Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Veiksmes stāsti - vai tiem palīdzēja ģeoloģijas studijas LU?
Pēdējās izmaiņas veiktas:
18.05.2017
Inga Sevastjanova
Inga Sevastjanova. Lauka ekspedīcijā Rietumtimorā
Inga Sevastjanova. Lauka ekspedīcijā Ķīnā
Inga Sevastjanova. Lauka ekspedīcijā Ķīnā
Inga Sevastjanova. Lauka ekspedīcijā Ķīnā
Lauka ekspedīcijā Austrālijā
Normunds Stivriņš
Normunds Stivriņš. Urbjot un iegūstot ezera nogulumus pie Svinatjelljokull ledāja malas, Islande
Normunds Stivriņš. Urbjot un iegūstot paraugus pie Bardarlaug vulkāna krātera; fonā redzams Snaefellsjokull vulkāns, Islande
Normunds Stivriņš. Platformas uzstādīšana, lai varētu veikt urbšanas/paraugošanas darbus līdz 60 m dziļumam, Mondsee ezers, Austrija
Normunds Stivriņš. Urbšanas darbi ezerā no ledus ar mērķi iegūt pilnīgu griezumu par pēdējo apm. 15000 gadu seniem nogulumiem, Lietuva
Normunds Stivriņš. Āraišu ezera nogulumu pētījumi un paraugu noņemšana, sasniedzot urbuma dziļumu 24.27 metri
Normunds Stivriņš. Paraugošana Āraišu ezerā ar gravitācijas urbi/paraugotāju
Liene Spruženiece
Liene Spruženiece. Atseguma dokumentēšana Bergenas apkārtnē, RNorvēģijā
Liene Spruženiece. Paraugu ievākšana no spēcīgi metamorfizētiem kristāliskiem iežiem Bergenas apkārtnē, RNorvēģijā
Liene Spruženiece. Ģeoloģijas jautājumu diskusijas Bergenas apkārtnē, RNorvēģijā
Liene Spruženiece. Iežu zāģēšanas laboratorijā, sagatavojot paraugus plānslīpējumu izgatavošanai, Macquarie University, Sidneja, Austrālija
Liene Spruženiece. Ģeologu apmācība Svalbārā. Leduslāči - viens no riska faktoriem lauka darbu laikā
Toms Buls
Ilze Vircava
Ilze Vircava kopā ar kolēģiem Andri Karpoviču un Ģirtu Stinkuli pie Lielās Ellītes alas, Baltijas 8. starptautiskās stratigrāfijas konferences lauka ekskursija
Inga Piese
Inga Piese: "Gan pats studiju process kopumā, gan arī lauka studijās iegūtās zināšanas ir liels ieguvums, kas man noder strādājot ģeoloģijas jomā!". Lauka kurss reģionālajā ģeoloģijā Polijā.
Inga Piese: "Gan pats studiju process kopumā, gan arī lauka studijās iegūtās zināšanas ir liels ieguvums, kas man noder strādājot ģeoloģijas jomā!". Lauka kurss reģionālajā ģeoloģijā Polijā.

Inga Sevastjanova

  • absolvējusi LU ĢZZF Ģeoloģijas bakalaura studiju programmu

  • studiju laikos LU ĢZZF jau kopš 1. kursa sākusi strādāt LU Ģeoloģijas institūtā par ģeoloģijas tehniķi

  • ieguvusi ģeoloģijas doktora grādu Londonas Karaliskajā Holovejas Universitātē (Royal Holloway University of London), Lielbritānijā

  • pētniece DA Āzijas Pētījumu Grupā  Londonas Karaliskajā Holovejas Universitātē Lielbritānijā (Post Doctoral Research Fellow, SE Asia Research Group (SEARG), Department of Earth Sciences, Royal Holloway University of London)

 

Normunds Stivriņš

  • absolvējis LU ĢZZF Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu

  • bakalaura studiju laikā LU ĢZZF laborants, laboratorijas asistents Kvartārvides laboratorijā

  • studē doktorantūrā Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ģeoloģijas Institūtā (specialitāte: paleolimnoloģija / ekoloģija / botānika), Igaunijā

  • pašlaik ģeoloģijas tehniķis Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ģeoloģijas institūtā, Igaunijā

 

Liene Spruženiece

  • absolvējusi LU ĢZZF Ģeogrāfijas bakalaura un ģeoloģijas maģistra studiju programmu

  • studiju laikos LU ĢZZF darbojusies ESF projektos par asistenti Pamatiežu ģeoloģijas katedrā un ģeologu Ģeoloģijas nodaļā

  • absolvējusi maģistrantūras studijas pētniecības centrā „Physics of Geological Processes”, Oslo Universitātē, Norvēģijā

  • pašlaik studē doktorantūrā Macquarie University Sidnejā, Austrālijā

 

Inga Piese

  • absolvējusi LU ĢZZF Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu

  • studiju laikos LU ĢZZF darbojusies ESF projektā par asistenti Kvartārģeoloģijas un ģeomorfoloģijas laboratorijā

  • ģeoloģe Zemes dzīļu daļā VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

 

Jānis Lukševičs

  • absolvējis LU ĢZZF Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu

  • valdes loceklis, ģeologs SIA „Geolite”

 

Ilze Vircava

  • absolvējusi LU ĢZZF Ģeoloģijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu

  • docente Augsnes un augu zinātņu institūtā, Lauksaimniecības fakultātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē

 

Toms Buls

  • absolvējis LU ĢZZF Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu

  • studējis Kopenhāgenas Universitātē Ģeoloģijas maģistra studiju programmā "Sedimentary basin analysis" novirzienā, Dānijā

  • studē doktorantūrā Kopenhāgenas Universitātē (projektā "Experimental sedimentological studies of chalk ooze"), Dānijā

 

Kā Tu atceries studiju laiku LU ĢZZF?

