LU absolventiemStudentiem un darbiniekiemMedijiemMecenātiem

Derīgo izrakteņu ģeoloģija

Derīgo izrakteņu ģeoloģija

Smilts un grants, dolomīts, māls, ģipsis, kaļķakmens, kvarca smilts, kūdra un citi nogulumiežos esošie derīgie izrakteņi ir Latvijas Zemes dzīļu resursi, kuru mums netrūkst, tačutos nepieciešams racionāli un ilgtspējīgi izmantot. Latvijas Universitātes ģeologiem ir gadu desmitiem ilgas tradīcijas derīgo izrakteņu pētījumos sadarbībā ar materiālzinātņu speciālistiem, izrakteņu ieguves un būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem. Šīs tradīcijas turpina Ģeoloģijas nodaļas zinātniskais personāls un studenti, pētot dolomītu struktūras saikni ar šo iežu mehānisko izturību, devona un juras perioda klimata ietekmi uz kvarca smilšu veidošanās apstākļiem, senu noslīdeņu procesu un ledāja deformāciju ietekmi uz devona mālu kvalitāti u.c. Pētījumos tiek iegūtas jaunas zināšanas par derīgo izrakteņu veidošanās apstākļiem, vēlākām izmaiņām, dažādu izrakteņu veidu, kā arī derīgo un nederīgo komponentu izplatību. Kūdras iegulu pētījumos tiek sekmīgi izmantotas ģeofizikālās metodes. Latvijā dziļi iegulošajā kristāliskajā pamatklintājā ir bagātas dzelzsrūdas, kā arī citi, pagaidām ļoti nepilnīgi izpētīti rūdu resursi. To tikko uzsāktie pētījumi, izmantojot ģeofizikālās metodes un iepriekš veikto urbumu seržu analīzes, ir aktuāli Eiropas Savienības kritisko resursu kontekstā. Pētījumos un studentu apmācībā LU ģeologi sadarbojas ar LU Ķīmijas fakultāti, RTU Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultāti, SIA “Lode”, SIA “Knauf”, SIA “Schwenk Latvija”, SIA “Saulkalne S”, SIA “DSG Karjeri” un citiem uzņēmumiem. LU Ģeoloģijas nodaļas darbinieki ir monogrāfiju par derīgajiem izrakteņiem autori.

Nozīmīgākās publikācijas

Rundāns, M., Sperberga, I., Sedmale, G., Stinkulis, G. 2013. Effect of sintering process and additives on the properties of cordierite based ceramics. IOP Conf. Series: Materials Science and Engineering, 47, 012012.

Segliņš, V., Stinkule, A., Stinkulis, Ģ. 2013. Derīgie izrakteņi Latvijā. LU Akadēmiskais apgāds, 184 lpp.

Sperberga, I., Sedmale, G., Stinkulis, G., Zeila, K., Ulme, D. 2011. Comparative study of illite clay and illite-based geopolymer products. IOP Conf. Series: Materials Science and Engineering, Vol. 18, 222027.

Stinkule, A., Stinkulis, Ģ. 2015. Latvijas devona dolomīti. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule“, 80 lpp.

Stinkule, A., Stinkulis, Ģ. 2017. Latvijas kvarca smiltis. LU Akadēmiskais apgāds, 77 lpp.

           
Ģeoloģijas maģistrantūras studenti pētī derīgo komponentu un nederīgo piejaukumu sadalījumu Dzeldas apkārtnē sastopamajās kvarca smiltīs, kas veidojušās juras periodā.
Dolomītu ģeoloģiskā griezuma apraksts Kalnciema atradnē.
Ģeoloģijas nodaļas studenti un pētnieki apraksta un uzmērī dzeltenīgi pelēko “trekno” mālu veidojumu formu un uzbūvi Liepas māla atradnē.
Dolomītu kvalitāti lielā mērā nosaka to kristālu saaugums un porainība. To var labi aprakstīt zāģētos un slīpētos paraugos – pieslīpņos.
Reta minerāla – celestīna – iekļāvums devona šķiedru ģipšos. Šādas derīgo izrakteņu uzbūves un sastāva nianses ir iespējams pētīt, mērīt un fotografēt plānslīpējumus – pie stikla pielīmētās 0,02-0,03 mm biezās ieža plāksnītēs. Šis plānslīpējums ir izgatavots LU ĢZZF Iežu pētījumu laboratorijā.