Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Dabas ģeogrāfijas katedra
Pēdējās izmaiņas veiktas:
27.02.2016

Adrese: Jelgavas iela 1, 303. telpa, Rīga, LV-1004
Pasta adrese: ĢZZF, Raiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586
Katedras vadītāja: Dr. geogr., docente Solvita Rūsiņa


Dabas ģeogrāfijas katedra ir izveidota Latvijas Universitātes Matemātikas un Dabas zinātņu fakultātē 1920. gadā kā Fiziskās ģeogrāfijas katedra. Tā ir vecākā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes struktūrvienība. Pašlaik katedrā strādā 5 docētāji un promocijas darbus izstrādā 9 doktoranti.

 

Dabas ģeogrāfijas katedras personāls:

Dr. geogr., profesore Agrita Briede

Dr. geogr., docente Elga Apsīte

Dr. geogr., docente Solvita Rūsiņa

Dr. geogr., docente Anita Zariņa

 

 

Šobrīd katedrā promocijas darbus izstrādā:

Anita Namatēva, Santa Rutkovska, Mārcis Tīrums, Olga Ritenberga, Evija Leitlande, Lauma Gustiņa, Līga Kurpniece un Guntars Godiņš.

Dabas ģeogrāfijas katedras darbinieki nodrošina ģeogrāfijas, ģeoloģija un vides zinātnes bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu izpildi, kā arī piedalās profesionālo studiju programmu realizēšanā.  

 

Bakalaura studiju programma

Ainavu ģeogrāfija

Bioģeogrāfija

Hidroloģija

Latvijas augsnes un dzīvā daba

Latvijas klimats un virszemes ūdeņi

Latvijas ainavas un to apsaimniekojums

Lauka kurss dabas ģeogrāfijā

Klimatoloģija un meteoroloģijas pamati

 

Maģistra studiju programma

Ainavu novērtēšana, veidošana un apsaimniekošana

Biotas dinamika

Biometeoroloģija un mikroklimatoloģija

Klimata un ūdeņu ģeogrāfija

Ievads ģeogrāfijas maģistra studijās

Virszemes ūdeņu hidroloģija un hidrometrija

Ūdens resursu pārvaldība

 

Doktora studiju programma

Ainavu ģeogrāfija

Dabas ģeogrāfija

 

Ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma

Dabas ģeogrāfija

Dabas zinātņu pamati un mācību metodika

Diplomdarba projekts un diplomdarbs

Ģeogrāfijas didaktika

Ģeogrāfijas un dabaszinību mācību metodika

Ģeogrāfiskie atklājumi un novadpētniecība

Ģeogrāfiskie atklājumi un novadpētniecība skolu ģeogrāfijā

Ievads ģeogrāfijas skolotāja studijās

Lauka prakse ģeogrāfijā

Pedagoģiskās prakses

Skolu ģeogrāfijas metodika

 

Pētījumu virzieni un zinātniski pētnieciskā darbība

Dabas ģeogrāfijas katedras darbinieki vienlaikus akadēmiskajam darbam veic sistemātisku pētniecību klimatoloģijas, hidroloģijas, bioģeogrāfijas, ainavu ģeogrāfijas un ģeogrāfijas izglītības, skolu ģeogrāfijas metodikas un novadpētniecības virzienos.

Latvijas klimata izpētē nozīmīgu vietu ieņem klimata rakstura izpēte un ilglaicīgo vidējo rādītāju izmaiņu analīze (A.Briede, L.Zelča), ekstremālo klimatisko rādītāju noteikšana (A.Briede), kā arī pētījumi par klimata mainības ietekmēm, īpaši uz hidroekosistēmām, un atbilstošu adaptācijas pasākumu izvērtējums. Šobrīd ir aktualizējušies fenoloģiskie pētījumi, izmantojot augus (G.Kalvāne) un dzīvniekus (M.Tīrums) kā klimata mainības indikatorus. Līdzdarbojoties starptautiskā projektā (A.Briede, G.Kalvāne), Latvijas fenoloģiskie novērojumi ir iekļauti vienotajā Eiropas fenoloģiskajā platformā, kas tiek izmantota klimata mainības izpētei dažādos Eiropas reģionos. Pateicoties Latvijas Universitātes Pētniecības projekta finansējumam, 2008. gadā ir uzsākta fenoloģisko novērojumu tīkla modernizācija, uzstādot divas autonomas, digitāli programmējamas fotokameras. Šī ir inovatīva metode visā Baltijā. Kameras uzstādītas ĢZZF lauka stacionārā „Lodesmuiža" un LU Botāniskajā dārzā ar mērķi divas reizes diennaktī fiksēt izmaiņas ainavā un ļaujot digitālos attēlus izmantot sezonalitātes pētījumos. Attēli tiešsaistē no LU Botāniskā dārza pieejami: http://bot-kamera.lanet.lv/.