Inga S. - Ar smaidu - tas bija jauks laiks! Pirmais studiju gads bija ļoti grūts, jo iestājeksāmenos netiku budžeta grupā un ar visiem spēkiem centos šo situāciju uzlabot. Pēc 1. kursa, rotācijas rezultātā, iekļuvu budžeta grupā un dzīve kļuva priecīgāka! Lauka studijas, laipni pasniedzēji un jauks kolektīvs arī vienmēr padarīja studijas patīkamas.

Normunds - Atceros ar smaidu :). Protams, atminos arī saspringtos sesiju grafikus, kuru laikā kafija tika izdzerta „spaiņiem”, kas vien norāda, ka eksāmeniem jāmācās jau laicīgi, nevis pēdējā brīdī.

Liene - Pozitīvi. Tas bija aizraujošs un notikumiem pilns laiks manā dzīvē. Studēju to, kas mani interesēja un lekcijas apmeklēju ar prieku.

Jānis L. - Kā ļoti jauku laiku savā dzīvē! Uzsākot studijas, nemaz nebija īsti jausmas, kur tās aizvedīs - vienkārši man ļoti patika daba, kā arī par ģeoloģijas jomu jau pirms tam daudz zināju, jo abi vecāki ir ģeologi – paleontologi. Mans kurss bija ļoti draudzīgs, studiju gados ieguvu daudz jaunu draugu. Mēs joprojām diezgan bieži satiekamies uz sazināmies. Studiju laikos kopā gan mācījāmies, gan ballējāmies. Tajos laikos studiju programma patika. Tad bija 4-gadīgā studiju programma un nebija tādas steigas ar mācībām. Bez ļoti lielas pārpūles visu varēja paspēt izstudēt, pie tam, mierīgi mācoties, arī daudz informācijas „palika prātā”.

Inga P. - Kā ļoti pozitīvu laiku savā dzīvē! Gan pats studiju process kopumā, gan arī lauka studijās iegūtās zināšanas ir liels ieguvums, kas man noder strādājot ģeoloģijas jomā. Ļoti pozitīvas atmiņas palikušas par lauka kursos pavadīto laiku. Ģeoloģijas nodaļas pasniedzēji priecēja ar pozitīvo un vienmēr pretimnākošo attieksmi studiju laikā.

Toms - Studiju laiks saistās ar pozitīvām atmiņām. Nešauboties visinteresantākais laiks tika pavadīts lauka kursos – Lodesmuižā, Igaunijā, Polijā, tad arī varēja sākt pielietot teoriju praksē, kā arī izbaudīt atpūtu pie dabas labā kompānijā.

Ilze - Pozitīvi.

Varbūt vari minēt kādu spilgtu piemēru vai notikumu no studiju laika un studenta dzīves?

Inga S. - Studiju laikā, un īpaši jau lauka studiju laikā, bija daudz spilgtu piemēru. Bieži atceros kā ar kolēģiem „klīdam” apkārt Lodes muižai, vākdami iežus kolekcijām vai kā smērējam pusdienu sviestmaizītes kādas Igaunijas pilsētas centrā (tādām aktivitātēm pavisam neparedzētajā vietā). Tomēr vislabāk atmiņā palika brauciens uz Oņegas ezera krastu Krievijā kopā ar pasniedzējiem un maģistrantūras/doktorantūras studentiem. Bija jauki pa dienām čakli strādāt, dokumentējot atsegumus, pētot devona nogulumiežus un fosīlijas un vakarus pavadot pie ugunskura - sarunās par dzīvi, dziedot un pat padejojot.

Normunds - Vienu konkrētu notikumu nevarēšu izcelt, bet varu vien teikt, ka studējot LU ĢZZF tu neesi tikai students, bet gan daļa no lielās „ģeogrāfu mafijas” saimes, kas nav mazsvarīgi, jo vienmēr vari paļauties uz saviem biedriem un otrādi. Studiju laiks, kā jau studentam: dzīvošana no stipendijas līdz stipendijai, ar ģitāru rokās un kādu ģeoloģijas mācību grāmatu spilvena vietā.

