Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts trijiem LU ĢZZF pētniekiem

06.03.2019.

Mūsu fakultātē kopš 2019. gada janvāra tiek realizēti trīs jauni pēcdoktorantūras projekti – par meža zemju telpiskās struktūras izmaiņu pētījums, tautsaimniecībā nozīmīgu sugu attīstības projekcijas nākotnē analīze, kā arī visaptverošas putekšņu koncentrācijas prognozēšanas sistēmas izstrāde.

Projekts 1.1.1.2/VIAA/2/18/277 Jauno meža zemju nozīme ainavas telpiskās struktūras izmaiņās Latvijā no 1967. līdz 2017. gadam.
Fundamentālā pētījuma projektā “Jauno meža zemju nozīme ainavas telpiskās struktūras izmaiņās Latvijā no 1967. līdz 2017. gadam” pētnieks Zigmārs Rendenieks veiks meža zemju mainības izpēti, izmantojot tālizpētes metodes. Z. Rendenieks: “ideja pētniecības projekta tēmai radās pēc gadu ilgas pētniecības ASV viespētnieka statusā Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda  programmas ietvaros. Šajā laikā nodarbojos ar tālizpētes metožu apguvi zemes seguma un zemes lietojuma izmaiņu pētniecībā, kas ļauj iegūt objektīvus datus par to, kā mainījusies zemes apsaimniekošana Austrumeiropā. Tā kā pēdējā pusgadsimta laikā šajā reģionā notikusi ievērojama lauksaimniecības zemju pamešana un aizaugšana, ir svarīgi kartēt jaunās meža zemes Latvijā, novērtēt to īpašības un to potenciālu ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā. Jaunas atziņas par apmežošanās procesa telpiskā izvietojuma likumsakarībām ļaus modelēt zemes seguma izmaiņas nākotnē”. Iegūtie dati būs brīvi pieejami ikvienam interesentam.

Projekts 1.1.1.2/VIAA/2/18/265 Klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski Baltijas reģionā
Klimata pārmaiņas, un adaptācija tām ir viena no būtiskākajām problēmām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, min vadošā pētniece Gunta Kalvāne. Projekta ietvaros, izstrādājot fenoloģisko (augu attīstības posmi) modeli, mēģināsim projicēt mežsaimniecībā un lauksaimniecībā nozīmīgu augu sugu attīstības posmu kā lapu plaukšana, ziedēšanas izmaiņas tuvajā un tālajā nākotnē, un izvērtēt ietekmējošos riska faktorus (vēlās pavasara salnas, sausuma periodi, mikroklimats). Projektā paredzētas citizen science jeb sabiedrības iesaiste zinātnē, paaugstinot sabiedrības izpratni par klimata mainību, tās sekām.

Projekts 1.1.1.2/VIAA/2/18/283  Reālā laika aerobioloģiskais monitorings un prognostiskā modelēšana sabiedrības veselībai ar putekšņu datu saplūšanas un asimilācijas metodēm
Vadošā pētniece Olga Ritenberga sadarbībā ar Somijas Meteoroloģijas Institūta un Šauļu Universitātes pētniekiem strādā pie visaptverošas putekšņu koncentrācijas prognozēšanas sistēmas, kuras pamatā ir jauni/unikāli reālā laika novērojumi un progresīvie modeļi, kuras pielietojums realizēts caur personalizētās simptomu prognozēšanas sistēmu.

Par pētījumiem vairāk lasīt: šeit