Edmunds 2013. gadā beidza Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē vides zinātnes bakalaura studiju programmu un 2016. gadā vides zinātnes maģistrantūras studiju programmu. Turpmākais viņa aicinājums bija nevalstiskais vides aizsardzības sektors un politika. 2020. gadā Edmunds tika ievēlēts Rīgas Domē.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Studijas man piedāvāja vairākas unikālas iespējas, kas citādi nebūtu sasniedzamas. Labākais piemērs tam droši vien ir iespēja pavadīt vairākas dienas Moricsalā, lai kopā ar mazu studentu un pasniedzēju komandu ievāktu paraugus bakalaura darba pētījumam par augsnēm.

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Es ļoti augstu vērtēju padziļinātas zināšanas par to, kā tieši darbojas dabas un cilvēku veidotās sistēmas, kas veido mums apkārt esošo pasauli. Šīs zināšanas padara darbu politikā un vadībā daudz vieglāku, ļaujot daudzās jomās atmest tādas ieradumā balstītas rīcības, kas nav pamatotas. Piemēram, vienmēr lēmumu pamatojumos izsvītroju atsauces uz “Eiropas prasībām”, to aizvietojot ar konkrētiem paredzamajiem ieguvumiem sabiedrībai. Kritiskā domāšana un sistēmu domāšana ir ļoti labs pamats kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai, un vides zinātne ir ļoti laba joma, kur tās nostiprināt.

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Šobrīd ir vieglāk kā jebkad sekot līdzi aktuālajiem notikumiem globālā, ne tikai vietējā līmenī. Iesaku pēc iespējas papildināt studijās apgūto ar citiem resursiem, kas ļauj saredzēt Latvijā aktuālos jautājumus no globālā konteksta. Vides aizsardzības speciālisti ar šāda veida zināšanām ir ļoti augstu novērtēti un var dot ļoti lielu ieguldījumu, lai varam saglabāt drošu nākotni klimata krīzes un citās izšķiroši svarīgās jomās.

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Aicinu izmantot sadarbības iespējas Rīgas domē – piemēram, iesaistīt studentus reālu pilsētas problēmu risināšanā un pētniecībā sadarbībā ar pašvaldības darbiniekiem.

Sanita 2011. gadā beidza Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē vides zinātnes bakalaura studiju programmu un 2013. gadā vides zinātnes maģistrantūras studiju programmu. Turpmākais viņas darbs dabas aizsardzības pārvaldē ir saistīts ar dažādu ietekmju izvērtēšanu uz dabas vērtībām – aizsargājamām sugām un biotopiem pļavās, mežos, saldūdeņos, atļauju un saskaņojumu sniegšana dažādu darbību (būvniecība u.c.) veikšanai.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

Visspilgtāk atmiņā palikušas lauka prakses Lodesmuižā, kā arī reģionālā prakse maģistra studiju laikā. Prakses bija kā labs izaicinājums gan darbam komandā, gan sevis pašpārbaudei un apliecināšanai dažādās sadzīviskās situācijās, kā arī tā bija iespēja apgūt kaut ko jaunu un teorētiskās zināšanas izmantot praksē.

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Noder viss zināšanu kopums par dažādām jomām (augsne, hidroloģija, bioloģiskā daudzveidība, ģeoloģija u.c.), jo šīs zināšanas ir ļāvušas paplašināt redzesloku, un ļauj daudzas liekas skatīt kopsakarībās.

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Novēlu izmantot visu plašo studiju kursu piedāvājumu un pēc iespējas izmantot dažādas papildiespējas (ekskursijas u..c.), kas ļauj paplašināt savas zināšanas. Un ir svarīgi arī pievērst uzmanību tiem studiju kursiem, par kuriem liekas, ka tas nu galīgi neinteresē un nekad nebūs vajadzīgs, jo pēc gadiem var izrādīties, ka ar to jomu ir visvairāk saistības darbā. Man tā bija ar vides tiesībām, kas studiju laikā nešķita saistoši, bet tagad darbā ir ļoti daudz jāstrādā ar likumdošanu un normatīvajiem dokumentiem.

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Novēlu saglabāt spēju ar ieinteresētību un aizrautību pasniegt savus studiju kursus, sniegt studentiem varbūt pat vairāk, nekā to paredz konkrētais kursa apraksts, jo pat pēc ilgāka laika tas paliek studentu atmiņā un ļoti noder turpmākajā darba dzīvē. Lai nerimstošs spēks un enerģija dalīties ar savām zināšanām un prasmēm!