Liene - Protams, kā jau ĢZZF studente, nevaru šeit nepieminēt mūsu slavenās lauka studijas - vasaras Lodesmuižā, nodarbojoties ar visu apkārtnes pauguru zondēšanu, veicot ģeomorfoloģisko kartēšanu, metriem dziļu bedru rakšanu augsnes izpētes vajadzībām, āmuriem bruņotu ģeologu iebrukumus iežu karjeros, zvaigžņu pētīšanu caur teodolītu, naktis, kas pavadītas, rakstot kopīgās grupu atskaites, dziesmotus vakarus pie ugunskura un galda tenisa turnīrus. Šāda pieredze nav iegūstama nekur citur, un vienmēr paliks manā atmiņā par studiju laiku Latvijas Universitātē!

Jānis L. - Visvairāk patika vasaras lauka studijas Lodes muižā, kur ziemā iegūtās zināšanas varēja pielietot dzīvē. Visspilgtāk atmiņā ir ģeomorfoloģijas lauka kurss, kurā zīmējām kartes, kā arī uzzinājām katra paugura un ielejas veidošanās apstākļus. Pašiem bija kājām jāiet lieli attālumi un jāpēta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve. Reizēm uznāca negaiss vai sanāca nedaudz apmaldīties, bet tas viss piederas pie lietas! Protams, ģeorallijs (visas fakultātes brauciens ar laivām pa upi) arī ir ļoti spilgts notikums, kas tuvina ne tikai kursabiedrus, bet visus fakultātes studentus un veterānus. Joprojām katru pavasari un rudeni braucu ģeorallijā!

Inga P. - Bakalaura studiju laikā eksāmens „Kvartārģeoloģijā” norisinājās Lodesmuižā - profesors Segliņš sasēdināja mūs visus ap ugunskuru un mēs pēc kārtas atbildējām uz jautājumiem. Turpat laukā rakstījām eksāmena rakstisko daļu, kur un kā katram ērtāk – sēžot, tupus vai pusguļus.

Gulēšana teltīs gandrīz visa lauka kursa laikā Igaunijā, bija laba dzīves skola. Studijas saistās ne tikai ar patīkamām lauka studiju atmiņām, bet arī ar eksāmenu stresu, dažādu darbu izpildi un, protams, ar lielu gandarījumu  dienā, kad izsniedza diplomu. Izlaidumā bija skumji - tik jauks posms dzīvē noslēdzas, tomēr apziņa, ka liels darbs ir padarīts un iegūta izglītība, sniedza patīkamu lepnuma un gandarījuma sajūtu.

Toms - Katram ģeologam vajadzētu vismaz vienreiz aizbraukt rudens vai pavasara ģeorallijā (vislabāk abos) - spilgtas atmiņas garantētas! Ģeoloģijas studentam būtu ieteicams apmeklēt EUGEN (European Geosciences Students Network)  - sapulcēšanos kādā no Eiropas valstīm. Esmu bijis EUGEN Itālijā un Šveicē, kas bija ļoti interesanti pasākumi, ļaujot iepazīt gan ārvalstu ģeoloģiju, gan pašus ģeologus.

Ilze - Viens no spilgtākajiem piemēriem ir lauku darbi ziemā -16°C – zilas debesis, spīd saule, koki apsarmojuši balti, bet mēs kūpošā skatrakuma bedrē veicam dokumentāciju un ievācam paraugus. Atminos arī alu meklējumus un pētīšanu bakalaura darbam  – aizraujoši un neaizmirstami!

Kādi bija Tavi lielākie ieguvumi studējot LU ĢZZF?

Inga S. - Ieguvumi? Grūti pateikt. 4. kursā man paveicās kļūt par Ilmāra Gēmuta stipendijas ieguvēju. Tas man deva pārliecību par savām spējām un drosmi mēģināt kaut ko jaunu. No sakrātās stipendijas daļēji apmaksāju braucienu uz interviju ar DA Āzijas Pētījumu Grupu 2006. gadā. Šī stipendija kardināli mainīja manu dzīvi! Tomēr, manuprāt, tas bija draugu un pasniedzēju, kas mani rosināja pieteikties stipendijai, nevis mans ieguvums.

Normunds - Specifiskas jomas izglītība, kas ļauj atrast darbu ģeoloģijas darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs. Man interese par savu nozari ir 24 stundas un 7 dienas nedēļā, kas liecina - pasniedzēji spējuši pasniegt interesantus faktus par ģeoloģiju un saistītajām nozarēm; spēja loģiski spriest, ka ir kaut kas cits arī ārpus „rāmīša” un laikam ejot, vecās dogmas/uzskati var mainīties – „akmenī cirstais” ne vienmēr būs taisnība!

Liene - Zināšanas. Esmu ļoti pateicīga LU ĢZZF par daudzajām iespējām, kuras man tika sniegtas studiju laikā. Ieguvu stipendijas gan no LU budžeta, gan no privātiem mecenātiem – „Jāņa un Elfrīdas Rutku fonda” līdzekļiem, kas man deva iespēju maksimāli daudz laika veltīt studijām. Tāpat arī starpvalstu sadarbības līgumu ietvaros studēju gan Nīderlandē (ar ERASMUS stipendiju), gan Norvēģijā (ar EEZ stipendiju). Kā asistente strādāju LU ĢZZF Pamatiežu ģeoloģijas katedrā Eiropas Sociālā fonda projekta „Ģeoloģijas bakalaura studiju modernizēšana LU”. Tas ļāva saprast, ka akadēmiskā vide ir vieta, kur vēlos darboties arī pēc studiju beigšanas. Tāpat arī no pasniedzējiem vienmēr saņēmu atsaucīgu un pretimnākošu attieksmi. Īpaši pateicīga esmu Ģirtam Stinkulim, Ervīnam Lukševičam un Laimdotai Kalniņai, kas mani ņēma līdzi ekspedīcijās, izbraukumos uz lauka darbiem, kā arī iesaistīja lauka kursu vadīšanā un konferenču organizēšanā. Domāju, ka šī daudzveidīgā pieredze bija man liela priekšrocība tālākajās gaitās pēc programmas absolvēšanas.

