2004. gadā Gunta Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē absolvēja vides zinātnes bakalaura studiju programmu un 2006. gadā vides zinātnes maģistra studiju programmu. Pēc maģistrantūras sekoja studijas vides zinātnes doktorantūrā, kuras noslēgumā  2011. gadā tika aizstāvēta disertācija par vides faktoru ietekmi uz Holandes liepu (Tilia x vulgaris) vitalitāti Rīgas ielu apstādījumos. Pašlaik Guntas darbs ir saistīts ar veģetācijas un augsnes savstarpējās mijiedarbības izpēti.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Spilgtākie iespaidi viennozīmīgi saistās ar lauku studiju kursu apguvi Lodes muižā Taurenē un studiju procesa ietvaros organizētajām ekskursijām, kuras vadīja fakultātes erudītie mācību spēki. Ļoti saistošas un interesantas bija lekcijas, praktiskās nodarbības, grupu darbi, semināri, utml. Priecēja demokrātiskā studiju atmosfēra, iepazītie studiju biedri un docētāji, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes  tradīcijas, piemēram, Ģeodienas, Ģeorallijs, sporta svētki.

Pildot pašreizējos darba pienākumus, visbiežāk izmantotās  studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes

Vides zinātnes studijas bija ļoti daudzpusīgas, sniedzot plašu teorētisko, kā arī praktisko zināšanu bāzi. Tā kā mans pētnieciskais darbs visvairāk ir saistīts ar augiem, tad ļoti noderīgas ir teorētiskās un praktiskās zināšanas, kas iegūtas studiju kursos, kuriem ir lielāka saistība ar to, piemēram, augsnes zinātne, bioindikācija, vides piesārņojums u.c. Dažādu darba pienākumu veikšanā lieti noder arī citos studiju kursos iegūtās zināšanas un prasmes.

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Izmantošu Latvijas Jauno zinātnieku apvienības devīzi: “Augstāk kāpsi, tālāk redzēsi” Tā kā ĢZZF atrodas DAC – apskatiet, kas notiek visos stāvos, izmantojiet iespējas, ko sniedz studijas, ja nē – jautājiet pēc tām fakultātes docētājiem. Nebaidieties izkāpt no savas komfortzonas! Savukārt saskaroties ar realitāti, ideāli var dažreiz sairst pelnos. Taču arī pelni var būt ļoti vērtīgi. Izmantojiet tos!

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Lai piepildās Jūsu sapņi – lieli un mazi! Bet visvairāk – tie lielie!

Zane ir ieguvusi farmaceita grādu Latvijas Medicīnas akadēmijā (Rīgas Stradiņa Universitātē) un pēc grāda iegūšanas viņa iestājās vides zinātnes maģistra studiju programmā, kuru sekmīgi absolvēja 2009. gadā. Pēc maģistrantūras sekoja studijas vides zinātnes doktorantūrā, kuras noslēgumā  2014. gadā tika aizstāvēta disertācija par vides apstākļu ietekmi uz mikro- un makroelementu saturu pārtikas produktos Latvijā.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Vides zinātni sāku studēt tikai maģistrantūrā, līdz ar to man nevienu brīdi nebija garlaicīgi atšķirībā no tiem, kas daudz ko jau bija apguvuši bakalaura programmas ietvaros. Iemācījos ar citu skatienu pavērties uz pasauli un apkārtējo vidi, jo pirms tam biju darbojusies visai sarežģītā un samērā vienvirzienā vērstā nozarē – farmācijā. Maģistrantūras studiju laikā visvairāk patika prakse, ko veidoja vairāku dienu izbrauciens pa Vidzemi uz dažādiem ražošanas uzņēmumiem un dabas objektiem. Tāpat neaizmirstama ir arī ERASMUS pieredze Dānijā, Olborgā, kurp aizbraucu pēdējā kursa laikā, līdz ar to radot šaubas maģistra darba vadītājā, vai vispār paspēšu uzrakstīt maģistra darbu. Bet es to paveicu, tā teikt, apvienojot patīkamo ar lietderīgo – svešu zemju apceļošanu un tradīciju izzināšanu ar studiju pieredzi ārzemju augstskolā.

Pildot pašreizējos darba pienākumus, visbiežāk izmantotās  studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes

Tā kā esmu noenkurojusies tepat  Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, tad iegūtās zināšanas ir neatsveramas ikdienā un tiek regulāri papildinātas ar informāciju par jaunākajiem notikumiem, pētījumiem, pieredzēm, viedokļiem vides zinātnes jomā. Tas iespējams pateicoties zinošiem kolēģiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī modernai LU infrastruktūrai un piekļuvei starptautiskām datubāzēm.

