Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Vides zinātnes nodaļa
Pēdējās izmaiņas veiktas:
09.02.2016
Vides zinātnes nodaļas kolektīvs (2016.g.)
Pirmajā rindā no kreisās: doc. K. Āboliņa, asoc. prof. G. Spriņģe, doc. Z. Penēze, lietv., doc. I. Silamiķele; Otrajā rindā no kreisās: prof. M. Kļaviņš, prof. O. Nikodemus, stud. met. S. Strazdiņa, asoc. prof. M. Vircavs; Trešajā rindā no kreisās: prof. V. Melecis, doc. J. Ventiņš, pētn. R. Kasparinskis, pasn. J. Lapinskis

Vides zinātnes nodaļa

Vides studijas nozīmē ne tikai izvēlēto studiju priekšmetu apgūšanu, bet vispirms pārliecību par veicamā darba nepieciešamību gan studentiem, gan pasniedzējiem. Tieši šī pārliecība bija galvenais faktors, kas 1991. gadā motivēja izveidot vides zinātnes studijas, bet 1993. gadā – Vides zinātnes nodaļu. Tomēr Latvijas dabas izpēte un tās aizsardzības jautājumi ir bijuši uzmanības lokā, studiju un pētnieciskā darba centrā jau kopš Ģeogrāfijas fakultātes radīšanas brīža. Tajā pašā laikā vides studiju attīstību fakultātē lielā mērā ir noteikusi vides zinātnes sistēmas izveide Latvijā. Pašlaik vides zinātne pastāv kā patstāvīga zinātņu nozare ar vairākām apakšnozarēm, tādas ir, piemēram, vides ķīmija, ekotoksikoloģija, vides politika, vides pārvaldība, vides inženierzinātnes un citas. Latvijas Universitātē ir izveidojusies vides izglītības sistēma. Vides studijas tiek realizētas bakalaura, maģistra un doktora studiju līmenī. Ar katru gadu pilnveidojas studiju programmas vides zinātnē. Studiju programmās ienākuši tādi jauni studiju kursi kā dabas un vides procesu modelēšana, vidi saudzējošas tehnoloģijas, riska analīzes pamati un citi. Studentiem studijas atvieglo izdotās mācību grāmatas un metodiskie materiāli vides zinātnes apakšnozarēs. Vides zinātnē tiek veikti daudzi nozīmīgi akadēmiski un praktiski pētījumi, kurus pirmkārt raksturo to interdisciplinārā pieeja un orientācija uz noteiktu, aktuālu problēmu risinājumiem.

KĀ MĒS ATTĪSTĪSIMIES NĀKOTNĒ?

Mūsu izaugsmes plāni saistās ar akadēmisko vides studiju turpmāko attīstību, kas spētu nodrošināt Latvijas tautsaimniecību, izglītības un zinātnes sistēmu ar augsti kvalificētiem akadēmiski izglītotiem vides zinātnes speciālistiem; profesionālās vides izglītības veidošanu un attīstību, kas spētu nodrošināt ar darba tirgū konkurētspējīgiem speciālistiem valsts, pašvaldības un privāto kompāniju vides pārvaldes un aizsardzības un citas ar vides zinātni saistītas jomas; koordināciju starp pētnieku grupām, kuras darbojas vides zinātnes virzienos, un augstu prasību radīšanu akadēmiskajam darbam vides zinātnē.

Vides zinātnes studijas un pētniecība līdz šim ir attīstījusies sekmīgi, un tas ir uzskatāms par būtisku priekšnosacījumu nākotnē, bet viens no galvenajiem faktoriem, kas to noteicis, ir sekmīgā sadarbība ar citām fakultātes studiju programmām, radošā un draudzīgā atmosfēra fakultātē, kas savukārt ir gan pasniedzēju, gan studentu, gan arī absolventu nopelns.

