Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ierosinājumi kursa un bakalaura darbu pētījumu tēmu izvēlei ģeoloģijas bakalaura studentiem
Pēdējās izmaiņas veiktas:
03.11.2016

M.ģeol., doktorante Alise Babre, Lietišķās ģeoloģijas katedra, 328. kab. (e-pasts: alise.babre@lu.lv )

  • Dažāda mēroga hidroģeoloģiskā matemātiskā modelēšana (līmeņu vai ķīmiskā sastāva izmaiņas)
  • Gruntsūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas lielceļu vai cita piesārņotāja apkārtnē
  • Hidroģeoloģiskie apstākļi ūdensteces vai ūdenstilpes apkārtnē (kāds konkrēts ezers vai upes posms)
  • Pazemes ūdens neviendabīgas infiltrācijas eksperimentālie pētījumi laukā
  • Gruntsūdens sezonālās temperatūras izmaiņas parauglaukumā
  • Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs un tā izmaiņas Pļaviņu HES apkārtnē (tikai ar turpinājumu bakalaura darbā)

 

M.ģeol., doktorante Daiga Blāķe, Pamatiežu ģeoloģijas katedra (e-pasts: daiga.blake@gmail.com )

  • Lodes svītas nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļu interpretācija Liepas karjerā
  • Sietiņu svītas nogulumi un to veidošanās apstākļu interpretācija Bāle 2 karjerā (vai Straupnieku karjerā, arī atsegumos)
  • Gaujas svītas nogulumi Kurzemes atsegumos - izplatība, sastāvs un sedimentācijas vide
  • Amatas svītas nogulumi Kurzemes atsegumos - izplatība, sastāvs un sedimentācijas vide

 

M.ģeol., zinātniskā asistente Aija Ceriņa, Kvartāra vides laboratorija, 312. kab.

  • Karpoloģiskās jeb augu makroatlieku (galvenokārt sēklas un augļi) metodes pielietojums Latvijas kvartāra nogulumu izpētē (pleistocēna interglaciālie, leduslaikmeta beigu posma nogulumi; ezera veģetācijas izmaiņas holocēnā; arheobotāniskie pētījumi).

Daži iespējamie objekti (iespējama arī citu objektu izvēle):

  • Siguldas Melnie Krasti - atsegums (Gaujas vecupes veģetācijas izmaiņas)
  • Aboras vecupes nogulumu griezums (urbumā) blakus akmens laikmeta apmetnei, veģetācijas attīstība un tās izmaiņas cilvēka ietekmē holocēnā
  • Aboras akmens laikmeta apmetnes nogulumu arheobotāniskā izpēte Suļkas akmens laikmeta apmetnes apkārtnes nogulumu arheobotāniskā izpēte 
  • Augu makroatliekas kvartāra nogulumos Užavas upes krasta atsegumos pie Sises

 

Dr.ģeol., docente Aija Dēliņa, Lietišķās ģeoloģijas katedra, 328. kab.

  • Gruntsūdens līmeņa režīmu ietekmējošie faktori Melnā ezera purvā
  • Gruntsūdens fizikāli ķīmiskie parametru režīms augstajos un zemajos purvos
  • Dažādas ģenēzes nokonsolidēto nogulumu filtrācijas īpašību pētījumi

 

M.ģeol., lektore Sigita Dišlere, Lietišķās ģeoloģijas katedra, 329. kab. 

  • ........ rajona (novada) inženierģeoloģiskie apstākļi (tai skaitā sastopamie grunšu tipi, ģeodinamiskie procesi)
  • Ģeodinamiskie procesi Ogres upes ielejā posmā no ..... līdz ..... (vai citā upē un izvēlētā vietā)
  • Sufozijas procesi Gaujas upes ielejā (vai citā izvēlētā vietā)
  • Nogāžu procesi Turaidas pilskalnā (vai citā izvēlētā vietā)
  • Krasta procesi Rīgas HES ūdenskrātuves krastos (vai citā izvēlētā vietā)
  • Smilšu (mālu) gruntis Daugavas ielejā pie Pļaviņu HES un to īpašības (vai citā izvēlētā vietā)
  • Baltijas ledus ezera (vai citu) grunšu mehāniskais sastāvs un īpašības
  • Smilšaino (mālaino) grunšu uzlabošanas un nostiprināšanas metodes un to pielietošana

Dr.ģeol., docente Vija Hodireva, Pamatiežu ģeoloģijas katedra, 227. kab. 

