Pētījuma rezultāti atklāj iedzīvotāju paradumu maiņu, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā.
Rezultāti atklāj:
- Vairumā gadījumu ārkārtējā situācija ir negatīvi ietekmējusi respondentu kopējo labsajūtu.
- Respondentu vērtējumā Latvijas valdības veiktie pasākumi bijuši laicīgi un lēmumi efektīvi, un sniegtā informācija bijusi iedzīvotājiem saprotama. Atzinīgi novērtēti medicīnas pakalpojumu sniedzēji valstī.
- Vispretrunīgāk vērtēta izglītības pakalpojumu sniedzēju gatavība un efektivitāte ārkārtējās situācijas laikā.
- Visbūtiskākās izmaiņas saistītas ar darba režīmu, kā arī rast līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi.
- Ar tādām veselības problēmām kā miega traucējumiem un trauksmi saskaras tie respondenti, kuriem ir hroniskas saslimšanas un pensijas vecuma cilvēki, kas skaidrojams ar to, ka abas šīs cilvēku kategorijas iekļāvās riska grupās.
- Iezīmējas darba formu dažādība, kuras tika norādītas kā piemērotākās: pilnu darba laiks attālināti, pilnu laika darbs esot darba vietā, kā arī iespēja strādāt nepilnu laika darbu gan attālināti, gan esot darba vietā.
- Ceļošanas aizliegumi un ierobežojumi ietekmējuši vismaz pusi respondentu, vairumam nācās pārcelt vai atcelt ieplānotos braucienus. Ceļojumu aizliegumu ieviešana pilsētas iedzīvotājus ietekmēja vairāk kā lauku iedzīvotājus. Izmaiņas tūrisma paradumos biežāk skar sievietes nekā vīriešus.