Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Laura Kļaviņa veiksmīgi aizstāvējusi promocijas darbu par lapu sūnām
Iveta Šteinberga, LU ĢZZF Vides zinātnes nodaļa
07.05.2018.

Latvijas Universitātes Vides zinātnes promocijas padome 2018. gada 27. aprīļa sēdē piešķīra bioloģijas doktora zinātnisko grādu (Dr. biol.) vides zinātnes nozarē, dabas aizsardzības apakšnozarē LAURAI KĻAVIŅAI par promocijas darbu „Lapu sūnu, metabolītu sastāvs un vides stresa ietekme”.

            Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vārdā, sirsnīgi apsveicam jauno bioloģijas doktori!

 

Lapu sūnas pieder pie vienkāršākajiem sauszemes augiem, bet taksonomiski tās pieskaitāmas pie ar sugām bagātākās augu valsts grupas – sūnaugiem. Neskatoties uz sūnaugu svarīgo lomu augu evolūcijā un augsto izplatību visa pasaulē, kā arī nozīmību vides un dabas procesos, pētījumu par sūnaugiem ir ievērojami mazāk nekā pētījumu par augstākajiem augiem. Sūnaugu sastāvā ir identificētas daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas savukārt veicina interesi par sūnaugu ķīmisko sastāvu un to. Jaunu vielu identifikācija sūnaugos parāda, ka šī augu grupa ir perspektīva izmantošanai turpmākos pētījumos biofarmācijas jomā. Tāpat sūnaugi var tikt uzskatīti par vērtīgiem augiem bioekonomikas attīstībai, ņemot vērā to izmantošanas augsto potenciālu. Sūnaugi ir vieni no vecākajiem sauszemes augiem, tādejādi tiem ir garš evolūcijas process un līdz ar to ķīmiskā sastāva izpēte varētu sniegt jaunu izpratni par augu ķīmisko un bioloģisko evolūciju.
Lielākā sūnaugu grupa ir lapu sūnas, kas ir īpaši svarīgs ekosistēmu elements īpaši Ziemeļu puslodē, kur tās ir galvenais purvu un kūdras veidojošais augs (Sphagnum sūnas). Tāpat būtisku lomu lapu sūnas ieņem mežu ekosistēmās.

Vēl viens iemesls lapu sūnu izpētei ir to unikālais metabolisms, kas potenciāli atšķiras no augstākajiem augiem un ir atbildīgs par lapu sūnu unikālajām īpašībām un ķīmisko sastāvu. Lapu sūnām ir raksturīga augsta izturība pret dažādiem vides stresa faktoriem (sausums, mitrums, sals, karstums) un tāpēc sekundāro metabolītu pētījumi var palīdzēt noskaidrot mehānismus, kas par to ir atbildīgi.

Promocijas darba mērķis ir pētīt lapu sūnu sastāvu, to metabolītus un vides stresa ietekmes uz tiem.

 

Saistītās ziņas:
Laura Kļaviņa aizstāvēs promocijas darbu par lapu sūnām 24.04.2017.