  • Latvijas (vai teritorijas daļas) klastisko iežu minerālu raksturojums un salīdzinājums ar Skandināvijas pamatiežos sastopamajiem (izpētei tiek piedāvāti arī paraugi no Somijas)
  • Latvijā sastopamo minerālu asociāciju raksturojums (darbam var tikt piedāvāts konkrēts materiāls)
  • Vizlu (vai citu minerālu) tipomorfo pazīmju atšķirības dažādos reģionos (sadarbībā ar Valsts tiesu ekspertīžu biroju (VTEB))
  • Metode minerālu frakcionēšanai smagajos šķīdumos (tiesu ekspertīzes vajadzībām, sadarbībā ar VTEB)
  • Dažādu granulometrisko frakciju smago minerālu skaita un formas variāciju izpēte reģionā, izmantojot to kā diferencējošu pazīmi tiesu ekspertīzē (sadarbībā ar VTEB)
  • Dabīgie būvakmeņi Rīgas kultūrvēsturiskajos objektos (tai skaitā Doma baznīcā u.c.)
  • Rīgas būvēs izmantoto akmens materiālu tipi un atradnes (iespējami varianti: par vietējiem materiāliem vai no ārvalstīm ievestajiem)
  • Akmens materiālu izmaiņu un dēdēšanas procesi pilsētvidē
  • Karbonātiežu tipi Latvijas (vai kāda reģiona, piemēram, Rīgas apkārtnes) dolomīta atradnēs un minerālā materiāla ieguves perspektīvas
  • Dēdēšanas un karsta procesi atšķirīgu tipu karbonātiežos
  • Manas dzīves vietas … (pagasts vai novads) apkaimes ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi

 

Dr.ģeol., pētnieks Jānis Karušs, Lietišķās ģeoloģijas katedra, 321. kab. (e-pasts: janis.karuss@inbox.lv )

  • Radiolokācijas metodes izmantošana terigēno nogulumu pētījumos
  • Gruntsūdens līmeņa identifikācijas iespējas terigēnos nogulumos, izmantojot radiolokācijas metodi
  • (Smilšakmeņu, dolomītu, kūdras) īpašību pētījumi izmantojot radiolokācijas metodi
  • Ģeoradara izmantošana arheoloģiskos pētījumos
  • Iespējams izstrādāt studiju darbu arī par kādu studenta izvēlētu tēmu, kas saistīta ar ģeofizikālajām pētījumu metodēm

 

Dr.ģeogr., asociētā profesore Laimdota Kalniņa, Kvartāra vides laboratorija, 312. kab.

  • .... ezera ģeoloģiskās attīstība
  • Latvijas subglaciālo ezeru attīstības gaita. Salīdzinājums starp dažādiem Latvijas reģioniem
  • .... rajona purvi un kūdras resursi
  • Starppauguru ezera vai/un purva nogulumu uzkrāšanās apstākļi un raksturs (tiek piedāvāts konkrēts materiāls)
  • Litorīnas jūras lagūnu nogulumu uzkrāšanās apstākļu un izmaiņu raksturojums izmantojot sporu-putekšņu un/vai diatomeju (kramaļģu) analīžu rezultātus (tiek piedāvāts konkrēts materiāls)
  • Izvēlētā rajona ģeoloģiskie dabas pieminekļi un aizsargājamo teritoriju ģeoloģiskās uzbūves pamatiezīmes un to nozīme tūrismā
  • Sporu-putekšņu analīzes pamati un to pielietojums holocēna nogulumu pētījumos, tai skaitā cilvēka klātbūtnes un darbības konstatācija
  • Izvēlētā kvartāra nogulumu laboratorijas pētījumu metode, tās pamati un pielietošanas iespējas (tiek piedāvāts konkrēts materiāls)