Jānis L. - Lielākais ieguvums - apguvu ģeoloģiju. Protams, kā jau jebkurā augstskolā, mācoties sanāk iemācīties zinātnisko pieeju dzīvei – jebkuru problēmu var atrisināt ar testēšanu un eksperimentēšanu.

Inga P. - Teorētiskās zināšanas un pamatprincipu ģeoloģijā apgūšana; praktiskās iemaņas, kas gūtas lauka studijās Latvijā, Igaunijā, Polijā; bakalaura un maģistra darbu izstrāde – ne tikai lai noslēgtu studijas attiecīgajās programmās, bet arī apjomīgi pētījumi.

Toms - Zināšanas, draugi un labas atmiņas.

Ilze - Satiku savu nākamo vīru. Iegūtā izglītība LU ĢZZF man palīdz veidot zinātnieka karjeru arī ārpus Latvijas robežām.

Kas ģeoloģijas studijās ĢZZF bija labs un ne tik labs?

Inga S. - Cilvēki fakultātē tolaik bija (un noteikti arī ir vēl tagad!) ļoti labi; jauki un atsaucīgi pasniedzēji. Varēju tikties ar kursa/bakalaura darba vadītājiem gandrīz jebkurā laikā. Tas bija ļoti jauki! Skatoties pagātnē, gribētos, lai būtu bijis vairāk iespēju patstāvīgajam darbam, piem., ģeoloģiskajā kartēšanā vai arī praktiskajiem darbiem ar mūsdienīgākām laboratorijas iekārtām.

Normunds - Lauka studijas un prakses bija ļoti vērtīgas, jo tajās varēja pārbaudīt zināšanas praktiskā veidā, kā arī labāk izprast dabas procesus. Patīkami, ka prakses notika ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Polijā, kas ir ļoti svarīgi, jo sniedz plašāku skatījumu par konkrētiem ģeoloģiskajiem laikiem un procesiem arī citviet pasaulē. Studējot ģeoloģiju maģistrantūrā, saņēmu ESF stipendiju, kas lieti noderēja, lai varētu pilnvērtīgāk pievērsties zinātnei.

Liene - Pie labajām lietām noteikti jāmin nelielās studentu grupas, kas nozīmē individuālu attieksmi no pasniedzējiem, lielas iespējas saņemt atgriezenisko saiti mācību procesā un draudzīgākus kolektīvus. Pie ēnas pusēm, diemžēl jāatzīst, ka ar Latvijas Universitātes diplomu ir ārkārtīgi grūti konkurēt par studiju vietām labās pasaules universitātēs, kas ir žēl, jo mūsu labākie studenti prasmju ziņā ir konkurētspējīgi un motivācijas ziņā bieži vien pārāki par studentiem ārvalstu universitātēs.

Jānis L. - Labais bija studiju atmosfēra, draudzīgi pasniedzēji, samērā ērtas telpas, daudz praktisko nodarbību un lauka studiju. Ne tik labs varētu būt tolaik nepietiekamais informācijas tehnoloģiju apmācības līmenis (šobrīd tas jau ir atrisināts). Pie negatīvajām lietām vēl var minēt, ka man kā praktiskam darbiniekam vairāk prasītos arī praktiskāka apmācība – piemēram, vairāk apgūt „praktisko Latvijas ģeoloģiju”, lai pēc tam darbā strādājot nav tik daudz kas jāmācās no jauna.

Inga P. - Labs ģeoloģijas studijās – teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un bakalaura, maģistra darba pētījumu izstrāde. Ne tik labs - dažu studiju kursu lekciju satura savstarpēja atkārtošanās, lai gan piekrītu teicienam – „atkārtošana ir zināšanu māte”!

Toms - Pozitīvā puse - iespējas iegūt daudzpusīgu izglītību, izvēloties studiju kursus gan no ģeogrāfijas, gan vides zinātnes studiju programmām. Nedaudz pietrūkst dziļākas specializācijas apakšnozarēs, kas varbūt nav Latvijā plaši pārstāvētas nedz no zinātnes, nedz arī darba tirgus puses - ģeofizika vai naftas ģeoloģija. 

Ilze - Ļoti pozitīvi vērtēju lauka kursus, kuros bija iespējams teorētiskās zināšanas nostiprināt praktiski, kā arī patstāvīgos darbus un uzdevumus, kuros kā studentam bija iespējams veikt patstāvīgu pētījumu. Patstāvīgajos darbos kā neatsverams atbalsts minams darba vadītāja un citu pasniedzēju nesavtīgi sniegtās konsultācijas.