 

Vides zinātnes nodaļas vēsture

Vides izglītībai Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē ir senas un stabilas tradīcijas un tās lielā mērā saistās ar dažādu dabas aizsardzības kursu docēšanu fakultātē sākot jau no 60-tiem gadiem. Dabas aizsardzības jautājumi ir integrāli studiju un pētījumu sastāvdaļa fakultātes dzīvē un mācībspēku darbā. Lekciju kursu “Dabas aizsardzība” Fiziskās ģeogrāfijas katedrā sāka lasīt 60-tajos gados, bet vēlāk tika lasīts kurss “Dabas aizsardzības vēsture”. Augstskolu komisijas ietvaros tika sagatavota un 1980.gadā izdota mācību grāmata “Dabas aizsardzība” (autori: I.Danilāns, G.Eberhards, M.Kalniņa, Z.Lindberga, A.Melluma, D.Pīrāgs, A.Pope, J.Rimšs, R.Stalbovs, J.Strautmanis, E.Tauriņš, J.Vīksne, E.Vimba) augstskolu studentiem, šī grāmata studijās tika izmantota līdz pat 1989.gadam.

Būtisku ieguldījumu vides aizsardzības jomā sniedza diskusija Atmodas laikā un fakultātes mācībspēku iesaistīšanās sabiedrībā tolaik aktuālās diskusijās par dabas aizsardzības nacionālās identitātes un kultūrvēstures jautājumiem. Fakultātes pasniedzēji, piemēram, G.Eberhards, O.Nikodemus, G.Daija u.c. aktīvi iesaistījās sabiedrībā notiekošās diskusijās, vienlaikus pilnveidojot un attīstot studiju saturu, lai fakultāte atbilstu Latvijas kā nacionālas valsts prasībām. 1990.gadā tika nodibināta dabas vides aizsardzības un atjaunošanas katedra, kuras pirmais vadītājs bija G.Eberhards. Tika uzsāktas bakalaura un maģistra studijas vides zinātnē. Katedrā sāka strādāt dažādu zinātņu pārstāvji: ģeogrāfi – G.Eberhards, O.Nikodemus, I.Mūrnieks, A.Celmiņa, biologi – G.Daija, V.Melecis, ķīmiķis – M.Kļaviņš. Līdz ar to katedras kolektīvs kopā ar vieslektoriem (V.Segliņš, J.Raipulis u.c.) no dažādiem zinātniskajiem institūtiem un valsts pārvaldes institūcijām nodrošināja interdisciplināru pieeju vides speciālistu sagatavošanā. Programmu ietvaros studentiem bez pamatkursiem ģeogrāfijā bija iespējams klausīties tādus lekciju kursus kā “Lietišķā ģeoekoloģija” (G.Eberhards), “Latvijas faunas aizsardzība ar zooloģijas pamatiem” (G.Daija), “Vides ķīmija un piesārņojums” (M.Kļaviņš), “Baltijas jūras hidroloģiskie un hidroķīmiskie apstākļi” (I.Mūrnieks), “Vispārīgā ekoloģija” (V.Melecis), “Piesārņojošo vielu cirkulācija un izkliede biosfērā” (O.Nikodemus), “Vides politika” (V.Segliņš) u.c.

Dabas vides aizsardzības un atjaunošanas katedras izveidošana, kurai sekoja arī vairāku laboratoriju veidošana, kalpoja par pamatu Vides zinātnes nodaļas dibināšanai 1996.gadā. 2001.gadā vides zinātnes studiju programmas tika akreditētas, bet to atkārtota akreditācija (uz pilnu studiju laiku) notika 2007.gadā.

 

Kas ir vides zinātne?

Vides zinātne ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēku un dabas savstarpējo mijiedarbību, cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi uz atmosfēras, ūdens un augsnes kvalitāti.

Vides zinātnes interešu lokā ir jautājumi, kas saistīti ar dabas resursu racionālu izmantošanu un  dabas aizsardzības sistēmas piln­veidošanu.

