Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Rīga no putna lidojuma
Fakultātes ēka Rīgā Alberta ielā 10
Minerālu un iežu muzejs
Studenti
Iežu pētījumu laboratorija
Lauka kursi Cēsu rajona Taurenes apkārtnē lauka kursu stacionārā "Lodes muiža"
Lauka kursos

1920.
LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē izveidoja Fiziskās ģeogrāfijas katedru (vadītājs Reinholds Voldemārs Putniņš (1881-1934)).

1922.
Uz Fiziskās ģeogrāfijas katedras bāzes R.V.Putniņš izveidoja Fiziskās ģeogrāfijas un ģeonomijas institūtu.

1935.
Fiziskās ģeogrāfijas un ģeonomijas institūts tika sadalīts divos patstāvīgos institūtos – ko dibināja Ģederts Ramans (1889-1964).

05.11.1944.
Rektors Matvejs Kadeks (1897-1950) parakstīja pavēli par LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes sadalīšanu 4 patstāvīgās fakultātēs: Ģeogrāfijas, Ģeoloģijas – augsnes zinātņu, Bioloģijas, Fizikas un matemātikas fakultātē.

11.12.1944.
Darbību uzsāka patstāvīgā Ģeogrāfijas fakultāte Kronvalda bulv. 4, kur pirms kara bija LU Ģeogrāfijas institūts. Fakultātē bija 3 katedras: Fiziskās ģeogrāfijas, Reģionālās ģeogrāfijas, Padomju Savienības ģeogrāfijas katedras.

1946.
No Padomju Savienības katedras izveidoja Ārvalstu ģeogrāfijas katedru.

1944.-1947.
Ģeogrāfijas fakultāti vadīja pirmais dekāns Ģederts Ramans.

1947.-1949.
Dekāna amatā bija Indriķis Saule-Sleinis (1888-1953).

1949.
Notika pirmā reorganizācija – Ģeogrāfijas fakultāti apvienoja ar Ģeoloģijas un augsnes zinātņu fakultāti, izveidojot Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas fakultāti, kura atradās Kronvalda bulv. 1.

1949.-1950.
Apvienoto Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas fakultāti vadīja dekāns Verners Melnalksnis (1896-1980).

1950.-1951.
Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas fakultātes dekāna amatā bija Kārlis Spriņģis (1903-1987).

01.01.1951.
Slēdza ģeoloģijas nodaļu un atjaunoja Ģeogrāfijas fakultāti.

1952.
Pēdējais ģeologu izlaidums Latvijā Padomju savienības laikā.

1951.-1955.
Atjaunotās Ģeogrāfijas fakultātes dekāns bija Aleksandrs Jaunputniņš (1904-1974).

1955.-1961.
Fakultātes dekāna pienākumi bija uzticēti Kamilam Ramanam (1917-1991).

1958.
Ģeogrāfijas fakultāte tiek pārcelta uz ēku Raiņa bulv. 29.

1961.-1964.
Fakultāti vadīja dekāne Valija Klane

1963.-1970.
Studentu mācību praksēm un pētnieciskajam darbam izveidoja lauku stacionāru “Vējava” Madonas rajonā Vestienas pagastā.

1964.-1969.
Fakultātes vadību pārņēma dekāns Gunārs Berklavs.

1969.-1973.
Fakultāti vadīja dekāns Guntis Eberhards

1971.
Fakultāte kārtējo reizi tiek pārvietota uz citām telpām – šoreiz Kr.Valdemāra (bij.Gorkija) ielā 48, 69.

1971.-1986.
Studentu prakses notika prakšu bāzē – “Mežole”, Valkas rajonā, Launkalnes pagastā.

1973.-1980.
Dekānes pienākumus veica Renāte Āva

1974.
Pēc studentu iniciatīvas darbu uzsāk Jauno ģeogrāfu skola (JĢS)

1978.
Ģeogrāfijas fakultātei atkal jauna atrašanās vieta – Jūrmalas gatvē 74/76.

1980.
Ojāra Āboltiņa vadībā tika atjaunots Ģeoloģijas muzejs.

1980.-1985.
Dekāna amatā bija Jānis Štrauhmanis.

1984.
Sakarā ar Pedagoģijas fakultātes izveidošanu LVU sastāvā, ģeogrāfi tiek pārcelti un tika iegūta līdz šim pēdējā fakultātes mītne – Alberta ielā 10.

1985.-1988.
Fakultāti atkārtoti vadīja dekāns Guntis Eberhards.

1988.-1994.
Dekāna pienākumu veikšanu pārņēma Jāzeps Jankevics.

1989.-1990.
Šajā akadēmiskajā gadā sākās pāreja no piecgadīgās augstākās izglītības uz divpakāpju akadēmisko izglītību ar bakalaura un maģistra grāda iegūšanu.

1989.-1990.
Tika atjaunotas studijas ģeoloģijā.

1990.
Izveidoja Dabas un vides aizsardzības un atjaunošanas katedru (tagad – Vides aizsardzības katedra); tās vadītājs prof. Guntis Eberhards.

1991.
Atjaunoja Ģeoloģijas katedru, par tās vadītāju kļuva Igors Danilāns.

1994.-1997.
Ģeogrāfijas fakultāti (no 1995.g.- Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti) vadīja dekāns prof. Vitālijs Zelčs.

1996.
Izmaiņas fakultātes struktūrā. Tika izveidotas nodaļas, kas atbilst fakultātē realizētajām studiju programmām un zinātniskās pētniecības virzieniem: Ģeogrāfijas, Ģeoloģijas un Vides zinātnes nodaļa.

1997.-2006.
Fakultāti vadīja dekāns prof. Māris Kļaviņš.

1999.
Izveidota Ģeomorfoloģijas un ĢIS katedra (tagad Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra), kuru vada prof. Vitālijs Zelčs.

2004.
Notika izmaiņas Ģeoloģijas nodaļas un Vides zinātnes nodaļas struktūrā. Tika izveidota Pamatiežu ģeoloģijas katedra (vadītājs Ervīns Lukševičs), Lietišķās ģeoloģijas katedra (vadītājs Valdis Segliņš) un Lietišķās vides zinātnes katedra (vadītājs Magnuss Vircavs).

Kopš 2007.
Fakultātes dekāns ir prof. Oļģerts Nikodemus.

2008.
Tiek izveidots Vides un ilgtspējīgas attīstības izglītības centrs

2015.
Fakultāte no iemīļotās jūgendstila ēkas Alberta ielā 10 pārceļas uz jaunuzcelto Baltijā modernāko augstākās izglītības ēku - LU Dabaszinātņu akadēmisko centru (LU Dabas māju) Jelgavas ielā 1

Kopš 2016.
Fakultātes dekāne ir prof. Zaiga Krišjāne.