Vai viegli bija studēt ārvalstīs ar šeit iegūto "zināšanu bagāžu"? Varbūt, var nosaukt, kā trūka, vai varbūt ir bijušas priekšrocības, uzsākot studijas ārvalstīs?

Inga S. - Studēt Lielbritānijā man bija tikpat grūti, cik kolēģiem no citām valstīm. Man liekas, ka studēt ir viegli tikai tiem, kuri necenšas no visiem spēkiem. Bakalaura darba vadītāja man teicami iemācīja apkopot literatūru (piem., kā pareizi citēt literatūras avotus, kam pievērst lielāko uzmanību, kā meklēt datus nepublicētajās atskaitēs, utt.). Tas ļoti palīdzēja, kad bija jāraksta maģistra darbs. Tomēr citās jomās, salīdzinot ar pārējiem studentiem no Eiropas, man trūka praktisku iemaņu un pieredzes.

Normunds - Studēšana ārvalstīs atkarīga no konkrēta novirziena, bet pamatzināšanas pilnīgi noteikti bija pietiekošas, uzsākot studijas Tallinas Tehnoloģiju Universitātē. Tomēr, lai būtu veiksmīgs studijās, nepieciešams lasīt daudz vairāk zinātniskos rakstus, kā arī uzlabot angļu valodas zināšanas (īpaši - zinātnisko valodu). Diemžēl manā studiju laikā LU ĢZZF nebija pietiekami nodrošināta ar zinātnisko rakstu pieejamību visās ģeoloģijas apakšnozarēs - nebija abonēti pietiekoši daudz zinātniskie žurnāli, kas arī neveicina dažādo/konkrēto nozaru attīstību un kvalitāti.

Liene - Divi studiju gadi maģistrantūrā Norvēģijā nebija viegli. Studiju programma tur bija veidota integrējot ģeoloģiju ar fiziku un datormodelēšanu un prasīja diezgan augsta līmeņa matemātikas zināšanas. Lai arī skolā braukāju piedalījos matemātikas olimpiādēs, salīdzinājumā ar kursa biedriem šajā ziņā biju krietni vājāka. Nācās pavadīt daudzus vakarus un brīvdienas patstāvīgi apgūstot augstākās matemātikas pamatus. No otras puses, rezultātu ziņā neatpaliku no kursa biedriem un ģeoloģijas kursi, lai arī prasīja daudz darba, īpašas problēmas neradīja. Domāju, ka mana galvenā priekšrocība bija iedzimtais latvieša spīts un izturība. Viss ir apgūstams un izdarāms, ja vien ir pietiekami stipra vēlēšanās.

Jānis L. - Nestudēju ārvalstīs, bet pieļauju - tieši IT zināšanas varētu trūkt. Taču šobrīd fakultātē šī problēma ir atrisināta.

Toms - Zināšanu „bagāža” ir atkarīga no katra paša, bet varu teikt - no pamatzināšanām ģeoloģijā nekas nepietrūka. Lielākās grūtības studijās ārzemēs ir valodas barjera. LU studiju laikā studijas notika tikai latviešu valodā, kas ir ērti, bet var sagādāt problēmas, ja nepieciešams izteikt savu viedokli internacionālā vidē. Pagāja laiks, līdz pieradu lietot ģeoloģisko terminoloģiju angļu valodā.

  

Kādām kvalitātēm, kompetencēm, prasmēm jāpiemīt ģeologam? Ko Tu ieteiktu ģeoloģijas studentiem, kas izvēlas strādāt zinātnē?

Inga S. - Manuprāt, ģeologiem jābūt aktīviem, neatkarīgiem, drosmīgiem un ziņkārīgiem. Vislabākā prasme, ko jebkurš cilvēks var apgūt, ir spēja ātri un patstāvīgi apgūt jaunas prasmes. Ģeoloģijas studentiem, kas izvēlas strādāt zinātnē, es ieteiktu iet uz priekšu!

Normunds - Ģeologam jābūt pamatzināšanām par vispārējām lietām - iežiem, ģeoloģisko uzbūvi, dabas cikliem, jāpiemīt loģiskai domāšanai, jābūt uz kvalitāti un rezultātiem tendētam. Ģeoloģijas studentiem, kuri vēlas saistīt savu dzīvi ar zinātni, ieteiktu pastiprināti lasīt zinātniskos rakstus, izvērtēt piedalīšanos dažādās konferencēs un semināros (jo gatavošanās tiem un to apmeklēšana aizņem daudz laika, kuru varētu labāk veltīt pētījumiem), iegūt priekšzināšanas arī par ģeoloģijai pietuvinātiem jautājumiem un zinātnēm, kas paver plašāku skatījumu uz dažādiem jautājumiem un problēmām, jo viena zinātnes nozare nevar izpētīt un sniegt visas atbildes par dabu.