Virszemes ūdeņu jomā turpinās pētījumi par Latvijas upju un ezeru hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma sezonālajām un ilgtermiņa izmaiņām un to ietekmējošajiem faktoriem, ūdens bilaces elementiem, noteces cikliskumu, plūdiem un sausumu, monitoringu un prognozēm, u.c. (E.Apsīte, L.Kurpniece, G.Godiņš), kuri ir saistīti ar ilgtspējīgu ūdens resursu plānošanu un izmantošanu. Pēdējos gados ar vien plašāk pielietotas mūsdienīgas pētījumu metodes, piemēram, hidroloģiskā modelēšana, ĢIS un tālizpētes metodes, kā arī izveidota bāze upju un ezeru lauka pētījumu attīstībai. Veiktajos virszemes ūdeņu pētījumos ir analizētas Latvijas upju noteces reģionālās izmaiņas, modelētas Latvijas upju baseinu noteces mūsdienu un nākotnes klimata apstākļos Valsts pētījumu programmā „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" un novērtētas biogēno elementu plūsmas upju baseinos HELCOM ietvaros. Uzsākti pētījumi par Engures ezera un tā sateces baseina modelēšanu Latvijas Nacionālajā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla projektā „Konceptuālā modeļa izveidošana socioekonomisko faktoru spiediena novērtēšanai uz biodaudzveidību ilgtermiņa pētījumu modeļreģionā Latvijā".

Pēdējos gados ir paplašinājušies bioģeogrāfiskie pētījumi par Latvijas floru un veģetāciju (galvenokārt dabisko zālāju, smiltāju un mežmalu ekosistēmām). Galvenā uzmanība pievērsta tādiem bioģeogrāfiskajiem procesiem kā sugu un sabiedrību ģeogrāfiskās izplatības dinamika; sugu un sabiedrību migrācija un patvēruma vietas dažādās ainavās, biodaudzveidību noteicošie vides un vēsturiskie faktori lokālā  mērogā u.c. (S.Rūsiņa, L.Gustiņa).

Pētījumi kopējā dabas un kultūras telpā - ainavā, tiek veikti vēsturiskās ģeogrāfijas skatījumā, izmantojot ainavas lasīšanas pieeju un attīstot jaunas metodes ainavu vēstures analīzē (pēctecīguma analīze, ainavu biogrāfijas). Nozīmīgi pētījumi pēdējos gados ir veikti Latgales vēsturisko šņoru zemkopības ainavu izziņā. Liela uzmanība tiek pievērsta senajām ainavas telpiskajām struktūrām un to attīstībai - apdzīvojuma un zemes izmantošanas veidiem, kā arī ainavas pārmaiņas rosinošiem faktoriem (vēsturiski un mūsdienās) (A.Zariņa).

Ģeogrāfijas izglītība; dabas ģeogrāfijas izglītības programmas Latvijā un ārvalstīs; ekotūrisma un novadpētniecības loma ģeogrāfijas izglītībā; klimatoloģija un meteoroloģija; globālās klimata izmaiņas saistībā ar Latvijas klimatu; kūdras purvu veidošanās dinamika. Ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma. (L. Zelča).

Katedras docētāji aktīvi piedalās periodisko izdevumu „Latvijas Universitātes Raksti", „Ģeogrāfiskie Raksti" un „Latvijas Veģetācija" kārtošanā un izdošanā.

 

Doktoranti un izstrādātās promocijas darbu tēmas

Gunta Kalvāne „Ilgtermiņa bioklimatisko parametru izmaiņas un ietekmējošie faktori" (zin. vad. prof. A. Briede)

Evija Leitlande „Aviācijai bīstamo laika apstākļu apdraudējuma ietekme un cilvēciskā faktora loma lēmumu pieņemšanā" (zin.vad. prof.A.Briede)

Olga Ritenberga „Anemofīlo augu putekšņu izplatības izmaiņu un to ietekmējošo faktoru izpēte un analīze Baltijas valstīs" (zin.vad. prof.A.Briede un asoc.prof. L.Kalniņa,)