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Izbaudiet laiku, kamēr esat studenti – tas ir laiks, kad visa pasaules brīvība ir jūsu rokās, tikai ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai spētu realizēt gan savus sapņus, gan spontānas idejas.

Mihails 2010 gadā ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē absolvēja Vides zinātnes bakalaura studiju programmu un 2013. gadā Vides zinātnes maģistrantūras studiju programmu. Turpinot studijas  Austrumu Somijas universitātes meža zinātnes doktorantūrā, viņš piepildīja  savu aicinājumu -pētīt ziemeļu dabu. Disertāciju par  uguns ietekmi uz boreālo mežu augsnēm un veģetāciju viņš aizstāvēja 2018. gadā un pašlaik aktīvi piedalās pētniecības projektos Austrumu Somijas Universitātes Meža zinātnes

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Spilgtākie iespaidi pārsvarā saistās ar pirmo praksi Lodesmuižā (zemes zinātne) un lauka ekspedīcijām augšņu pētījumos ar profesoru Oļģertu Nikodemus, Raimondu Kasparinski un citiem kolēģiem un studentiem. Tāpat neaizmirstami ir arī lauka darbi maģistra darba izstrādāšanas laikā  Cenas tīrelī un Ances dižpurvā. Līdzās dabas vērtībām atmiņā palikušas arī fakultātes pasniedzēju harisms, atbalsts un prātu paplašinošas diskusijas.

Visbiežāk, pildot pašreizējos darba pienākumus, izmantotās  studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes

Pašlaik visciešākā saikne ir ar pamatzināšanām ekoloģijā un kopumā dabas zinātnēs, ģeoinformātikas sistēmas (ĢIS), statistiskā datu analīzē, kritiskā domāšanā un akadēmiskā rakstīšanā (tā gan vienmēr ir izaicinājums un attīstības stadijā).

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Uzticēties iekšējas gudrības vadībai un kultivēt iekšēju labklājību un priecīgus momentus dzīvē, lai būtu pietiekami garīgi spēki transformēt cilvēci vides ilgtspējības virzienā. Un patiešām labi un regulāri atpūsties, kad tikai vajag!

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Varbūt vienmēr apzināties Jūsu dziļu, svarīgu un formatīvu ietekmi uz nākamajām studentu paaudzēm, un ik pa laikam pat palepoties par to!

Jānis 2003. gadā absolvēja Latvijas Universitātē Vides zinātnes bakalaura studiju programmu, 2005. gadā Vides zinātnes maģistrantūras studiju programmu un 2010. gadā, aizstāvot disertāciju par tēmu “Augstā tipa kūdras humīnskābju sastāvs un īpašības”, doktorantūru.  Viņa darbs ir saistīts ar Latvijas iekšzemes ūdeņu novērojumu un kvalitātes kontroles organizēšanu. Viņš pēc studijām, lasot studentiem lekcijas studiju kursā “Vides zinātnes pamati”, turpina aktīvi sadarboties ar Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļu.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Prakses Lodesmuižā, īpaši anormāli aukstā pirmā kursa ģeodēzijas prakse; darbs LU ĢZZF Vides kvalitātes laboratorijā – ekspedīcijas/lauka darbi.

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Zināšanas – viss par procesiem dabā, īpaši ar ūdeņiem saistītie jautājumi. No prasmēm - darba organizācija un plānošana

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Skatīties plašāk!

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Saglabāt možu garu!

Antra 2008. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Vides zinātnes bakalaura studiju programmu un turpmākais ceļš viņu aizveda uz Alberta Ludviga vārdā nosaukto Freiburgas Universitāti (Vācija), kur viņa ieguva maģistra grādu. Doktorantūras studijas viņa turpināja Utahas Valsts Universitātē (ASV), aizstāvot disertāciju par meža veģetācijas ietekmi uz augsnes oglekļa krāju. Viņas ceļš parāda, ka ar pamatzināšanām, kas iegūtas Latvijā sekmīgi ir iespējams studēt Vācijas un ASV augstskolās.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Prakses bija brīnišķīgs un ļoti vērtīgs laiks.

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Zināšanas, kas saistītas ar ekoloģiju un augsnes zinātni

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Sekojiet savām interesēm savā jomā. Tās jūs novedīs pie interesantiem darbiem un interesantas dzīves.

