Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Apskatāma izstāde par pirmo latviešu kartogrāfu Matīsu Siliņu

11.04.2012.

LU Bibliotēkas Zemes un vides zinātņu bibliotēkā (Alberta ielā 10, 113.telpā) līdz 28. aprīlim ir apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotā ceļojošā izstāde „Matīss Siliņš”.

Matīss Siliņš (1861-1942) ir etnogrāfs, literāts, muzeju darbinieks, pedagogs, grāmatu izdevējs, bibliotekārs. Matīss Siliņš ir arī pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. M. Siliņa izdotajās kartēs ir atzīmēti ne tikai ģeogrāfiski nozīmīgi objekti, bet arī uzrādīti lauku ceļi, mācītājmuižas, pasta stacijas, fabrikas un citi objekti.

Daudzas no kartēm veltītas Latvijas novadiem un ietver paša M. Siliņa paša pētījumus. Matīsa Siliņa veikums Latvijas kartogrāfijā ir 16 viņa veidotās kartes, no kurām 1896. gadā izdotā karte “Rīga līdz ar apvidu” ir pirmā Rīgas karte latviešu valodā, kuru izdevis latviešu kartogrāfs.

Kartogrāfs un etnogrāfs M. Siliņš darbojies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā, aktīvi piedalījies pirmās plašākās latviešu etnogrāfiskās izstādes (1896) organizēšanā. Būdams Valsts vēstures muzeja pirmais direktors (1924-1934), viņš  organizēja un vadīja muzeja fondu papildināšanu, savākdams vairākus desmitus tūkstošus unikālu objektu.

Matīss Siliņš ir arī vairāku stāstu, apcerējumu un dzejoļu autors. Matīss Siliņš ir bijis arī "Konversācijas vārdnīcas" ģeogrāfijas nozares redaktors. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā viņš 1926. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.

Izstādē ir apskatāmi materiāli par Matīsu Siliņu, viņa veidotās kartes - 1894. gadā izdotā „Vidzemes un Kurzemes speciālkarte pēc pašiem pilnīgākiem, jaunākiem izdevumiem, pagastu kartēm, pilsētu plāniem”, „Liepāja ar Liepājas ezera apvidu ” (1893), kā arī apgāda "Jāņa Sēta" 2011. gadā izdotais kartes "Rīga līdz ar apvidu" faksimilizdevums. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties arī ar bukletu par Matīsu Siliņu.

Izstāde „Matīss Siliņš” paver iespēju iepazīties ar saistošu lappusi ne tikai kartogrāfijas, bet arī Latvijas vēsturē un kultūrā, „jo, tikai liekot kontūru uz kontūras, top laika svētbilde un laika fotogrāfija” (O. Vācietis).