Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Lauka kursi
Pēdējās izmaiņas veiktas:
07.11.2012

Lauka kursi ir studiju „saldais ēdiens”. Tiem ir liela nozīme teorētiski iegūto zināšanu praktiskā nostiprināšanā, bet vienlaikus šie kursi ļauj iepazīt mums apkārt esošo pasauli pavisam citādā, dziļākā rakursā, iemācīties redzēt un izprast nogulas, iežus, reljefa formas un dažādus procesus. Lauka kursos studenti labāk iepazīst viens otru un izveido draudzīgus kolektīvus. Daudzi studenti tieši lauka studiju laikā ir sapratuši, ka ģeoloģija ir viņu īstais aicinājums.

 

 

Lauka kursi Latvijā

 

1. un 2. studiju gada noslēgumā Latvijā, pārsvarā lauka stacionārā „Lodes muiža”, tiek organizēti vairāki lauka studiju kursi – Zemes zinātnēs, kvartārģeoloģijā, ģeomorfoloģijā, ģeodēzijā, augsnes zinātnē, hidroloģijā u.c. Šo kursu mērķis ir nostiprināt studentu teorētiskās zināšanas studijās lauka apstākļos, iepazīt un praktiski apgūt lauka pētījumu pamata metodes un tehniku, iegūt prasmi rīkoties ar dažādiem instrumentiem un aprīkojumu, kā arī apgūt savākto datu primārās sistematizācijas un interpretācijas iemaņas. Lauka studijas tiek organizētas brigādēs (grupās), veicinot iemaņu veidošanos strādāt komandā. Šie lauka kursi ilgst no trim dienām līdz aptuveni vienai nedēļai. 

Vienu līdz divas dienas ilgi lauka kursi un mācību ekskursijas notiek arī bakalaura studiju kursos „Ievads ģeoloģijas studijās”, „Struktūrģeoloģija”, „Inženierģeoloģija”, „Hidroģeoloģija”, „Latvijas ģeoloģija”, „Derīgo izrakteņu ģeoloģija”, kā arī maģistra studiju programmas kursos „Zemes dinamiskās sistēmas”, „Latvijas reģionālā ģeoloģija un ģeomorfoloģija”, „Glaciālā ģeoloģija”, „Sedimentācijas vide un procesi”, „Notikumu un secību stratigrāfija”, „Derīgo izrakteņu ģeoloģija”. Bez tam, vairākos gadījumos lauka kursi tiek organizēti ārpus nodarbību laika, par to vienojoties studentiem un pasniedzējiem.

 

 

Lauka kurss Zemes zinātnēs – Igaunijas posms

 

Šīs lauka studijas notiek Ziemeļigaunijā – Tallinas un Kohtla-Jarves apkārtnē, centrālajā Igaunijā, vai arī Sāmsalā. Studenti iepazīst un pētī vairākus interesantus un krāšņus ģeoloģiskos objektus – glinta stāvkrastu Tallinas apkārtnē, Paldiski un Ontikā, Kostiveres karsta lauku, Jagalas ūdenskritumu, Kāli meteorīta krāteri un daudzus citus. Tiek apmeklēta Baltijas mērogā unikālā Kohtlas degslānekļu atradne. Studenti iemācās atšķirt senajos ordovika un silūra periodu iežus sastopamās un nereti lieliski saglabājušās organismu atliekas – galvkājus, trilobītus, brahiopodus, sūneņus, koraļļus, jūras lilijas u.c..

Lauka studiju laikā Ziemeļigaunijā dabīgajos atsegumos un karjeru sienās tiek iepazīti kembrija, ordovika un silūra ieži, kuri ir arī Latvijas teritorijā, taču te ieguļ lielā dziļumā, tādēļ skatāmi tikai urbumu serdēs. Tomēr šos iežus ir jāiepazīst labāk un plašāk, jo tajos pie mums ir nafta (Kurzemē), ierīkota pazemes gāzes krātuve (pie Inčukalna) un pastāv iespējas iegūt termālos ūdeņus (Kurzemē un Zemgalē). Tam arī noder Igaunijā gūtā pieredze.

 

Lauka kurss reģionālajā ģeoloģijā – Polijā

 

Pēc 2. kursa studentiem ir pienācis laiks doties uz nedaudz tālāku vietu – Šventokšijas kalniem Polijā. Lauka kursa mērķis ir iepazīties ar šo kalnu uzbūvi un ģeoloģisko vēsturi, radīt priekšstatu par Zemes garozas kustību un iežu sastāva ietekmi uz reljefa veidošanos, sniegt zināšanas par derīgo izrakteņu ieguvi un izmantošanu. Kurss dod iespēju paplašināt redzesloku un iegūt spēju vieglāk orientēties no Latvijas atšķirīgu reģionu Zemes dzīļu uzbūvē, praktiski apgūt ģeoloģisko lauka pētījumu metodiku vertikāla un sakrokota slāņu saguluma apstākļos, nostiprina zināšanas atsegumu un karjeru sienu dokumentācijā, paraugu noņemšanā un sistematizācijā, apgūt ģeoloģiskās kartēšanas pamatus.

Iepazīstot šo daudzveidīgo reģionu, studenti uzzina, ka šo kalnu teritorija kādreiz bija jūra, tad kļuva par kroku kalniem, pēc tam atkal iegrima un kļuva par jūru, bet pēc tam vēlreiz par kalniem… Par šiem notikumiem „stāsta” vecāki un jaunāki ieži, krokas, lūzumi un citas deformācijas, fosīlijas, kalnu un to dažādu grēdu forma un virzieni. Lauka kursa gaitā kāpj lejā karjeros, augšā kalnos, pētī klinšu sienas, iet ģeoloģiskajos maršrutos un meklē tādas fosīlijas, ko neatrast pie mums.

 

Ar to viss vēl nebeidzas…

 

Lauka darbi parasti ir nepieciešami, lai izstrādātu savus kursa, bakalaura un maģistra darbus. Tajos dodas pa vienam, kopā ar pasniedzēju – darba vadītāju, ar kursa biedriem, ar pasniedzēju un kursa biedriem, kā arī citās kombinācijās. Šādi lauka darbi un vēlākie laboratorijas darbi pakāpeniski pāraug zinātniskajos pētījumos. Pavisam ātri pienāk tas laiks, kad no iesācēja kļūsti par zinošu studentu un vari nodot savu pieredzi jaunākiem kolēģiem. 

Bez tam katru gadu studenti piedalās ģeoloģiskās ekspedīcijās. Tās tiek organizētas, lai pētītu un ievāktu seno organismu pārakmeņojumus, pētītu ledāja un tā kušanas ūdeņu veidojumus u.c. Tā ir iespēja uzzināt daudz ko jaunu, palīdzēt zinātnisku pētījumu veikšanā un aktīvi pavadīt laiku pie dabas.