Akadēmiskais centrs
Kopš 2015. gada Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte (ĢZZF) ir radusi mājvietu jaunajā LU Akadēmiskā centra Dabas mājā – modernākajā universitātes ēkā Baltijā. Tās mūsdienīgais aprīkojums un dizains, lekciju un semināru telpas, kā arī laboratorijas paver lieliskas studiju un pētniecības iespējas.
Studijas ir saistošas un interesantas, jo ietver jaunākās atziņas un sasniegumus ģeogrāfijā, ģeoloģijā un vides zinātnē, tomēr nekas nespēj aizstāt iegūstamās pamatzināšanas par Zemi, tās dabu un resursiem, Zemi kā cilvēka mājokli un cilvēku kā Zemes iemītnieku, apsaimniekotāju un pilnveidotāju.
Ģeogrāfijas fakultāte darbību sāka 1944. gada 11. decembrī, bet tās sākotne ir meklējama Latvijas Universitātē jau pirms Otrā pasaules kara Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē Kronvalda bulvārī 4.
Visus gadus neatņemama studiju sastāvdaļa ir lauka kursi gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Gadiem ritot, ir mainījusies lauka kursu ģeogrāfija, bet nav izsīcis to laikā izjūtamais jaunatklājēju romantisma radošais gars un prieks, spēja pārvarēt grūtības, iegūt jaunas zināšanas un nostiprināt esošās, kas apgūtas lekcijās.
Pētniecība ir ieguvusi jaunu vērienu un ģeogrāfiju. Ir veikti pētījumi planētas polārajos apgabalos, un 2018. gadā pat notika pirmā Latvijas ekspedīcija uz Antarktīdu. Vienlaikus pētījumi ir gājuši arī dziļumā. Ir veikts nozīmīgs zinātniskais darbs dabas resursu un to procesu modelēšanas, klimata pārmaiņu, ekosistēmu pakalpojumu, bioloģiskās daudzveidības, bioekonomikas, reljefa un to formu izpētes, pazemes ūdeņu, augšņu, purvu, ainavu, migrācijas un pilsētu pētniecības jomā. Līdzās pieredzējušiem un izciliem savas jomas profesionāļiem fakultātē ienākusi jauna pētnieku paaudze. Tas nodrošina pētniecībā balstītas studijas, ļauj realizēt nozīmīgus zinātniskus projektus, un studenti ne tikai iegūst zināšanas, bet arī paši piedalās projektu realizācijā.
Par tradīciju ir kļuvušas Ģeodienas, ģeoralliji, absolventu salidojumi. Daudzi Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas un Vides akadēmijas dalībnieki ir kļuvuši par fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī ved turp savus bērnus.
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāne, profesore Zaiga Krišjāne: "Fakultāte ir vieta, kur iegūstam un radām zināšanas, veicam pētījumus un gūstam jaunas atziņas, kas noder kā atslēga gan Latvijas, gan pasaules izzināšanā."
Latvijas Universitātei – 100. Fakultātei – 75.
Dr.geol., profesors Valdis Segliņš, LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā:
"Latvijas Universitāte kā nacionāla universitāte – kā tautas izsapņota gaismas pils no Burtniekiem – ir viens no pirmajiem neatkarīgās Latvijas valsts valdības padarītajiem paliekošajiem darbiem. Sākotnēji kā Latvijas Augstskola, Universitāte tika nodibināta 1919. gada 28. septembrī, kad Kārļa Ulmaņa valdība atguva kontroli pār Rīgu un varēja sākties sistemātisks valsts izveides darbs. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu tika apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte. Tā bija universitāte visai valstij ar studijām latviešu valodā un bez ierobežojumiem sievietēm apgūt augstāko izglītību.
Savam dibināšanas laikam visai pretenciozi Latvijas Universitāte jau no pašiem pirmsākumiem balstījās uz principiem, kas noteica dabaszinātņu, humanitāro un tehnisko zinātņu vienotību. Šādu augstu mērķu izvirzīšana noteica Universitātes misiju – būt Latvijas intelektuālās dzīves centram, kurā tiek apvienots gan studiju, gan pētnieciskais darbs, radītas arvien jaunas zināšanas, reizē kopjot nacionālo valodu, kultūru un veicinot valsts un sabiedrības attīstību. Arī attīstības modelis – no pētniecības uz zināšanām un to ieguldīšanu studijās – sevi gadsimta laikā ir attaisnojis, nodrošinot valsts izaugsmi un arī mainot un attīstot pašu Universitāti.
Ģeogrāfijas – zemes, dabas un tautas – pētījumi Universitātē starpkaru periodā bija labi attīstīti, un pakāpeniski tie koncentrējās Ģeogrāfijas institūtā, kas bija priekšnosacījums fakultātes izveidei. Lai arī iniciatīvu bija ne mazums un pētījumu nozīme liela, paradoksāli, ka fakultāte tika izveidota svešas varas un kara laikā. Latvijas Universitāti 1944. gadā īslaicīgi pārsauca par Rīgas Universitāti, un tad arī tika nodibināta Ģeogrāfijas fakultāte. Lai gan kara sekas studiju un pētniecības videi bija postošas, Ģeogrāfijas fakultāte nostiprinājās un auga. Pastāvošo varu ietekmi uz studiju procesu, mācību saturu, pieejamiem resursiem un iespējām, kā arī akadēmiskā personāla sastāva formēšanos fakultāte pieņēma kā daļu no sava moto „… es miera dzīvi nepazīstu...”.
Ģeogrāfijas fakultāti bieži ir skārušas pārmaiņas, bet arvien tā ir spējusi daudz vairāk nekā visa Universitāte kopumā īstenot dabaszinātņu, humanitāro un tehnisko zinātņu vienotību kā pētniecībā, tā arī visās desmit fakultātē realizētajās studiju programmās. Tas Latvijas Universitātē ir pārliecinošs piemērs, kā par spīti dažādām klasifikācijām un nomenklatūrām ir iespējams uztvert un saprast savu zemi, Eiropu un visu pasauli noteiktā un mainīgā ģeotelpā, arī sabiedrības negācijās kultūrtelpas dažādībā.
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Latvijas Universitātes vainagā ir viena no spožākajām pērlēm, par kuras spodrināšanu īpaši jāpateicas fakultātes dekāniem, profesoriem un absolventiem, kas nes šo fakultātes zināšanu gaismu pasaulei."
Scientiae et Patriae – Zinātnei un Tēvijai
/Latvijas Universitātes Satversmes 1.5. pantā nostiprinātā devīze./
Jubilejas buklets
Godinot Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti 75. jubilejā, esam sagatavojuši vizuāli krāšņu informatīvu izdevumu (.pdf)
LU emeritētā profesora Gunta Eberharda gleznu personālizstāde
Aicinām apskatīt LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes emeritētā profesora Dr.habil.ģeogr. Gunta Eberharda gleznu personālizstādi LU Dabas mājas Jelgavas ielā 1, 2. stāvā.