Liene - Ģeoloģija ir ļoti daudzveidīga nozare, tāpēc nav tādu standartīpašību, kam jāpiemīt katram šajā jomā strādājošajam. Svarīga ir zinātkāre un entuziasms. Kritisku domāšanu iemācās laika gaitā, bet pārējais ir izvēles jautājums. Piedzīvojumu meklētāji un izturīgie var specializēties uz lauka darbiem (ģeoloģisko kartēšanu, izrakteņu meklēšanu), precīzie un pacietīgie var nodarboties ar mikroskopiju un eksperimentiem. Pēdējos gados liels pieprasījums ir pēc cilvēkiem ar matemātisko domāšanu, jo ģeoloģijā arvien vairāk tiek izmantota datormodelēšana, bet sociālās prasmes lieliski noder, strādājot pētnieku kolektīvos un prezentējot sava darba rezultātus.

Jānis L. - Pirmkārt, jāpatīk dabai, nevar būt bailes no aukstuma, karstuma, lietus, dubļiem. Tu būsi labs ģeologs, ja tava attieksme ir „nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs”. Jābūt labai loģiskai domāšanai un zinātniskai pieejai dzīvai. Ģeologs tomēr ir zinātnieks, kam pat visvienkāršākajā darbā jādod loģiski un ar pētījumiem pamatoti slēdzieni. Protams, nākotnē, kad jau uzkrātas zināšanas un pieredze, tad ģeologi, tādi kā es šobrīd, bieži vairāk strādā iekšdarbus – sastāda atskaites, organizē darbus. Tad noder arī menedžmenta spējas, ko var attīstīt.

Inga P. - Atbildības sajūta par veicamo darbu, māka plānot savu laiku, laicīgi pabeigt uzticētos darbus, zinātkāre, vēlme apgūt jaunas lietas, cieņa pret kolēģiem un līdzcilvēkiem, ar kuriem sadarbojas vai strādā kopā, jo ģeologa darbs bieži vien ir komandā. Studentiem zinātnē jābūt neatlaidīgam. Lai ko sasniegtu, jaunatklātu un veiktu jaunievedumus, vajadzīga liela neatlaidība un jāiegulda liels darbs.

Toms – Ģeoloģijas nozare mūsdienās ir ļoti plaša. Būt „universālam”' ģeologam, kas zina visu, ir praktiski neiespējami! Vajag atrast to nišu ģeoloģijā, kas sirdij tuvāka un koncentrēt savas studijas šajā virzienā. 

Ilze - Godprātīgam ar loģisko domāšanu, kas, redzot lietas mikroskopiskā līmenī, spēj tās saistīt kopējā pētījuma kontekstā, spēja strādāt gan individuāli, gan kolektīvā, vēlme izzināt nezināmo, veikt lauka darbus, strādāt laboratorijās, iedziļināties zinātniskajā literatūrā. Ģeoloģijas studentam, kas izvēlas strādāt zinātnē, ieteiktu būt aktīvam un jaunu ideju caurstrāvotam – tai pašā laikā ieklausīties pieredzējušu pētnieku padomos.

Ko Tu novēlētu topošajam vai jau esošajam fakultātes studentam, kura aicinājums ir "ģeoloģija", bet šī brīža darba tirgus situācija liek šaubīties par izvēles pareizību?

Inga S. - Mūsdienās darba tirgus situācija ir slikta visās darba jomās, ne tikai ģeoloģijā. Jo ļaunāk - tā ir strauji un neparedzami mainīga. Kas zina, kāds būs darba tirgus pēc 3-5 gadiem? Labu darbu jebkurā nozarē, jebkurā laikā un jebkurā valstī ir grūti atrast. Par to, kas sirdij tuvs, taču cīnīties ir vieglāk, vai ne? Turklāt, vismaz ārzemēs, ģeologiem ir iespējas atrast labu darbu lielajās naftas kompānijas vai ĢIS jomā.

Normunds - Ne visi studenti, kuri iestājušies, spēj pabeigt ģeoloģijas studiju pamatprogrammu, bet tiem, kuri to spējuši, pārsvarā ir iespējas strādāt savā specialitātē. Ģeologa izglītība ir specifiska un ar iegūtajām zināšanām var atrast darbu arī krīzes apstākļos (valsts institūcijās, privātajās firmās, zinātniskajos centros/institūtos) gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Liene - Studēt! Un izmantot iespējas! Uzskatu, ka darba tirgus situācija nav faktors, ar ko jārēķinās profesijas izvēlē. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies, bet ir svarīgi starp labākajiem savā jomā, tad par darbu nekad nebūs jāuztraucas. Un nav tik grūti būt starp labākajiem, ja darbs ir aicinājums un aizraušanās.