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Turpināt iedvesmot jaunos profesionāļus. Katram cilvēkam prātā ir kāds pasniedzējs, kura lekcijas ir būtiski ietekmējušas viņas/s profesionālās gaitas

Pēteris 2001. gadā Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē absolvēja Vides zinātnes bakalaura studiju programmu un 2003. gadā maģistra studiju programmu, pēc kuras absolvēšanas turpināja studijas doktorantūrā. Doktora disertāciju par tēmu “Ainavu ekoloģiskā plānošana un tās metodoloģiskie risinājumi mozaīkveida ainavās” Pēteris aizstāvēja 2013. gadā. Pašlaik viņa darbs ir saistīts ar  labas lauksaimniecības prakses ieviešanu Latvijā.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Zināšanu apguve nepārtrauktā interesantu notikumu, kursa biedru un piedzīvojumu virknē - ģeorallijs, ģeonedēļa u.c. ģeopasākumi.

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Zināšanas par vidi kopumā, zināšanas par ĢIS un to plašās pielietošanas iespējas. Tā kā kopš bakalaura studijām strādāju vides zinātnes jomā, tad zināšanas pastāvīgi jāpilnveido. Plašais zināšanu, domāšanas un prasmju mērogs, kuru ieguvu ĢZZF videniekos ir bijis neatsverams balsts līdzšinējos darba pienākumos un dzīves līkločos.

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Centieties maksimāli apgūt zināšanas lekcijās, diskutējiet ar profesoriem par tēmu, pārdomāti izvēlieties bakalaura un maģistra darbu tēmas, t.i., kuras interesē un patīk pašiem. Ģeorallijos doties jau no ceturtdienas!

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Būt atvērtiem, vairāk sadarboties ar lietišķajām nozarēm, kuras saistītas ar ĢZZF virzieniem.

Linda 2010 gadā Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē beidza vides zinātnes bakalaura studiju programmu un 2012. gadā vides zinātnes maģistrantūras studiju programmu. Pēc maģistrantūras grāda iegūšanas, pētot  makrofītu izmantošanas iespējas  upju ekoloģiskās kvalitātes noteikšanā,  viņa turpināja studijas doktorantūrā.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Spilgtākie iespaidi saistīti ar lauku praksēm, kur fakultātes solos apgūtās teorētiskās zināšanas, varēja nostiprināt un noslīpēt jau reālās situācijās dabā. Lauku prakses atmiņā iegulst arī sadzīviskā šarma dēļ, kad sēdēšana pie ugunskura, runāšanās un dziedāšana līdz pat rīta gaismai itin nemaz netraucēja veiksmīgi uzrakstīt un nokārtot prakses atskaites. Tāpat atmiņā paliekošas ir ekskursijas, kas tika organizētas atsevišķos studiju kursos, dodoties ciemos uz uzņēmumiem, kas savā darbībā saistīti ar dažādu vides problēmu risināšanu. Šādas tikšanās ar nozares profesionāļiem palīdz daudz labāk veidot izpratni par lietām un procesiem, kas tiek apgūtas studiju kursu laikā.

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Pirmkārt, augstskola iedod kritiskās domāšanas spējas, kas nepieciešamas ikvienam cilvēkam, neskatoties uz konkrētu profesiju. Otrkārt, dabas zinātņu studijās liels uzsvars tiek likts uz iegūtās informācijas, datu analīzi, kas, darbojoties ar lieliem datu apjomiem, ļauj neapjukt informācijas gūzmā, bet sistemātiski pieiet to analīzei un izvērtēšanai. Tā kā mans darbs saistīts ar dažādu zinātnisko pētījumu veikšanu, kā arī dabas aizsardzību, tad savās ikdienas gaitās varu pielietot ļoti lielu daļu dažādos studiju kursos iegūtās zināšanas, sākot no vispārējiem likumdošanas aktu aspektiem līdz pat detalizētiem kādas vides problēmas aprakstiem.

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Būt mērķtiecīgiem un ambicioziem, neapstāties pie sasniegtā, bet ar katru dienu savu individuālo mērķu un zināšanu “latiņu” celt aizvien augstāk! Neaprobežoties ar augstskolā iegūtajām zināšanām, bet nepārtraukti sevi attīstīt un izmantot visus pieejamos veidus un iespējas jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai!

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Vienmēr interesēties par visu jauno un aktuālo, bet nepazaudēt pagātnes vērtības! Būt radošiem un atraktīviem, virzīties uz izcilību un tiekties pēc jauniem izaicinājumiem! Novērtēt sevi, savu darbu, apzināties savu vērtību un saglabāt katram savu individuālo “