Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Aicinām uz IV Latvijas Ģeogrāfijas kongresu „Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē”

13.03.2012.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrība aicina Jūs uz IV Latvijas Ģeogrāfijas kongresu „Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē”, kas notiks šī gada 16-17. martā Latvijas Universitātē. Kongresā pieteikti vairāk nekā 130 referāti.  Kongresa plenārsēde veltīta izcilā Latvijas ģeogrāfa prof. Ādolfa Kraukļa 75 gadu atcerei, viņa   devumam zinātnē, saistot to ar aktuāliem pētījuma virzieniem ģeogrāfijā (notiks 16. martā plkst. 13.30 LU Mazā aulā, Raiņa bulv. 19).

Šis kongress ir īpašs notikums Latvijas ģeogrāfu vidū un tā norisi atbalsta LU ĢZZF. Iepriekšējais notika 2004.gadā.  2012. gada kongresa ievirzi parāda  daudzveidīgā  sekciju tematika: Dabas resursi un ilgtspējīga attīstība, Klimats un ūdeņi, Latvijas bioģeogrāfija Eiropas dimensijā, Pilsētu un lauku attīstība, to mijiedarbība, ĢIS – Ģeogrāfijas nozaru integrējošā saikne, Jaunās ainavas: refleksijas un prakses, aplūkotas Tūrisma telpiskās struktūras un brīvā laika aktivitātes, Ģeogrāfiskā izglītība, kā arī analizētas mūsdienu ģeogrāfiskās mobilitātes iezīmes. Tematiskās sekcijas  notiks piektdien, 16.martā  no pl. 9.00 - 12.30  un sestdien, 17.martā  Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10 no pl. 9.00. 

Kongresa atklāšanas dienā Mazajā aulā būs skatāma LU Bibliotēkas un Latvijas Ģeogrāfijas biedrības kopīgi veidota izstāde „Ādolfs Krauklis – ģeogrāfijai veltīts mūžs”. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar Latvijā un Krievijā izdotajām profesora Ā. Kraukļa publikācijām.

No 19. marta līdz 31. martam izstāde būs apskatāma LU Bibliotēkas Zemes un vides zinātņu bibliotēkā (Alberta iela 10, 113. telpā).

Kongresa ietvaros notiek īpaši paredzēta diskusija par nesen izbraukušo  atgriešanās iespējām Latvijā. Diskusija notiks 17. martā, sestdienā, plkst. 11.30 -13.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 401.telpā. Emigrācija pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvusi par vienu no spilgtākajām un sarežģītākajām Latvijas laika zīmēm. Tautas skaitīšana 2011.gadā ir aplēsusi, ka no valsts varētu būt aizbraukuši ap 190 tūkstoši cilvēku. Tomēr ‘aizbraukšana’ ne vienmēr nozīmē, ka cilvēki nekad neatgriezīsies Latvijā. Nesenais referendums apliecināja, ka pilsoņu aktivitāte ārpus valsts robežām ir milzīga. Mēs gribam zināt, kā ne tikai uzturēt saikni ar pilsoņiem ārzemēs, bet kādas ir atgriešanās tendences un kādi ir atpakaļmigrācijas nosacījumi. Turklāt, arī pati atgriešanās var būt sarežģīta.  Šo jautājumu izpēte ir ļoti būtiska Latvijas valstij, un tā ir arī viena no svarīgākajām pētījumu tēmām Eiropas Savienībā.

Klimata un ūdeņu izpētes sekcijā pētījumu jomas skars klimata raksturlielumu izvērtēšanu un klimata nākotnes prognozes, virszemes un pazemes ūdeņu kvantitātes un kvalitātes aspektus, pētījumus hidrometeoroloģijas jomā, kā arī pētījumus bioklimatoloģijā. Tajās būs daudz aizraujošu un izglītojošu referātu, piemēram, par ekstremālo un bīstamo klimatisko parādību ilggadīgo izmaiņu raksturu Latvijā, vairāku pētījumu prezentācijas būs par mikroelementiem Latvijas pazemes ūdeņos. Atsevišķi ziņojumi tiks veltīti Engures ezera sateces baseina izpētei, pērkona negaisu rakstura izpētei Baltijas valstīs. Referāti par nākotnes klimata projekcijām – atbildēs uz jautājumu- kur pasaulē šobrīd valda Latvijas nākotnei atbilstošs klimats? Pavasara noskaņās varēsiet iepazīties ar aizraujošiem fenoloģijas pētījumiem, piemēram, kā dabā iestājas pavasaris, kā cilvēki gaida pavasari un kā varam to analizēt digitālās fotogrāfijās.

Sekcijā Jaunās ainavas: refleksijas un prakses -  diskutēsim par jaunu redzējumu par pagātnes, mūsdienu un nākotnes Latvijas ainavu veidošanos. Tie būs jautājumi par vecā un jaunā saskanību, ikdienas dzīvesvides, ekoloģijas, kultūras mantojuma, arī jaunu ainavu veidošanas kontekstiem un plānošanas praksi, uztveri un interpretācijām mākslās.

Sekcijā „Latvijas bioģeogrāfija Eiropas kontekstā” runāsim par aktuālo Latvijas floras pētījumos Baltijas un Eiropas kontekstā un vērtēsim sugu un biotopu aizsardzību Latvijā caur plašākas ģeogrāfiskās telpas prizmu. Pieteikti 24 referāti, dalībnieki būs dažādām institūcijām, tai skaitā no Latvijas Universitātes un LU Bioloģijas institūta, gan no Daugavpils Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Mežzinātnes institūta „Silava”, Dabas aizsardzības pārvaldes.

Sekcijā „ĢIS – Ģeogrāfijas nozaru integrējošā saikne” tiks diskutēts par Ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām kā instrumentu, kas ļauj dažādas zinātnes un ikdienā pielietotas nozares aplūkot kopējā kontekstā. Tiks apspriesti dažādu pētījumu rezultāti, kā arī profesionālu nozaru darbības, kur kā analīzes rīks tiek izmantots ĢIS, kas paplašina termina „Ģeogrāfija” pielietojumu mūsdienās.

Sekcijā „Ģeogrāfiskā izglītība mainīgajā pasaulē” ir pieteikti 13 referāti (t.sk. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Sintijas Griķes referāts) par ģeogrāfijas mācību satura daudzveidīgu apguvi Latvijas skolās, par IT materiālu izmantošanu mācību procesā un ģeogrāfijas skolotāju izglītības problēmām. Runāsim arī par Latvijas skolēnu mācību sasniegumiem Starptautiskajās un valsts ģeogrāfijas olimpiādēs.

Sekcijā „Pilsētu un lauku attīstība, to mijiedarbība” varēs iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem par iekšzemes migrācijas plūsmām, Rīgas, Jelgavas, Saldus pilsētvidi, apdzīvojuma attīstības tendencēm dažādās lauku teritorijās. Vairāki referāti veltīti Engures ezera sateces baseina apkārtnes apdzīvojuma vēsturiskai izpētei.

Sekcijā „Dabas resursi un ilgtspējīga attīstība” aplūkos Engures ezera sateces baseina ģeoloģiskā attīstību un analizēs paleoveģetāciju. Vairāki ziņojumi veltīti  nogulumiem, augsnes resursiem un augu sugu daudzveidībai, kā arī Nacionālā botāniskā dārza reto un aizsargājamo augu kolekcijai.

Plašākai informācijai:

Elīna Apsīte,

epasts: lgb@inbox.lv