Inga 2006. gadā Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē beidza vides zinātnes bakalaura studiju programmu. Pēc neliela pārtraukuma, iestājoties maģistrantūrā, Inga atkal atgriezās Universitātes auditorijās un laboratorijās, lai 2016. gadā sekmīgi absolvētu Vides zinātnes maģistrantūras studiju programmu.

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Ja jāsaka godīgi, tad viss, kas iegūts šo gadu laikā ir radies pakāpeniski ar pieredzi. Ja bakalaura studiju programmas mācību ietvaros viss bija kā jauns un nezināms, tad pēc vairākiem gadiem, uzsākot studijas maģistra programmu, bija jau iegūta reāla pieredze esošajā darba vietā un nebija, tā teikt, tikai mācībmateriāls. Līdz ar to mācīties bija jau vienkāršāk un patīkamāk, jo, lasot literatūru, prātā ir “bilde” par procesiem dabā.

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Esošos vides zinātnes studentus gribētu uzrunāt varbūt jau ar dzirdētu patiesību, taču tā nekad un nekur nepazudīs – Jūsu izvēle viennozīmīgi ir pareiza, jo mūsu zemeslode spēj “apēst” tik, cik tā spēj un mums visiem kopā ir jādara viss, lai to uzturētu veselīgā formā cik ilgi vien iespējams!

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Docētājiem gribētu izteikt vislielāko pateicību par ticību studentiem, jo studiju laikā ļoti izteikti bija novērojams, ka lektori nepilda tikai skolotāja darbu, bet uz studentiem skatās ar pārliecību, ka katrs, kurā tiek ieliktas šīs zināšanas, var kļūt par izcili vērtīgu profesionāli vides zinātnes jomā.

Maijai ir divi maģistra grādi – bioloģijā un vides zinātnē. 2013 gadā Maija absolvēja LU Bioloģijas fakultātē Bioloģijas maģistra studiju programmu, bet  savu vēlmi paplašināt zināšanas un prasmes viņa piepildīja 2018. gadā iestājoties Vides zinātnes maģistrantūras studiju programmā, kuru sekmīgi absolvēja 2020. gadā. Pašlaik Maijas galvenie darba pienākumi ir saistīti ar meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība saistībā ar meža aizsardzību (t.i., meža kaitēkļi un slimības); meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzības darba kontrolēšana VMD struktūrvienībās; meža bojājumu statistikas apkopošana un analīze; informatīvo materiālu, atskaišu/ziņojumu sagatavošana un informācijas apmaiņa ar citām iestādēm par aktualitātēm meža aizsardzībā.

Spilgtākie iespaidi no studijām vides zinātnē

 Viens no spilgtākajiem iespaidiem, kas man ir dziļi iespiedies atmiņā, ir “Reģionālais lauku kurss vides zinātnē”. Šis kurss izpaudās kā lauka prakse, kuras laikā visi studenti devās četru dienu ilgā braucienā uz dažādiem vides objektiem gan Latvijā, gan Lietuvā. Man visvairāk patika tas, ka prakses programma bija ārkārtīgi daudzveidīga un ka tik relatīvi īsā laikā mēs paspējām apmeklēt tik daudzas un dažādas vietas (mēs pabijām gan atkritumu apsaimniekošanas centrā, gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, gan cementa rūpnīcā, gan kūdras pārstrādes kompānijā, gan dažādās aizsargājamajās dabas teritorijās, tai skaitā, Kuršu kāpu nacionālajā parkā, gan daudz kur citur!). Prakses laikā mums bija arī dažādas interesantas lekcijas – piemēram, Klaipēdas Universitātē mums pastāstīja par vides problēmām un dabas aizsardzību Lietuvā. Man patika, ka prakses laikā studentiem bija iespēja salīdzināt, kas ir kopīgs un kas atšķirīgs vides pārvaldībā un apsaimniekošanā starp Latviju un Lietuvu. Tā man bija nudien nebijusi pieredze. Un vēl – man šis bija neaizmirstams piedzīvojums arī tāpēc, ka bija atsevišķas lietas, kuras es darīju pirmo reizi mūžā (piemēram, nakšņoju kempingā)!

