Akadēmiskais centrs
Latvijā varētu būt vairāki tūkstoši vietu, kur pazemes ūdeņi izplūst zemes virspusē avotu veidā, bet precīzu skaitu un avotu atrašanas vietas pateikt nevar neviens. Tieši pirms 30 gadiem tapusi viena no Latvijas avotu kartēm par godu semināram, ko vadīja dabas pētnieks Guntis Eniņš. Avotu atzīmēšana kartē apstājās, kad 1992.gadā vienas vasaras ekspedīcijas rezultātā vien tika atrasti teju 1700 avotu. Līdz šim avotu pētījumi ir bijuši neregulāri un sadrumstaloti, kā arī reti pieejami digitālā formātā. Sadarbojaties Latvijas un Igaunijas pētniekiem, ir izstrādāta jauna vietne allikad.info, kurā turpmāk ikviens varēs gan iepazīties, gan uzkrāt informāciju par avotu atrašanās vietu un novērtējumu.
“Pandēmijas rezultātā iedzīvotāji arvien biežāk dodas dabā un pieaug arī interese par avota ūdeņiem. Mūsu kā zinātnieku pienākums ir atbalstīt šo interesi un izglītot par drošu ūdeņu izmantošanu uzturā. Uzskatu, ka aktuāla avotu datubāze būs nozīmīga gan turpmākiem pētījumiem, gan labs palīgs tūrisma aktivitāšu plānošanai, piemēram, jauns galamērķis pārgājieniem.”, norāda LU ĢZZF Ģeoloģijas nodaļas Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra pētniece Inga Retiķe.
Kāpēc jāveic šādi pētījumi?
Avotu kvalitāte tiešā veidā atspoguļo avota sateces baseinā notiekošos procesus, gan dabiskos, gan cilvēku piesārņojošo darbību. Diemžēl Latvijas avotos var atrast, piemēram, paaugstinātu nitrātu saturu un pesticīdu klātbūtni, kuru izcelsme varētu būt lauksaimniecība. Viens no projekta mērķiem ir papildināt valsts pazemes ūdeņu novērojumu tīklu ar jauniem avotiem. Esi aktīvs un varbūt tieši tavs avots turpmāk tiks regulāri testēts. Kā arī aktīvākie avotu pētnieki saņems veicināšanas balvas!
Kā iesaistīties pētījumā?
Sadarbības partneris Tallinas Universitāte ir izstrādājusi vietni allikad.info (“allikad” tulkojumā no igauņu valodas nozīmē avoti), kurā iespējams iepazīties ar līdz šim zināmo avotu atrašanās vietām un novērojumiem Latvijā un Igaunijā, kā arī pievienot jaunu informāciju.
Kā veikt novērtējumu un iesniegt datus?
Esam parūpējušies par saprotamām vadlīnijām latviešu valodā. Tajās atradīsiet informāciju par to kā atpazīt un raksturot avotu, kā veikt foto dokumentāciju vai kvalitātes novērtējumu.
Vadlīnijas 
Aktivitāšu ieviešanā sadarbojas Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī vairākas institūcijas Igaunijā - Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitātes Ekoloģijas institūts un Igaunijas Vides aģentūra.
Aktivitātes notiek Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai” (WaterAct) ietvaros. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā. Projekts ir nozīmīgs pārrobežu sadarbības nostiprināšanai, jo tas nodrošinās harmonizētu pieeju pazemes ūdens resursu pārvaldībai un pazemes ūdensobjektu stāvokļa novērtēšanai Latvijas - Igaunijas pārrobežas reģionā, ilgtermiņā nodrošinot ilgtspējīgu galvenā dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu – pārvaldību un aizsardzību.
Informatīvs video par faktoriem, kas ietekmē avota ūdens kvalitāti (Inga Retiķe, Researchslam konkurss).