Praktisko zinātnisko pētījumu ietvaros tiek izstrādātas konkrētas rīcības un priekšlikumi cilvēka darbības ietekmes uz vidi minimizēšanai vai arī novēršanai.

Pašlaik sevišķi aktuāli vides zinātnes jautājumi ir saistīti ar klimatu pārmaiņu izpēti, videi draudzīgas enerģētikas attīstību un jūras vides aizsardzību.

Vides zinātnē ir vairākas apakšnozares: dabas aizsardzība, vides ģeogrāfija, vides ķīmija, ekotoksikoloģija, vides pārvaldība, vides inženierzinātne.

 

Ko piedāvā studiju programma?

Studijas vides zinātnes bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās nodrošina Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļa. Uzņemšana notiek trīsgadīgajā vides zinātnes bakalaura studiju programmā un divgadīgajā maģistra studiju programmā.

Studiju laikā studentiem lekcijas lasa un praktiskos darbus vada Latvijā pazīstami speciālisti vides zinātnē, ģeogrāfijā, bioloģijā un citās jomās. Atsevišķas tēmas docē viesprofesori no Lielbritānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un citām valstīm.

Vides zinātnes studiju programmas studentiem ir iespējams atsevišķus kursus, gan arī vairākus semestrus studēt Eiropas un ASV augstskolās. 2011. gadā noslēgti studentu apmaiņas līgumi ar 14 valstu universitātēm.

Sadarbība pastāv ar Skandināvijas valstu augstskolām – Stokholmas, Lundas, Linčepingas, Gēteborgas Universitātēm un Karalisko tehnisko Institūtu Zviedrijā; Helsinku, Ivaskilas, Turku Universitātēm Somijā; Roskildes, Kopenhāgenas Universitātēm Dānijā, Pilmutas Universitāti Lielbritānijā, Rietummičiganas Universitāti ASV, Trīres Lietišķās zinātnes Universitāti (Vācija) un citām universitātēm un pētniecības institūtiem.

Studiju kvalitāti apliecina ne tikai mūsu studentu spējas iekļauties un sekmīgi studēt partneraugtskolās, bet arī tas, ka pēc bakalaura studiju beigšanas mūsu studenti spēj sekmīgi turpināt studijas ārvalstu augstskolās maģistrantūrā un doktorantūrā, kā arī iekļauties starptautiski atzītu uzņēmumu darbā.

Strauji tiek attīstītas e-studijas, nodrošinot studentiem pieeju studiju materiāliem arī interneta vidē. Patstāvīgās studijas iespējams veikt kādā no trim datorklasēm vai izmantot bezvadu interneta pieslēgumu jebkurā vietā fakultāte. Plaša vides zinātnes nozares literatūra ir pieejama fakultātes bibliotēkā, bet ērta literatūras studēšana iespējama lasītavā.
Studenti tiek iesaistīti Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē notiekošajos pētījumos:

Latvijas iekšzemes ūdeņu kvalitātes izpētē (prof. M. Kļaviņš, asoc. prof. G. Spriņģe), jūras vides piesārņojuma izpētē (doc. J. Aigars), mūsdienu jūras krastu procesa pētījumos (asist. J. Lapinskis), dažādu vides faktoru ietekmes uz sauszemes ekosistēmām izpēte (prof. V. Melecis, lekt. J.Ventiņš, doc. I. Silamiķele), purvu (asoc. prof. Laimdota Kalniņa), ainavu un augsnes izpētē (prof. O.Nikodemus, doc. Z.Penēze, R.Kasparinskis) un klimata pārmaiņu izpētē (prof. A. Briede). Aizvien lielāku nozīmi vides pētījumu spektrā iegūst pētījumi saistībā ar vides pārvaldību, tanī skaitā teritoriju apsaimniekošanu (doc. K. Āboltiņa un citi).