Otra lieta, kas man ir tikpat spilgti palikusi atmiņā, ir maģistra darba izstrāde. Pēc savas pirmās izglītības es esmu biologs, tāpēc sākotnēji man bija doma, ka savu maģistra darbu vides zinātnē es varētu izstrādāt par kādu tēmu, kas būtu saistīta ar bioloģiju – piemēram, es varētu rakstīt darbu par kukaiņiem kā vides bioindikatoriem, jo man ir visas nepieciešamās iemaņas (tai skaitā, es māku veikt kukaiņu ievākšanu lauka apstākļos, veikt kukaiņu sugu noteikšanu utml.). Taču beigās viss izvērtās pavisam negaidīti un es paņēmu tēmu, kas man bija pavisam sveša – vides pārvaldība. No vienas puses man bija nedaudz bail ņemt šo tēmu, jo man tas bija kaut kas nezināms, taču no otras puses man gribējās pamēģināt kaut ko jaunu. Tomēr risks attaisnojās un tagad es droši varu teikt, ka es noteikti nenožēloju savu izvēli, jo beigās man viss maģistra darba izstrādes process izvērtās par lielu piedzīvojumu! Mani ļoti aizrāva tas, ka man bija iespēja darīt daudzas lietas, kuras es nekad agrāk nebiju darījusi, tai skaitā dziļi un detāli pētīt pašvaldības plānošanas dokumentus (tai skaitā arī tādus, kas nav publiski pieejami), veikt daudzas un dažādas intervijas ar ļoti atšķirīgu jomu speciālistiem, dokumentēt un izvērtēt vides komunikācijas infrastruktūru īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piedalīties pašvaldības domes sēdē, izstrādāt uzmetumu jaunam plānošanas dokumentam u.c.!! Ja godīgi, es vēl aizvien nespēju noticēt, ka es to visu tiešām piedzīvoju! Tā bija neatsverama pieredze, kuru es citos apstākļos nekad nebūtu ieguvusi!

Kādas zināšanas un prasmes no studiju laikā iegūtajām iznāk visvairāk pielietot, pildot pašreizējos darba pienākumus?

Pildot savus pašreizējos darba pienākumus man visvairāk iznāk pielietot tās zināšanas un prasmes, kuras es ieguvu kursā “Ievads ģeogrāfiskajās informācijas tehnoloģijās”. Agrāk es no ĢIS lietām neko daudz nesapratu, taču pateicoties minētajam kursam, es apguvu pamatus telpisko datu apstrādē ar ArcGIS un QGIS programmām, un tagad man šīs prasmes lieti noder manā darbavietā, jo tagad man ir iespēja strādāt arī ar kartogrāfisko materiālu un uzlikt uz kartes sev vajadzīgos datus (piemēram, meža kaitēkļu un slimību konstatācijas vietas, VMD izsniegto ciršanas apliecinājumu vietas utml.).

Vēlējums pašreizējiem vides zinātnes studentiem!

Pašreizējiem vides zinātnes studentiem es novēlu, lai jūs visā pilnībā izbaudiet studiju laiku Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, jo ļoti iespējams, tas jums būs viens no neaizmirstamākajiem posmiem jūsu dzīvē! Man tā bija pavisam noteikti!!

Vēlējums Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem!

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētājiem es novēlu, lai jūs arī turpmāk esat tādi, kādus es jūs vienmēr atcerēšos – atsaucīgi, sirsnīgi un pretimnākoši pret ikvienu studentu. Kamēr es studēju šajā fakultātē, es jutos kā lielā ģimenē, jo visu laiku varēja just rūpes un ieinteresētību no mācībspēkiem, kuri vienmēr bija gatavi palīdzēt jebkurā situācijā un nekad neatteica palīdzību! Sevišķi patīkami mani pārsteidzas tas, cik ļoti fakultātes mācībspēki rūpējās par to, lai pilnīgi visi studenti aizietu līdz galam un laicīgi izstrādātu savus maģistra darbus – proti, fakultāte katram studentam rūpīgi sekoja līdzi un vajadzības gadījumā atbalstīja, stiprināja un iedrošināja. Es domāju, ka tik lielas rūpes par studentiem, kādas ir raksturīgas Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, noteikti nav nevienā citā fakultātē! Pateicoties šai fakultātei un tās mācībspēkiem, man šie divi maģistrantūras gadi vienmēr paliks ļoti siltā atmiņā. Tāpēc es novēlu, lai šo sirsnību un ģimenes sajūtu jūs saglabātu arī turpmāk, jo, manuprāt, tā ir viena no lielākajām vērtībām.