Jānis L. - Dzīvē jādara tas, ko vēlies. Ja jūti - aicinājums ir ģeoloģija, noteikti nāc un studē! Neiesaku izvēlēties savu profesiju tikai pēc tā, ka domā - cik pēc tam nopelnīsi. Ja darīsi to, kas patīk, tāpat tā naudiņa agri vai vēlu kaut kā atradīs savu ceļu. Šobrīd darba tirgus ir samērā šaurs, un Latvijā ģeoloģijas pakalpojumu tirgus arī ir ļoti mazs. Latvijā nav vulkānu, zemestrīču, augstas vērtības derīgo izrakteņu, tādēļ darbs nav tik valstiski nozīmīgs. Tomēr lielā mērā to veicina arī mazkvalitatīvu uzņēmumu darbība, kurā katrā strādā viens cilvēks, kas mēģina būt gan visu veidu ģeologs, gan uzņēmējs, gan grāmatvedis reizē. Ja nākotnē mēs apvienosimies, iemācīsimies strādāt komandā un parādīsies mazāk, taču kvalitatīvi uzņēmumi, kuros darbs ir daudz dažādu šauru specialitāšu ģeologiem, tad viss būs kārtībā. Vēl nākotnē noteikti vajadzēs labu kvalificētu darbaspēku ir „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā”, kura galvenie speciālisti pamazām noveco, taču jauni vietā vēl nav nākuši. Jebkurā gadījumā izstudējot ģeoloģiju var iegūt pamatu dabaszinātnēs. Uzsākot studijas, tāpat retajam ir pilnībā skaidrs, ko viņš darīs pēc tam, un kas studiju gaitā iepatiksies vairāk, kas mazāk. Ja nav darbs ģeoloģijā, var turpināt attīstīties astronomijas, fizikas, ķīmijas vai inženierijas virzienā, kurās visās arī bieži vien ir vajadzīgas ģeologa zināšanas. Šādi specializējoties vienmēr varēs atrast darbu, piemēram, CERN Šveices Hadronu paātrinātāja projektā, daudzās zinātniskās instancēs.

Inga P. - Šī brīža situācija par savas profesijas izvēli liek šaubīties ļoti daudziem, kas studē vai plāno sākt studijas. Lai arī brīžiem šķiet - ģeoloģija ir nozare, kurā šobrīd darba ziņā neiet spīdoši, uzskatu - bez ģeoloģijas speciālistiem neviena valsts iztikt nevar. Derīgie izrakteņi, ūdensapgādes urbumi, būvpamatņu izpēte pirms ēku un citu svarīgu celtņu būvēšanas, teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana u.c. jomas, kurās bez ģeoloģijas neiztikt! Labam speciālistam, kas vienmēr gatavs mācīties un apgūt jaunas zināšanas, vēlas sevi apliecināt ar padarīto, vienmēr atradīsies darbs.

Toms - Neatlaidību. Studentam, kuram ģeoloģija ir aicinājums, jābūt reālistam, un, atkarībā no darba tirgus situācijas dotajā brīdī, jāmeklē darbs savā specialitātē gan Latvijā, gan ārzemēs.

Ilze - Ja topošais ģeoloģijas students domā kosmopolītiski – nešaubīties, darbs atradīsies!

Vai tev būtu ierosinājumi ģeoloģijas studiju kvalitātes celšanai LU?

Inga S. - Daudzās (ja ne visās) Eiropas universitātēs viens no nozīmīgākajiem kursiem ģeoloģijas pamatlīmeņa studijās ir patstāvīgs projekts ģeoloģiskajā kartēšanā. Studenti pavada 1-2 mēnešus ģeoloģiski kompleksā apgabalā (tas var būt gan studiju valstī, gan ārzemēs – piem., Skotija (Sky), Z Francija, Spānija (Almerija, Pireneji), Kipra, Namībija, utt.), pētot atsegumus un strādājot pie ģeoloģiskās kartes un atskaites. Uzdevumu veic kopā ar kartēšanas partneri (grupās 2-3 studenti). Ar pasniedzēju tiekas labi, ja reizi nedēļā. Projektu veic pēdējā kursā, bet tam sāk gatavoties  jau no pirmās studiju dienas. Tas ir nozīmīgi, ka LU ģeoloģijas studenti jau iegūst identisku pieredzi ārzemēs, kur ir daudzveidīgi iežu atsegumi un komplekss struktūrģeoloģiskais raksturs, un tas būtiski papildina lauka studijas Latvijā, Lodes muižā. 

Normunds - Vēlētos, lai jaunajiem ģeologiem vairāk tiktu pasniegtas praktiskās nodarbības, kuras nepieciešamas, strādājot privātajās kompānijās un valsts institūcijās: derīgo izrakteņu izpētes plānošana atkarībā no pētāmās teritorijas un specifikas, izpētes urbumu tīkla izveide, ģeoloģisko krājumu aprēķināšana, ģeoloģiskās izpētes atskaišu gatavošana, iepazīstināt ar LR normatīviem un likumiem (kuri nosaka, kā jāveic ģeoloģiskā izpēte, ūdens urbumu izveide, kas nepieciešams, lai drīkstētu sākt šādas darbības, kas ir urbumu pases, licences laukumi), paraugu ņemšana un marķēšana no urbšanas agregāta, ne tikai no rokas urbja. Ierosinu abonēt speciālos zinātniskos žurnālus, kuri atspoguļotu arī Ģeoloģijas studiju programmu nākotnes vīzijas par studiju kursiem un vēlmi būt konkrētu ģeoloģijas novirzienu līderiem Baltijas mērogā.