Vides zinātnes studenti ir iesaistījušies arī vides monitoringa programmu izpildē,  kā arī dažādu praktisku vides problēmu risināšanā. Piemēram: apdzīvoto vietu un lauku pašvaldību teritoriju plānojumu un vides plānu izstrādāšanā, apdzīvoto vietu ūdensapgādes jautājumu risināšanā, dažādu būvju ietekmes uz vidi novērtējuma procesos.

 

Kādas ir darba iespējas, beidzot vides zinātnes studiju programmu?

Vides jautājumi nozīmē ne tikai dabas aizsardzību, kontroli, inspekcijas darbu! Tomēr darba iespējas, beidzot vides zinātnes studiju programmu vispirms paveras ne tikai LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmas iekšienē, tās reģionālajās pārvaldēs, bet arī vides pārvaldēs pašvaldībās, Valsts vides dienestā, mežu un ūdeņu apsaimniekošanas struktūrās, Zemes dienestā un citur. Nozīmīga darba vieta studiju programmas beidzējiem ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Daudzi studiju programmas beidzēji nodarbojas ar ainavu apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumiem, strādā ar mežu apsaimniekošanas jautājumiem un aizsargājamajās teritorijās.

Studiju saturā, lai nodrošinātu absolventu konkurētspēju liela vērība tiek pievērsta iemaņām un zināšanām, kuras nepieciešamas, lai spētu iesaistīties ražošanā, izstrādājot jaunus produktus un padarot ražošanu videi draudzīgu, respektīvi, tehnoloģisko procesu pilnveidošanai un uzlabošanai.

 

Pievienojies vides zinātniekiem - aicina studenti!

Ivo Lemšs, Vides zinātnes maģistratūras 2.kursa students

Vides zinātnes studijas ļauj padziļināti izprast jautājumus par procesiem dabā, to dabisko izcelsmi, bet pats galvenais saprast kopsakarības kā cilvēks iederas apkārtējā vidē un kā "cilvēks" ietekmē vidi (antropogēnais piesārņojums u.t.t.). Pēc studiju beigšanas vai jau studiju laikā ir iespēja atrast darbu vides institūcijās vai iesaistīties projektu sagatavošanā, kas ir saistīti ar vides lietām.


Madara Ozoliņa, Vides zinātnes bakalaura 4. kursa studente

Vides zinātnes studijas nav tikai akadēmiskas zināšanas vai laboratorijas darbi – tās ir studijas, kur iemācās arī domāt – domāt plašāk un redzēt tālāk!

Dace Kaupuža, Vides zinātnes maģistratūras 1.kursa studente

Vides zinātnes studijas ietver daudz un plašus informācijas virzienus/disciplīnas (augsnes zinātni, ģeoloģiju, ainavu mācību, ekoloģiju, vides ētiku u.c.), kurus apgūstot, tiek sniegtas lielas iespējas pilnveidoties un strādāt dažāda rakursa organizācijas un iestādēs (gan valsts, gan privātajā sektorā). Līdz ar to vides zinātnes studentiem nav problēmu ar atalgota, oficiāla darba atrašanu. Turklāt, šis studiju virziens ir piemērots tādiem studēt gribošiem jauniešiem, kuriem patiesi rūp apkārtējās vides stāvokļa uzlabošana, tādēļ, studējot vides zinātni, tiek sniegts ieskats dažādu vides problēmu cēloņu apzināšanā, faktiskā stāvokļa konstatēšanā, kā arī iespējamo problēmu risinājumu apzināšanā. Līdz beidzot teorētiskās zināšanas tiek nostiprinātas lauku praksēs, kurās ir iespēja pilnveidot lekcijās apgūto, kā arī tuvāk iepazīties ar fakultātes biedriem un labi pavadīt laiku Ģeogrāfijas fakultātes prakses vietā (Lodes muižā) un mācību ekskursiju braucienos.