Mārcis Tīrums „Gājputnu fenoloģija kā klimatisko pārmaiņu indikators Latvijā" (zin.vad.prof.A.Briede)

Ilmārs Krampis „Latvijas bioģeogrāfiskās kartes un atlanti, to sastādīšana, saturs un analīze" (zin. vad. prof. M. Laiviņš)

Santa Rutkovska „Augājs kā urbanizētas vides indikators Daugavpilī" (zin. vad. prof. M. Laiviņš)

Lauma Gustiņa „Dabisko zālāju augu sugas intensīvas lauksaimniecības ainavā: migrācijas ceļu un patvēruma vietu daudzveidība un funkcionalitāte" (zin.vad. doc. S.Rūsiņa)

Līga Kurpniece „Konceptuālā HBV modeļa parametru reģionalizācija Latvijas upju baseiniem" (zin.vad. doc. E.Apsīte)

Guntars Godiņš „Latvijas plūdu apdraudēto teritoriju modelēšana ar tālizpētes un ĢIS pielietojumu" (zin.vad. doc. E.Apsīte)

 

Aizstāvētie promocijas darbi

Anita Zariņa „Ainavas pēctecīgums: ainavu veidošanās vēsturiskie un biogrāfiskie aspekti Latgalē" (zin.vad. asoc. prof. P. Šķiņķis ; aizstāvēts 05.11.2010.)

Agnese Priede „Invazīvie neofīti Latvijas florā: izplatība un dinamika" (zin.vad. prof. M.Laiviņš; aizstāvēts 09.09.2009.)

Lita Lizuma „Gaisa temperatūras un atmosfēras nokrišņu mainības raksturs Rīgā" (zin.vad. prof. A.Zīverts†, prof. A.Briede; aizstāvēts 04.12.2008.)

Solvita Rūsiņa „Latvijas mezofīto un kserofīto zālāju daudzveidība un kontaktsabiedrības" (zina.vad. prof. M. Laiviņš; aizstāvēts 15.12.2006.)

Anita Draveniece „Okeāniskās un kontinentālās gaisa masas Latvijā" (zin. vad. prof. Ā. Krauklis; aizstāvēts 15.12.2006.)

 

Zinātniskās publikācijas

Apsīte E., Bakute A., Kurpniece K. and Pallo I. (2010) Changes in river runoff in Latvia at the end of the 21st century. International Journal of Geography, FENNIA, 3rd Nordic Geographers Meeting Special Issue, 1881:50-60

Apsīte E., Bakute A., Rudlapa (2009) Changes of total annual runoff distribution, high and low discharges in Latvian rivers. Proc. of Latv. Acad. Sci., Section B, Vol. 63, No. 6 (665), pp. 279-286

Apsīte E., Indriksons A. (2007) Quantification of nutrient loads from diffuse and point sources into inland surface waters in Latvia. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 1 /2:61, 59-65.

Apsīte E., Zīverts A.†, Bakute A. (2008) Application of conceptual rainfall-runoff model METQ for simulation of daily runoff and water level: the case of the Lake Burtnieks watershed. Proc. of Latv. Acad. Sci., B ½:62, 47-54

Briede A. L.Lizuma (2007) Long-term variability of precipitation in the territory of Latvia. In: Kļaviņš M. (ed.) Climate Change in Latvia, LU,  pp. 35 - 44.

Dengler, J., Rūsiņa, S., Boch, S., Bruun, H.H., Diekmann, M., Dierssen, K., Dolnik, C., Dupré, C., Golub, V.B., Grytnes, J.A., Helm, A., Ingerpuu, N., Löbel, S., Pärtel, M., Rašomavičius, V., Tyler, G., Znamenskiy, S.R., Zobel, M. (2006) Working group on dry grasslands in the Nordic and Baltic region - outline of the Project and first results for the class Festuco-Brometea. Annali di Botanica nuova serie (Rome),VI: 1-28.

Draveniece, A., A.Briede, V.Rodinovs, M.Kļaviņš. Long-term changes of snow cover in Latvia as indicator of climate change. In: Kļaviņš M. (ed.) Climate Change in Latvia, LU, pp. 73-86.

