Akadēmiskais centrs
Temats: "Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā".
Recenzenti:
- Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš (LU);
- Dr. habil. agr. Aldis Kārkliņš (Latvijas Lauksaimniecības universitāte);
- Dr. sc. Raimo Kelli (Raimo Kõlli, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte). Aktualitāte
Pēdējās desmitgadēs pastiprināta uzmanība tiek CO2 koncentrācijas samazināšanai Zemes atmosfērā, oglekļa saistīšanai augsnē. Augsnes oglekļa daudzuma izmaiņas ir saistītas ar izmaiņām veģetācijā, meža attīstība uz lauksaimniecības zemēm sekmē oglekļa uzkrāšanos augsnē organisko savienojumu veidā, no kurām nozīmīgākās ir augsnes humusvielas.
Kopš 20.gadsimta pirmās puses Latvijā notikusi lauksaimniecības zemju pamešana, kas turpinās līdz pat mūsdienām, kā rezultātā gandrīz puse no Latvijas mežu platībām ir veidojušās uz bijušajām lauksaimniecības zemēm. Latvija un tās meža zemes ir ļoti laba modeļteritorija, lai pētītu apmežošanās procesa ietekmi uz organisko vielu piesaisti augsnē. Novitāte
Promocijas darba gaitā noteiktas un aprakstītas sausieņu mežu augsnes humusa formas, izpētītas sakarības starp humusa formām un dažādiem vides faktoriem, aprēķināta oglekļa un slāpekļa krāja dažādas humusa formas augsnēs. Pētījuma rezultāti ļauj pilnveidot meža oglekļa krājas modelēšanas procesu. Humusa formu pētniecības tālāka attīstība nākotnē paver iespēju lauka apstākļos noteikt aptuveno oglekļa saturu augsnē, kā arī ātri novērtēt dažādus procesus meža ekosistēmās. Pētījuma rezultātā ir iegūta jauna informācija par lauksaimniecības zemes apmežošanās procesā notiekošajām izmaiņām augsnes organisko vielu saturā un oglekļa krājā, ir novērtētas un aprakstītas arī humifikācijas procesa izmaiņas apmežošanas gaitā. Pētījumā izmantotā humusvielu spektroskopiskā analīze sniedz plašāku un kompleksu informāciju par augsnes humusvielām, to molekulu uzbūvi un faktoriem, kas to ietekmē. Rezultāti paver iespēju plašāk skatīties uz apmežošanas procesu, efektīvāk plānot un īstenot apsaimniekošanas pasākumus, kas ļautu izmantot visu augsnes potenciālu oglekļa piesaistei, kā arī novērst organisko vielu izskalošanos no augsnes.
Promocijas darba mērķis: Raksturot Latvijas sausieņu mežu tipu augsnes humusu, tā veidošanos, lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm transformējoties meža zemēs. Ar promocijas darbu var iepazīties LU daudznozaru bibliotēkā Raiņa bulvārī 19, kā arī internetā LU mājaslapā.
- Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš (LU);
- Dr. habil. agr. Aldis Kārkliņš (Latvijas Lauksaimniecības universitāte);
- Dr. sc. Raimo Kelli (Raimo Kõlli, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte). Aktualitāte
Pēdējās desmitgadēs pastiprināta uzmanība tiek CO2 koncentrācijas samazināšanai Zemes atmosfērā, oglekļa saistīšanai augsnē. Augsnes oglekļa daudzuma izmaiņas ir saistītas ar izmaiņām veģetācijā, meža attīstība uz lauksaimniecības zemēm sekmē oglekļa uzkrāšanos augsnē organisko savienojumu veidā, no kurām nozīmīgākās ir augsnes humusvielas.
Kopš 20.gadsimta pirmās puses Latvijā notikusi lauksaimniecības zemju pamešana, kas turpinās līdz pat mūsdienām, kā rezultātā gandrīz puse no Latvijas mežu platībām ir veidojušās uz bijušajām lauksaimniecības zemēm. Latvija un tās meža zemes ir ļoti laba modeļteritorija, lai pētītu apmežošanās procesa ietekmi uz organisko vielu piesaisti augsnē. Novitāte
Promocijas darba gaitā noteiktas un aprakstītas sausieņu mežu augsnes humusa formas, izpētītas sakarības starp humusa formām un dažādiem vides faktoriem, aprēķināta oglekļa un slāpekļa krāja dažādas humusa formas augsnēs. Pētījuma rezultāti ļauj pilnveidot meža oglekļa krājas modelēšanas procesu. Humusa formu pētniecības tālāka attīstība nākotnē paver iespēju lauka apstākļos noteikt aptuveno oglekļa saturu augsnē, kā arī ātri novērtēt dažādus procesus meža ekosistēmās. Pētījuma rezultātā ir iegūta jauna informācija par lauksaimniecības zemes apmežošanās procesā notiekošajām izmaiņām augsnes organisko vielu saturā un oglekļa krājā, ir novērtētas un aprakstītas arī humifikācijas procesa izmaiņas apmežošanas gaitā. Pētījumā izmantotā humusvielu spektroskopiskā analīze sniedz plašāku un kompleksu informāciju par augsnes humusvielām, to molekulu uzbūvi un faktoriem, kas to ietekmē. Rezultāti paver iespēju plašāk skatīties uz apmežošanas procesu, efektīvāk plānot un īstenot apsaimniekošanas pasākumus, kas ļautu izmantot visu augsnes potenciālu oglekļa piesaistei, kā arī novērst organisko vielu izskalošanos no augsnes.
Promocijas darba mērķis: Raksturot Latvijas sausieņu mežu tipu augsnes humusu, tā veidošanos, lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm transformējoties meža zemēs. Ar promocijas darbu var iepazīties LU daudznozaru bibliotēkā Raiņa bulvārī 19, kā arī internetā LU mājaslapā.