 

Dr.ģeol., vadošais pētnieks Andis Kalvāns, Iežu pētījumu laboratorija, 328. kab. (e-pasts: andis.kalvans@lu.lv )

  • Nogulumu īpašību pētījumi, izmantojot attēla analīzes metodes
  • Gruntsūdens un jūras ūdens kontakta zonā notiekošu hidroģeoķīmisko procesu pētījumi
  • Grunts temperatūras un hidroģeoķīmisko procesu sezonālās dinamikas pētījumi
  • Sedimentoloģiski pētījumi izmantojot augstas izšķirtspējas granulometriskā sastāva analīzes
  • Eksperimentāli sufizijas-erozijas procesu pētījumi

 

Dr.ģeol., docents Māris Krievāns, Lietišķās ģeoloģijas katedra, 328. kab. (e-pasts: maris.krievans@lu.lv )

  • ..... upes ielejas morfoloģija (Vidzeme)
  • Virspalu terases un terasveidīgās formas..... upes ielejā (Vidzemē)
  • Abula ielejas morfoloģija un attīstība leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā
  • ..... palienes alūvija biezuma un faciālās struktūras izmaiņas
  • Ledājkušanas baseinu drenāžas ielejas
  • Vidzemes augstienes Gaujas pieteku ieleju morfoloģija

M.ģeol., Jānis Krūmiņš, Kvartāra vides laboratorija, 321. kab. (e-pasts: krumins.janis@hotmail.com )

  • Antropogēnās izcelsmes ķīmisko elementu akumulācijas raksturs zemajos purvos
  • Latvijas zemo purvu attīstības gaita (salīdzinājums starp dažādiem Latvijas reģioniem)
  • Infrasarkanās spektrometrijas pielietojuma iespējas zemā tipa kūdrai
  • Purva ģeoloģiskās veidošanās apstākļu ietekme uz zemā tipa kūdras sastāvu
  • Klimata pārmaiņu un zemes lietojuma rakstura ietekme uz zemo purvu attīstību

 

Dr.ģeol., pētnieks Kristaps Lamsters,  Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra (e-pasts: kristaps.lamsters@gmail.com )

  • Ledāja reljefa formas Viduslatvijas zemienē (konkrētā apvidū, piemēram, Madlienas nolaidenumā, Upmales paugurlīdzenumā, Taurkalnes līdzenumā, Zemgales līdzenumā, Vadakstes līdzenumā)
  • …osa uzbūve, morfoloģija un veidošanās apstākļi
  • …drumlinu lauka ģenēze, uzbūve un morfoloģija

 

Dr.ģeol., profesors Ervīns Lukševičs, Pamatiežu ģeoloģijas katedra, 349. kab.

  • Burtnieku svītas mikrofosīliju komplekss Rāmnieku klintīs
  • Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas
  • Augšējā devona nogulumi un fosīlijas kādā noteiktā vietā, piemēram, „Devona nogulumi un fosīlijas atsegumā Imulas krastā pie Bienēm
  • Mugurkaulnieku mikrofosīlijas Latvijas augšējā devona nogulumos (var izvēlēties kādu svītu: Ogres, Amulas, Elejas, Sniķeres, Žagares un apmeklēt 1-2 šīs svītas atsegumus)
  • Pēdu fosīlijas Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumos (vai arī Daugavas, Pļaviņu, Stipinu vai kādas citas svītas nogulumos)  
  • Mikrofosīlijas Baltijas juras nogulumos
  • Jebkura ar paleozoja vai mezozoja organismu atlieku pētījumiem saistīta tēma, t.sk. no Igaunijas un Krievijas teritorijas

 

M.ģeol., doktora grāda pretendents, pētnieks Konrāds Popovs, Lietišķās ģeoloģijas katedra, 328. kab. (e-pasts: konrads.popovs@lu.lv )

  • Ģeoloģiskās modelēšanas metožu pielietojums ģeoloģiskajos pētījumos
  • Tektonisko struktūru fizikālā un matemātiskā modelēšana

 

Dr.ģeol., vadošais pētnieks Tomas Saks, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra, 328. kab.

