes”.
“Ko dati rāda? Būtiskas izmaiņas Latvijas ainavas sezonalitātē. Gaisa temperatūras pieaugums jo īpaši ziemas sezonā, ietekmē augšanas sezonas agrāku iestāšanos pavasarī. Piemēram, parastā lazda vai baltalksnis pēdējās dekādēs nereti sāk ziedēt jau decembrī-februārī, nevis martā kā tas ir bijis raksturīgi 20. gs. vidū. Vasaras fenoloģiskās fāzes iestājas 1-2 nedēļas agrāk, atsevišķu sugu gājputni aizlido vēlāk, jo ir ilgāk pieejama barības bāze, jo augšanas sezona ir pagarinājusies. Šīs pārmaiņas ietekmē visu ekosistēmu kopumā, gan globāli kā CO2 bilance, ūdens aprite, gan, protams, ekosistēmu mijiedarbību, ko fenologi sauc par fenoloģisko nesakritību – piemēram, agrāka ziedēšana maina mijattiecības ar apputeksnētajiem”, turpina Gunta Kalvāne.
Projekta laikā ir izstrādātas sešas publikācijas aprakstot gan savvaļas un kultūraugu fenoloģiskās tendences, gan vasarā veikto eksperimentu LU Dabas mājas siltumnīcā, testējot saldās kukurūzas stresnoturību pārmitros un sausos augšanas apstākļos, gan sezonalitātes izmaiņas Latvijas ainavā, izstrādājot fenoloģisko kalendāru. Turpinās darbs pie publikācijas par sabiedriskās zinātnes (citizen science) lomu fenoloģijā, aprakstot fenoloģiskās kampaņas “Viena diena Latvijā” rezultātus - Latvijas iedzīvotāji 2021. gada 30. aprīlī, atsaucoties aicinājumam iesūtīja vairāk kā 500 attēlus no 180 punktiem Latvijā. Pētniece atgādina, ka ikviens iedzīvotājs var iesaistīties zinātnē, iesūtot sezonālo norišu attēlus portālam Dabasdati.lv vai izmantojot lietotni Dabasdati.
Vairāk par pēcdoktorantūras projekta rezultātiem
Pētījums veikts pēcdoktorantūras projekta “Klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski Baltijas reģionā” ietvaros (projekta līguma nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/265).