Dravniece A., A. Briede, V. Rodinovs and M. Klavins (2006) Long-term changes of snow cover in Latvia as an indicator of climate variability. Proc. Latv. Acad. Sci., B, 60, Nr. 2/3, 85-91

Grišule G., Briede A. (2007) Phenological time series in Latvia as climate change indicators. In: Kļaviņš M. (ed.) Climate Change in Latvia. Pp.144-153

Heino, R., Tuomenvirta, H., Vuglinsky, V.S., Gustafsson, B.G., Alexandersson, H., Bärring, L., Briede, A., Cappelen, J., Chen, D., Falarz, M., Førland, E.J., Haapala, J., Jaagus, J., Kitaev, L. Kont, A., Kuusisto, E., Lindström, G., Meier, H.E.M., Mietus, M., Moberg, A., Myrberg, K., Niedźwiedź, T., Nordli, Ø., Omstedt, A., Orviku, K., Pruszak, Z., Rimkus, E., Russak, V., Schrum, C., Suursaar, Ü., Vihma, T., Weisse, R., and Wibig, J. (2008)  Past and current climate change. In: Assessment of Climate Change for the Baltic Sea Basin. Bolle, H.-J., Menenti, M., Rasool, I. (ed.). Springer, pp. 35-112.

Jaagus J, A.Briede, E.Rimkus, R.Kalle. (2010) Precipitation pattern in the Baltic countries under the influence of large-scale atmospheric circulation and local landscape factors. International Journal of Climatology  30: 705-720

Kalvāne G, Romanovskaja D, Briede A, Baksiene E (2009) Influence of climate change on phenological phases in Latvia and Lithuania. Clim Res 39:209-219

Klavins M., A.Briede , V.Rodinov (2009) Long term changes in ice and discharge regime of rivers in the Baltic region in relation to climatic variability. Climatic Change (2009) 95:485-498

Kļaviņš, M., A. Briede, V. Rodinovs (2007) Ice regime of rivers in Latvia in relation to climate variability and North Atlantic Oscillation. In: Kļaviņš M. (ed.) Climate Change in Latvia, LU,  pp. 58 - 72.

Laiviņš M., Rūsiņa S. (2007) The dynamics of pine forest vegetation as indicator of climate change and eutrophication in the integrated monitoring stations in Latvia. In: Kļaviņš M. (Ed.)  Climate Change in Latvia. Latvijas Univesritāte, Rīga, 154-172. pp.

Rūsiņa S. 2007. Latvijas mezofīto un kserofīto zālāju daudzveidība un kontaktsabiedrības. [Diversity and contact communities of mesophytic and xerophytic grasslands in Latvia]. Latvijas Veģetācija, 12: 1-366.

Lizuma L., A.Briede and M.Klavins (2010) Long-term changes of precipitation in Latvia. Hydrology Research, Vol.41.No 3-4, 241-252

Lizuma L., Kļaviņš M., Briede A., Rodinovs V. (2007) Long-term changes of air temperatures in Latvia. In: Kļaviņš M. (ed.) Climate Change in Latvia. Pp.11-20

Melluma A., Stūre I., Zariņa A. (2006) Ainavas kā mantojums: to izpētes un aizsardzības problēmas Latvijā. LZA Vēstis, 60. sējums, 6. 4-25.

Menzel A., T.H. Sparks, N.Estrella, E. Koch, A.Aasa,  R.Ahas, K.Alm-Kübler, P.Bissolli,  O. Braslavska, A.Briede, F. M. Chmielewski, Z.Crepinsek,  Y. Curnel,  Å.Dahl, C.Defila, A.Donnelly, Y.Filella, K.Jatczak, F.Måge,  A.Mestre, Ø.Nordli, J.Peñuelas, P.Pirinen, V. Remišova,  H.Scheifinger, M.Striz, A.Susnik, A.J. H. Van Vliet,  F.-E. Wielgolaski,  S. Zach And A. Zust (2006) European phenological response to climate change matches the warming pattern. Global Change Biology Vol.12, 1969-1976;

Rusina, S., Kiehl, K. (2010) Long-term changes in species diversity in abandoned calcareous grasslands in Latvia. Tuexenia 30: 467-486.

Rūsiņa S. (2010) Zālāju biotopi. Grām.: Auniņš A. (red.) Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. Latvijas Dabas fonds, Rīga, 131-141.

Spriņģe G., L.Sandin, A.Briede, A.Skuja. (2006) Biological quality metrics: their variability and appropriate scale for assessing streams. Hydrobiologia , Vol. 566:1 153-172

Spriņģe, G., M. Kļaviņš, J. Birzaks, A. Briede, I. Druvietis, L. Eglīte, L. Grīnberga, A. Skuja (2007) Climate change and its impacts in inland surface waters. In: Kļaviņš M. (ed.) Climate Change in Latvia, LU,  pp. 123 - 144.