  • Iežu plaisainība, plaisu sistēmas un to reģionālā izplatība – reģions pēc izvēles 
  • Pēdējā apledojuma deglaciācija Rietumlatvijā – reģions R-Latvijā un pētījuma problēma pēc izvēles
  • Reljefa formas, .............. , teritorijas glaciotektoniskā uzbūve
  • Pazemes ūdens modelēšana 
  • Smilšakmens sufozijas pētījumi

 

Dr.ģeol., asociētais profesors Ģirts Stinkulis, Pamatiežu ģeoloģijas katedra, 329. kab.

Vispārējas tēmas ar objekta izvēles iespējām

  • Noteikta vecuma devona nogulumi un to slāņkopas uzbūve kādā vietā/rajonā. Piemēram - „Devona dolomīti Tilderu un Randātu klintīs”
  • .......... novada (apkārtnes) kāds no pirmskvartāra derīgajiem izrakteņiem, piemēram, kvarca smilšu atradnes Valmieras apkārtnē
  • .......... nogulumu tekstūras (slāņojuma veidi, slāņojuma deformācijas u.c.) un to veidošanās
  • Iežu tipi un to raksturojums ........... atsegumā (klintī)

Konkrētas tēmas

  • Seno tuksnešu pazīmes devona nogulumos Šķerveļa upes krastos (Kurzemē)
  • Devona Narvas svītas nogulumieži Kurzemes ziemeļos
  • Devona dolomīti atsegumos pie Daugavas Pļaviņās
  • Paleokarsta (senā karsta) veidojumu aizpildījumu sastāvs un ģeoloģiskais vecums

 

Dr.ģeol., asociētais profesors Ivars Strautnieks, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra, 312. kab.

  • Glaciālās reljefa formas Austrumkursas augstienē
  • Zebrus paugurmasīva morfoloģija un uzbūve
  • Osi Austrumkursas augstienē
  • Morēnpauguru uzbūve un praktiskā nozīme
  • Glaciālās reljefa formas Ziemeļkursas augstienē
  • Glaciālās reljefa formas Rietumkursas augstienē
  • Subglaciālo iegultņu  ezeri Rietumlatvijā
  • Cieceres subglaciālā iegultne, tās morfoloģija un ģenēze
  • Mordangas ezeru ieplakas, to morfoloģija, izcelsme un attīstība
  • Reljefa morfoloģija, uzbūve un izcelsme Mordangas apkārtnē
  • Ledājkušanas ūdeņu baseini Bērzes augštecē (A Kursas augstienē)
  • Ledājkušanas ūdeņu baseini un glaciofluviālās deltas Austrmkursas augstienē
  • Glaciofluviālās deltas un kēmu terases Abavas ielejā 
  • Glaciofluviālās deltas un kēmu terases Augšabavas ielejā
  • Paugurmasīvu uzbūve un ģenēze (Kursas augstienēs, Vidzemes augstienē)
  • Paugurgrēdu uzbūve un ģenēze (Kursas augstienēs, Vidzemes augstienē)
  • Glaciofluviālās deltas uzbūve un veidošanās pie Tērvetes
  • Glacigēnā reljefa uzbūve un izcelsme Linkuvas vaļņa un A Kursas augstienes kontaktjoslā
  • Glaciālās reljefa formas un to uzbūve Pīslas ieplakā (Augšgaujas pazeminājumā)
  • Glaciālās reljefa formas Augšamatas pazeminājumā

 

Dr.ģeol., pētniece Līga Zariņa, Lietišķās ģeoloģijas katedra, 321. kab. (e-pasts: liga.zarina@lu.lv )

  • [Plašāk izplatīto ģenētisko tipu] smilšaino nogulumu granulometriskais sastāvs un tā [matemātiskais] novērtējums
  • Smilšaino nogulumu granulometriskā sastāva rādītāju korelācijas novērtējums
  • Smilšainu nogulumu novērtēšanas raksturojošie elementi un koeficenti granulometriskā sastāva analīzei