Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Vides aizsardzības katedra
Pēdējās izmaiņas veiktas:
20.02.2012

Vides aizsardzības katedras veidošanās vēsture ir cieši saistīta ar vides zinātnes kā jauna studiju virziena iedibināšanu Ģeogrāfijas fakultātē 1990. g., kad ievērojamā Latvijas ģeologa un jūras krasta procesu pētnieka prof. Gunta Eberharda vadībā tika izveidota Dabas vides aizsardzības un atjaunošanas katedra. Sākotnēji katedras mācību spēki ir ķīmiķi s prof. Māris Kļaviņš, ģeogrāfs un augsnes pētnieks prof. Oļģerts Nikodemus, biologs doc. Gunārs Daija, hidrobiologs prof. Pēteris Cimdiņš, ķīmiķe Lidija Raģele, botāniķi asist. Inese Silamiķele. Tajā ietilpa Augšņu laboratorija. Vēlākajos gados (1995.- 2002. g.) katedras nosaukums tika mainīts, tā ievērojami pieauga, piesaistot vairākus speciālistus no LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas un Bioindikācijas laboratorijām:, hidrobioloģi, asoc. prof. Guntu Spriņģi, biologu asoc. prof. Viesturu Meleci, un zoologu asist. Jāni Ventiņu. Minētās laboratorijas veic pētījumus par Latvijas ūdens un sauszemes ekosistēmu izmaiņām antropogēnā faktora, tai skaitā vides piesārņojuma ietekmē. 1995. g. katedrā sāka strādāt bijušais LU Fizikas institūta fiziķis asoc. prof. Magnuss Vircavs. Dažādu nozaru zinātnieku iekļaušana katedrā ļāva attīstīt augstas kvalitātes uz zinātniskajiem pētījumiem balstītas vides zinātnes studiju programmas, nostiprināja fakultātes saites ar institūtu zinātniskajām laboratorijām. Blakus Augšņu laboratorijai, tika nodibināta LU ĢZZF Vides kvalitātes monitoringa laboratorija un Vides bioloģijas centrs pie LU Bioloģijas institūta. Tas viss radīja priekšnoteikumus Vides zinātnes nodaļas izveidošanai fakultātē, kuras vadītājs kopš ir prof. Oļģerts Nikodemus. 2003.g. katedras mācību spēkus papildināja LU Hidroekoloģijas institūta hidroķīmiķis doc. Juris Aigars un jūras hidrobioloģe Maija Balode. 2004. g. sadarbībā ar LU Bioloģijas institūtu tika izveidota Vides indikācijas mācību laboratorija.

Vides kvalitātes izpēte un dabas aizsardzība ir viens no galvenajiem vides zinātņu uzdevumiem, kās tiek realizēti vairāku nozaru - vides ķīmija, ekotoksikoloģija, dabas aizsardzība, un šajās nozarēs ietilpstošo pētījumu virzienu – vides piesārņojuma kontrole, bioindikācija un biomonitorings ietvaros. Šo vides zinātņu pētījumu objekts ir vides piesārņojums, tā migrācija, ķīmisko vielu transformācija, bioakumulācija un bioloģiskās iedarbības mehānismi, dažādu cilvēka saimnieciskās darbības formu kā arī globālā klimata izmaiņu ietekme uz ekoloģiskajām sistēmām, to aizsardzība un optimizācija. Vides kvalitātes un ilgtspējīgās attīstības nodrošināšana  ir viena no ES prioritātēm, un tās realizēšanai nepieciešamo instrumentu – vides un dabas aizsardzības un kontroles institūciju izveidei un darbības nodrošināšanai ir nepieciešams liels skaits kvalificētu vides speciālistu. ‘To sagatavošana nav iedomājama bez dziļām zināšanām tajās vides zinātnes apakšnozarēs, kas saistītas ar vides kvalitātes novērtēšanu un kontroli Dabas aizsardzības katedras uzdevums ir šo vides zinātņu nozaru pētījumu attīstīšana un studiju kursu nodrošināšana.