Zariņa A. (2006) Ainavas koncepcijas Latvijā. Grām.: Letonikas I kongress: valodniecības raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. 372.-383. lpp.

Zariņa A. (2010) Path dependency and landscape biographies in Latgale, Latvia: a comparative analysis (European Countryside: Landscapes from Marx to Brussels; Special Issue (pieņemts publicēšanai)

Zariņa A. A Path Dependence Perspective on Landscape Change Analysis: examples from Latgale (SE Latvia). Geografiska Annaler: Series B, Human Geography; references Nr. 201003-8 (iesniegts publicēšanai, 03.2010.)

Zariņa A., Liepiņš I. (2009) Ainavas lasīšana: pa senās kultūras pēdām Latgalē. LZA Vēstis, 63. sējums, 5/6. 75-99.

Zunde M. A.Briede and D.Elferts (2008) Influence of climatic factors on the annual radial growth of Scots pine (Pinus sylvestris L.) in western Latvia. Proc. Latv. Acad. Sci., B, 62, Nr. 3, 120-129

 

Vadība un dalība zinātniski pētnieciskajos projektos

Vienlaikus veicot sistemātisku pētniecību ainavzinātnē, bioģeogrāfijā, klimata un ūdeņu ģeogrāfijā. Pētījumus finansē valsts institūcijas, kā arī starptautiskas programmas. Dabas ģeogrāfijas katedras docētāji ir piedalījušies un piedalās vairākos zinātniski pētnieciskos nacionālos un starptautiskos projektos:

2010.-2013. Latvijas Nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla (LTER) projekts „Konceptuālā modeļa izveidošana socekonomisko faktoru spiediena novērtēšanai uz biodaudzveidību ilgtermiņa pētījumu modeļreģionā Latvijā"

2009.-2011. LZP grants Nr. 09.1565. "Klimata pārmaiņu raksturs Latvijā un to ietekme uz organiskā oglekļa bioģeoķīmiskās aprites ciklu"

2009.-2011. Baltijas jūras reģiona programmas projekts BaltCICA „Klimata pārmaiņas: Ietekmes, izmaksas un adaptācija Baltijas jūras reģionā"

2007.-2011. COST projekts ES0601 par homogenizācijas metožu pielietošanu klimatiskajām datu rindām.

2009.-2011. LZP grants „Latvijas vaskulāro augu flora un veģetācija"

2007.-2010. Eiropas sauso zālāju darba grupas (European Dry Grassland Group) projektā „Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sauso zālāju daudzveidība"

2009.-2010. „Metodikas un rokasgrāmatas izstrāde ES nozīmes biotopu noteikšanai dabā" (Latvijas Dabas fonds)

2006.-2009. Valsts pētījumu programma „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi"

2004.-2008. LZP grants „Biogēno elementu notece no Latvijas vides monitoringā neiekļautajām mazajām upēm.".

 

Starptautisko konferenču organizēšana

2010. gadā no 9.-11. augustam Rīgā, Latvijas Universitātē, notika XXVI Ziemeļvalstu hidrologu konference „Hidroloģija: no pētījumiem līdz ūdens resursu apsaimniekošanai" (The XXVI Nordic Hydrological Conference „Hydrology: From research to water management"). Konferenci organizē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas pārstāv Ziemeļavalstu hidrologu asociāciju (the Nordic Association for Hydrology, NHF), Latvijas Universitāte un UNESCO Latvijas nacionālā komisija.

2010. gadā no 23.-27. augustam Rīgā un Liepājā norisinājās LU ĢZZF organizētā starptautiskā zinātniskā konference „Dzīvošana ainavā: zināšanas, rīcība, iztēle". Konferencē ar 156 ziņojumiem piedalījās vairāk nekā 180 dalībnieki no 33 valstīm. Konference ir PECSRL (The Permanent European Conference for the Study of the Rural Landscape - Eiropas lauku ainavu pētnieku apvienības) 24.sesija, pārņemot konferences organizēšanas stafeti no Portugāles (2008.) un nododot to nākamās PECSRL konferences organizatoriem Zviedrijā (2012.). PECSRL konferencē Latvijā uzmanība tika fokusēta uz ainavu kā dzīves telpu tās visplašākajā nozīmē. Vairāk: http://www.geo.lu.lv/pecsrl/home/statement

 

Sadarbība ar citām augstskolām Latvijā un ārzemēs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Klaipēdas Universitāte

Tartu universitāte

Turku Universitāte

Piedāvātās pētījumu tēmas studentiem skatīt šeit