Liene - Komplicēts jautājums un nav atbildams dažos vārdos. Ārkārtīgi liela vērtība ir starptautiska pieredze. Vairāk būtu veicināma sadarbība ar ārvalstu universitātēm, mācībspēku mobilitāte un piedalīšanās starptautiskos projektos. Tieša un aktīva komunikācija ir labākais veids, kā izvairīties no stagnācijas studiju programmās un pētniecībā. Tāpat arī studentus vajadzētu vairāk informēt par iespējām piedalīties apmaiņas programmās, intensīvajos īsajos kursos un pat par doktorantūras iespējām ārpus Latvijas Universitātes. Zinu, ka šajā jautājumā dažkārt attieksme ir rezervēta, jo pastāv bažas par labāko, izcilo studentu aizplūdumu no Latvijas. Nenoliedzami, tas ir faktors ar ko jārēķinās. Tomēr vienmēr būs cilvēki, kas savu vietu redz tieši šeit un viņu atgriešanās ienesīs tādas zināšanas un pieredzi, kas par to atlīdzinās desmitkārtīgi. Pat uz aizbraukušajiem var skatīties nevis kā uz zaudējumu, bet gan kā ieguvumu. Kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas savu vietu atraduši ārzemju universitātēs, var novest pie abpusēji vērtīgas sadarbības un pat finansējuma piesaistes no ārpuses.

Jānis L. - Jā, es noteikti domāju - vajadzētu ieviest studiju kursu „Praktiskā ģeoloģija Latvijā”- par likumdošanu, derīgajiem izrakteņiem, urbšanu, paraugiem, laboratoriju – visu kā tieši tas notiek Latvijas ģeologu darbā. Tas būtu mazāk akadēmisks kurss, taču pēc studijām būtu daudz augstāka konkurētspēja darba tirgū. Protams, ļoti noderīgi būtu, ja būtu kāds jauns augsta līmeņa institūts, kur varētu strādāt, veicot pētījumus. Tas gan ir politisks jautājums.

Inga P. - Ieviest vairāk studiju kursus darbam ar modelēšanas programmām; apmācītu ģeoloģisko griezumu zīmēšanu ar grafiskajām programmām, ne tikai zīmēt ar roku uz papīra; plašāks ieskats Latvijas derīgo izrakteņu ģeoloģijas likumdošanā; plašāks praktisko darbu apjoms derīgo izrakteņu ģeoloģijā – atradņu krājumu aprēķināšana, atradņu konturēšana, ģeoloģisko griezumu zīmēšana, apjomīgākas granulometriskā sastāva analīžu veikšana.

Toms - Daļu no studijām ieteiktu docēt angļu valodā, lai palielinātu latviešu studentu konkurētspēju internacionālā vidē. Iedrošināt vairāk studentus doties studentu apmaiņas programmās (ERASMUS), kas palīdz paplašināt perspektīvu un iegūt jaunus kontaktus. Kā arī ieviest obligāto studiju praksi dažādos pašmāju vai ārvalstu uzņēmumos, kas sniegtu ieskatu profesionālajā vidē, palīdzētu atrast interesējošo nišu ģeoloģijā un veidot profesionālos kontaktus.

Ilze - Turpināt un izvērst sadarbību ar citām Eiropas universitātēm, kurām ir spēcīgas konkurētspējīgas ģeoloģijas programmas.

  

Vai Tu jauniešiem, kuri vēlās apgūt ģeoloģiju, ieteiktu studēt ģeoloģiju LU ĢZZF?

Inga S. - Jā, es ieteiktu ģeoloģijas studijas LU ĢZZF! LU ĢZZF ir arī labs sākums, lai turpinātu studijas ārvalstu universitātēs. Tajā pašā laikā, es rosinu fakultātes studentus aktīvi meklēt kursus un apmaiņas programmas citās universitātēs, kā arī darba pieredzes programmas (summer internship) industrijā (piem., naftas kompānijās).

Normunds - Noteikti jauniešiem ieteiktu studēt Ģeoloģijas bakalaura studiju programmā! Maģistra un doktora studiju līmenī ieteiktu „skatīties tālredzīgāk” un izvērtēt arī studijas ārpus Latvijas, piem., ERASMUS, jo tikai tā jaunais zinātnieks iegūs priekšstatu par pielietotajām metodēm citviet pasaulē un uzlabos savas zināšanas visās jomās!

Liene - Jā, LU ĢZZF ir vienīgā vieta Latvijā, kur iespējams studēt ģeoloģiju! Motivēti studenti fakultātē tiek ļoti gaidīti!

Jānis L. - Jā, citu iespēju Latvijā nemaz nav!

Inga P. - LU ĢZZF - vieta, kur var iegūt kvalitatīvas teorētiskās zināšanas, apgūt praktiskās iemaņas ģeoloģijā! No katra paša studenta ir atkarīgs, cik daudz no tā, ko sniedz pasniedzēji, pats sev paņems un cik daudz darba ieguldīs studijās - savā izglītībā.

Toms - Jā, noteikti! Bakalaura studijas sniedz labu pamatu un palīdzēs atrast interesējošo jomu ģeoloģijā, kurā pēc tam var izvēlēties turpināt studijas maģistrantūrā Latvijā vai ārvalstīs.

Ilze - Jā!